The most-visited latviešu valoda Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
Brīvības piemineklis atrodas Latvijas galvaspilsētas Rīgas centrā, Brīvības bulvārī, pie Vecrīgas. Tas tika uzcelts Brīvības cīņās kritušo piemiņai, bet mūsdienās tas ir kļuvis arī par Latvijas valstiskuma, latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simbolu. Piemineklis, kas tika atklāts 1935.
Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā. Tas radīts 19. gadsimtā pamatojoties uz seno letu jeb letgaļu karoga aprakstu Atskaņu hronikā, tādējādi tas uzskatāms par vienu no senākajiem mūsdienās izmantotajiem valsts karogiem pasaulē.[nepieciešama atsauce]PSRS okupācijas laikā Latvijas karogs bija aizliegts, taču tas tika izmantots kā protesta zīme pret valsts neatkarības zaudēšanu.
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli. Ziemeļu krusta karos un Senlatvijas tautu kristianizēšanas gaitā vēlīnajos viduslaikos izveidojās Livonijas ordeņa un bīskapu valstu veidota Livonijas Konfederācija, kurā līdz 16. gadsimtam konsolidējās latviešu un igauņu tautas, pār kurām valdīja vācbaltiešu elite.
"Baltu ciltis" ir Raita Ābeles un Laura Ābeles režisēta Latvijas 2018. gada populārzinātniska dokumentālā filma par 13. gadsimta baltiem — kuršiem, latgaļiem, sēļiem, zemgaļiem, prūšiem (jātvingiem un galindiem), augštaišiem un žemaišiem, kā arī Baltijas somiem — lībiešiem un Sāmsalas igauņiem, kuru apdzīvotās zemes apceļo tirgotājs Larss no Dānijas.
Rīga (lībiešu: Rīgõ) ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 704 476 iedzīvotājiem 2017. gadā tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās).
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Rietumu Brīvprātīgo armija (krievu: За́падная доброво́льческая а́рмия), vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju (vācu: Russische Westarmee) jeb Rietumu Krievijas Atbrīvošanas armiju (vācu: Die Westrussische Befreiungsarmee), bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919. gada rudenī (Bermontiādes laikā) karoja pret Latvijas nacionālo karaspēku.
Polija (poļu: Polska), oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos. Ziemeļos tās krastus apskalo Baltijas jūra, kur Polijai ir jūras robeža ar Zviedriju un Dāniju. Polijas kopējā platība ir 312 679 km², un tā ir 69.
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas nosaka Latvijas Republikas likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
Prūši (senprūšu: prūsai; vācu: Pruzzen vai Prußen; latīņu: pruteni; lietuviešu: prūsai; poļu: prusowie; kašūbu: prësowié) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā. Ņemot vērā hronikās rakstīto, prūšus sīkāk iedalīja vairākās ciltīs, katra no kurām apdzīvoja savu zemi. Vēstures literatūrā prūšus arī dēvē par senprūšiem, lai tos atšķirtu no vēlākās vācu Prūsijas karalistes iedzīvotājiem, kuru liela daļa vēl mūsdienās sevi dēvē par prūšiem.
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
Daugava (lībiešu: Vēna), pazīstama arī kā Dina (vācu: Düna, poļu: Dźwina) jeb Rietumu Dvina (krievu: За́падная Двина́, baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju. Daugavas garums ir 1020 km, no tiem 352 km Latvijā.Daugava latviešiem ir arī viens no nacionālajiem simboliem, kuru apdzied dziesmās, dēvējot par „Daugavu māmuļu”, par tautas „likteņupi”. Ar cīņu 20.
Vikipēdija (Wikipedia) ir brīva, daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu, kuras ikdienas darbību nodrošina bezpeļņas organizācija Wikimedia Foundation. Vikipēdija ir viena no populārākajām uzziņu vietnēm globālajā tīmeklī.Nosaukums "Vikipēdija" ir hibrīdvārds, kas cēlies no vārdiem "wiki" un "enciklopēdija". Vikipēdijas rakstus brīvprātīgi veido tās dalībnieki.
Latvijas Republikas proklamēšanas diena
Latvijas Republikas proklamēšanas diena ir Latvijas neatkarības pasludināšanas atzīmēšanas diena, kas tiek svinēta 18. novembrī. Tā ir valsts brīvdiena.
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā). Šo tabulu 1869. gadā izveidoja krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs, tādēļ to dēvē arī par Mendeļejeva ķīmisko elementu periodisko tabulu.
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā. Tiem ir raksturīga kopīga vēsturiska identitāte, parasti saistīta ar noteiktu pagātnes Latvijas maztautu vai valstisku veidojumu. Kaut gan saskaņā ar Latvijas Satversmi valsts teritoriju sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, tomēr pie kultūrvēsturiskajiem novadiem pieskaita arī Sēliju.
Mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis
Mākslinieciskās jeb tēlainās izteiksmes līdzeklis ir īpaši izvēlēti vārdi un vārdu savienojumi folklorā un literāros darbos, kas rada valodas izteiksmīgumu un tēlainību. Tas ir līdzeklis, ar ko kāda literāra darba autors bagātina tekstā atveidoto notikumu tēlojumu un piešķir tam dzejiskumu.
Lietuva (lietuviešu: Lietuva), oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos. Lietuvas galvaspilsēta ir Viļņa.
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru veido 83 federālie subjekti. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.
Latvijas pilsētu uzskaitījums iekļauj visas 76 Latvijas pilsētas, tostarp 9 republikas pilsētas un 67 novada pilsētas. Daudzās pasaules valstīs pastāv formāli kritēriji, kas nosaka apdzīvotās vietas atzīšanu par pilsētu, bieži tas ir iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums. Latvijas pilsētu saraksts ir veidojies vēsturiski vairāku gadsimtu laikā un to nenosaka formāli kritēriji.
Kernave jeb Ķērnava (lietuviešu: Kernavė, vācu: Kernowen) bija Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsēta no ķēniņa Traideņa (1269-1282) līdz ķēniņa Ģedimina valdīšanas laikam (1316-1341), kad par Lietuvas dižkunigaitijas jauno galvaspilsētu ap 1323. gadu kļuva Viļņa. Atrodas Širvintu rajonā pie Neres upes, ap 35 km uz ziemeļrietumiem no Viļņas.
Vācija (vācu: Deutschland), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, [ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats.
Folklora (angļu: folklore, no folk — 'tauta' un lore — 'zināšanas') jeb garamantas, līdz ir vispārpazīstama tradīcija — kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā. Folklora aptver gan tautas mutvārdu daiļradi (tautasdziesmas, pasakas, teikas, anekdotes, nostāstus u.c.), gan tautas mūziku, dejas un rotaļas, gan tautas drāmu, mitoloģiju, rituālus, paražas, lietišķo mākslu, celtniecību u.c. Folkloras jēdzienu 1846.
Latviešu virtuve ir latviešiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē. Latviešu virtuvē galvenokārt ietilpst vietēji lauksaimniecības produkti. Tā kā Latvija atrodas pie Baltijas jūras austrumu krasta, ievērojamu daļu virtuves aizņem arī zivju ēdieni.
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra. To ierobežo Skandināvijas pussala, Eiropas kontinenta austrumu un centrālā daļa un Dānijas salas. Vienīgā Pasaules okeāna daļa, ar kuru savienota Baltijas jūra, ir Ziemeļjūra, taču arī ar Ziemeļjūru savieno tikai salīdzinoši šauri šaurumi — Ēresunds, Lielais Belts un Mazais Belts.
Amerikas Savienotās Valstis (angļu: the United States of America), arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dienvidos ar Meksiku.
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Īrijā, Austrālijā, ASV, Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Brazīlijā, Krievijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas.
Masalas (latīņu: morbilli) jeb agrāk lēcenes ir akūta vīrusu infekcijas slimība. Šīs slimības simptomi ir drudzis, klepus, iesnas, acu apsārtums (konjunktivīts) un izsitumi. Parasti drudzis ilgst četras dienas, temperatūra drudža laikā var sasniegt 40 °C. Masalas izplatās caur elpošanas orgāniem, tā arī ir ļoti lipīga slimība — 90% cilvēku, kam nav imunitātes, pēc saskarsmes ar masalām sirgstošu cilvēku arī paši vēlāk saslimst.
Smailā kailgalve (Psilocybe semilanceata) ir psihodēliska kailgalvju ģints sēne, kas satur psihoaktīvas vielas: psilocibīnu un beocistīnu. No visām pasaules psilocibīna sēnēm tā ir visbiežāk sastopamā un arī visspēcīgākā. Sēnēm ir izteikta konusveida jeb zvana formas cepurīte līdz 2,5 centimetru diametram ar mazu izvirzījumu cepurītes augšpusē.
Balti (lietuviešu: baltai, jaunprūšu: baltan) ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai. Baltiem raksturīgajās indoeiropiešu valodu saimes baltu valodās mūsdienās runā tikai vidusbalti — latvieši un lietuvieši. Rietumbalti un austrumbalti gadsimtu laikā vai nu izmira vai tika pārtautoti.
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi. Saules sistēmas veidošanās un evolūcija ir sākusies pirms 4,6 miljardiem gadu, kad sākās milzīga molekulārā mākoņa nelielas daļas gravitācijas sabrukums. Lielākā daļa no sabrukušās masas sakoncentrējās mākoņa centrā, tādā veidā izveidojoties Saulei, bet pārējais palika protoplanetārajā diskā, kur izveidojās planētas, pavadoņi, asteroīdi un citi Saules sistēmas mazie ķermeņi.
Senā Divupe jeb Mezopotāmija (no sengrieķu: Μεσοποταμία — '[zeme] starp upēm') bija vissenākā un līdz ar to arī pirmā civilizācija, kurai bija augsti attīstīta kultūra.Īstā divupiešu izcelsme vēl joprojām nav noskaidrota, taču pirmās liecības par šīs civilizācijas esamību iesniedzas 6000 gadu tālā pagātnē. Senā Divupe atradās mūsdienu Irākā, starp Tigru un Eifratu. Starp šīm divām upēm zeme bija ļoti auglīga, tāpēc senie divupieši visvairāk nodarbojās ar lauksaimniecību, veica apjomīgus apūdeņošanas darbus.