The most-visited latviešu valoda Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
Nacionālā Apvienība (saīsinājumā NA), oficiāli Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (saīsinājumā Nacionālā apvienība VL—TB/LNNK) ir nacionāli konservatīvā politiskā partija Latvijā. Ar 16 vietām Saeimā, Nacionālā Apvienība ir ceturtā lielākā partija Saeimā. Partija sastāv no konservatīvo, latviešu nacionālistu un ekonomisko liberāļu koalīcijas.
Koalīcija (latīņu: coalitio — 'savienība'), pazīstama arī kā alianse, ir pagaidu militāra vai politiska savienība starp divām vai vairākām personām, politiskajām partijām un valstīm kopīgai rīcībai pret kādu citu valsti vai izveidotu indivīdu un politisko partiju grupu.Koalīcijas (militāras vai politiskas) bieži vien tiek veidotas apstākļos, kad attiecīgie indivīdi, politiskās partijas vai valstis saprot, ka nospraustos mērķus nebūs iespējams sasniegt pašu spēkiem. Līdz ar to tās parasti ir spiestas meklēt atbalstu šāda veida pagaidu kopīgās savienībās. Sinonīmu apzīmējumi vārdam "koalīcija" ir alianse, savienība, asociācija, bloks, līga, federācija, konfederācija u.tml.
Latvijas politisko partiju uzskaitījums
Šis ir saraksts ar Latvijā reģistrētajām politiskām partijām. 2016. gada novembrī Latvijā bija astoņas partiju apvienības un 65 partijas, 14 no tām bija uzsākts likvidācijas process.
Eži, ežu apakšdzimta (Erinaceinae) ir viena no divām ežu dzimtas (Erinaceidae) apakšdzimtām, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Ežu sugas mājo Eiropā, Āzijā (Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā) un Āfrikā, kā arī Jaunzēlandē, kur tās nokļuvušas introdukcijas rezultātā. Eži nedzīvo Amerikas kontinentos, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā.
"Latvijas Krievu savienība" (līdz 2014. gadam "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", saīsināti PCTVL (krievu: За права человека в единой Латвии — ЗаПЧЕЛ) ir ekonomiski kreisa, mazākumtautību intereses pārstāvoša politiska partija (līdz 2007. gadam — politisko partiju apvienība), kas uzskata, ka Latvijā tiek diskriminētas vairākas iedzīvotāju grupas (nepilsoņi, mazākumtautības, maznodrošinātie) un cīnās par to interešu aizsardzību.
Latvijas Republikas Ministru prezidents
Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs. Oficiāli tā ir trešā augstākā valsts amatpersona pēc Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja, tomēr politiskās ietekmes ziņā šis ir pats nozīmīgākais amats Latvijā. Kopš 2016.
Rīga (lībiešu: Rīgõ) ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 704 476 iedzīvotājiem 2017. gadā tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās).
Latvijas Republikas Ministru kabinets
Latvijas Republikas Ministru kabinets ir Latvijas valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara. Tā sastāvu un darbību nosaka Latvijas Republikas Satversme un Ministru kabineta iekārtas likums. Ministru kabinetu sastāda persona, kurai to uztic darīt Valsts Prezidents.
Populisms (no latīņu: populus — ‘tauta’) ir politiskā pozīcija vai retorikas stils — vēlētājiem tīkami, taču nepiepildāmi solījumi, — kura izmantošanas mērķis ir iegūt plašu tautas masu atbalstu un popularitāti. Populisti savā retorikā piedāvā sociāli pievilcīgas idejas, izmantojot demagoģiju. Bieži vien populisma mērķis ir novērst uzmanību no politiskā spēka vai atsevišķa politiķa cīņas par varu.
Sociāldemokrātija ir politiska ideoloģija, kas aizstāv ideju par pakāpeniskas evolūcijas ceļā sasniedzamu demokrātisko sociālismu. Mūsdienu sociāldemokrātija atbalsta jaukta tipa ekonomiku, cilvēktiesības, sociālās un citas tiesības, legālo imigrāciju un multikulturālismu, dažādas sociālās programmas, kas saistītas, piemēram, ar bezmaksas medicīnisko aprūpi, bezmaksas izglītību, progresīvo nodokļu sistēmu, labklājības valsts modeli, bezdarba mazināšanu, noliedz monopolus un negodīgu konkurenci, ortodoksālo sociālistu idejas, piemēram, par kopīpašumu un citas. Sociāldemokrātijas aizsākumi ir meklējami 19.
Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām. Kuģa tiesības un pienākumus īsteno kuģa īpašnieks, kuģa kapteinis, kā arī operators vai fraktētājs. Peldlīdzeklis atzīstams par kuģi, ja tas var droši pārvietoties pa ūdeni, nesot uz borta kravu virs savas masas (cilvēkus, iekārtas utt.).
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru veido 83 federālie subjekti. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.
Osmaņu impērijas sultānu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Osmaņu impērijas sultāni (valdnieki) no valsts izveidošanas 1299. gadā līdz sabrukumam 1922. gadam.
Vikipēdija (Wikipedia) ir brīva, daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu, kuras ikdienas darbību nodrošina bezpeļņas organizācija Wikimedia Foundation. Vikipēdija ir viena no populārākajām uzziņu vietnēm globālajā tīmeklī.Nosaukums "Vikipēdija" ir hibrīdvārds, kas cēlies no vārdiem "wiki" un "enciklopēdija". Vikipēdijas rakstus brīvprātīgi veido tās dalībnieki.
Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas
Atbilstoši Satversmei, Latvijas prezidentu ievēl Saeima uz četriem gadiem (pirms 1997. gada Satversmes grozījumiem - uz trīs gadiem). Līdz šim Latvijas prezidenta vēlēšanas ir notikušas desmit reizes, neskaitot vienu reizi, kad 1936.
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā). Šo tabulu 1869. gadā izveidoja krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs, tādēļ to dēvē arī par Mendeļejeva ķīmisko elementu periodisko tabulu.
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā. Tiem ir raksturīga kopīga vēsturiska identitāte, parasti saistīta ar noteiktu pagātnes Latvijas maztautu vai valstisku veidojumu. Kaut gan saskaņā ar Latvijas Satversmi valsts teritoriju sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, tomēr pie kultūrvēsturiskajiem novadiem pieskaita arī Sēliju.
2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē
2012. gada tautas nobalsošana par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" bija pilsoņu parakstu vākšanā ierosināts referendums par likumprojektu, kas paredzēja mainīt Latvijas Republikas Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Īrijā, Austrālijā, ASV, Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Brazīlijā, Krievijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas.
Rakstā Latvijas demogrāfija ir apkopota informācija par Latvijas iedzīvotājiem, ietverot informāciju par Latvijas iedzīvotāju skaitu, etnisko sastāvu, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citu aspektus. Kopš 1991. gada Latvijā ir negatīvs dabiskais pieaugums, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, līdztekus tam notiek cittautiešu pakāpeniska asimilēšanās un latviešu īpatsvara palielināšanās.
Politiskais spektrs ir politisko ideoloģiju iedalījums kurā tās novieto uz iedomātas ass vai nu pa kreisi vai pa labi no iedomāta centra. Ekonomiskā ziņā jo augstāk tiek vērtētas kopienas intereses pār indivīda interesēm, jo tālāk pa kreisi politisks spēks atradīsies. No otras puses, jo augstāka indivīda finansiālā neatkarība zem kāda politiska spēka, jo tālāk šāds spēks būs pa labi.Alternatīvi vārdi kā atsaukties uz šiem pretpoliem kreisam politiskam spēkam ir "sociālistisks/sociāldemokrātisks", savukārt labēju politisku spēku var saukt par "kapitālistisku".
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904. gadā.
Partija ir politiska organizācija, kuru izveidojuši kādas valsts pilsoņi, lai uz politisko mērķu kopības pamata veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu darbību parlamentā un pašvaldībās un ar deputātu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveidē. Politiskās partijas demokrātiskā sabiedrībā ir pilsoņu kopuma spogulis. Tā parāda sabiedrības sadalījumu pēc interesēm, nacionālās piederības un citām pazīmēm.