The most-visited latviešu valoda Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vācu: Livländischer Krieg vai Erster Nordischer Krieg, krievu: Ливонская война, igauņu: Liivi sõda, lietuviešu: Livonijos karas, zviedru: 25-årskriget mot Ryssland, poļu: I, II wojna o Inflanty) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583). Livonijas karš beidzās ar Krievijas sakāvi, tomēr kara rezultātā Livonija tika pilnīgi nopostīta un sadalīta starp uzvarējušajām lielvalstīm.
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli. Ziemeļu krusta karos un Senlatvijas tautu kristianizēšanas gaitā vēlīnajos viduslaikos izveidojās Livonijas ordeņa un bīskapu valstu veidota Livonijas Konfederācija, kurā līdz 16. gadsimtam konsolidējās latviešu un igauņu tautas, pār kurām valdīja vācbaltiešu elite.
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas nosaka Latvijas Republikas likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
Livonija (latviešu: Līvzeme) jeb Māras zeme (latīņu: Terra Mariana vai terra matris) bija 1225. gadā tagadējās Vidzemes, Latgales un Igaunijas dienvidu daļā izveidota suverēna teritorija Svētās Romas impērijas nominālā pakļautībā. Vēlāk Livonija iekšējo ķildu dēļ Romas pāvesta vicelegāta Vilhelma no Modenas vadībā tika pārveidota par valstu savienību ar metropoli Rīgā, kas tika saukta arī par Livonijas Konfederāciju.
Latvijas neatkarības atjaunošana
Latvijas neatkarības atjaunošana bija vairāku politisku notikumu secība, kas sākās ar Atmodas laika sabiedrisko kustību dibināšanu un Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu un beidzās ar neatkarības atjaunošanas starptautisku atzīšanu pēc Augusta puča sagrāves.
1920. gada agrārā reforma Latvijā bija zemes īpašuma sistēmas pārveidošana Latvijā, sākumā valstij nacionalizējot lielsaimniecības, to skaitā muižas un viņu īpašumus, sadalot iegūtās zemes un vēlāk veicot valsts zemes sadalīto gabalu piešķiršanu tās iedzīvotāju privātīpašumā, vienlaicīgi nodrošinot lielu skaitu pilsoņu ar lauksaimniecībā izmantojamu zemi un nostabilizējot valstī agrāro politiku. Agrārā reforma tika uzsākta oficiāli 1920., bet faktiski 1919.
Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā. Kara rezultātā samazinājās Zviedrijas loma, bet krasi pieauga Krievijas loma Baltijas jūras reģionā. Polijas-Lietuvas kopvalsts un Saksija tika novājinātas, bet Prūsija parādījās kā jauna militāra vara.
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 704 476 iedzīvotājiem 2017. gadā tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās).
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (vācu: Herzogtum Kurland und Semgallen, latīņu: Ducatus Curlandiae et Semigalliae), saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562. līdz 1795. gadam pārvaldīja Kurzemi, Zemgali un Sēliju.
Latvijas valsts atzīšana de iure
Latvijas atzīšana de iure bija pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja Latvijas valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu. Latvijas Republikas de iure atzīšanas process sākās pēc Baltās kustības sagrāves Krievijas Pilsoņu karā un Antantes Augstākās padomes vienbalsīga lēmuma Parīzē 1921. gada 26.
Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu
Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990. gada 4. maijā tika atjaunota Satversmes sapulces 1922.
Protestantu reformācija bija kustība 16. gadsimtā, kuras mērķis bija reformēt katoļu baznīcu Eiropā, un kuras rezultātā notika baznīcas šķelšanās un izveidojās vairākas konfesijas, kuras pastāv arī mūsdienās, kā luterisms, reformisms, prezbiteriānisms, anabaptisms, anglikānisms un citas. Par reformācijas oficiālo sākumu uzskata 1517.
Sultāne Safije (1550.-1619.g.) bija Murada III favorīte un Osmāņu Impērijas Sultāne māte savam dēlam Mehmedam III. Viņa ir viena no spēcīgākajām figūrām ērā, kas zināma kā Sieviešu Sultanāts un dzīvojusi 7 Sultānu valdīšanas laikā- Suleimana Lieliskā, Selima II, Murada III, Mehmeda III, Ahmeda I, Mustafas I un Osmana II.
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas militāra sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Viens no pirmajiem starptautisko tiesību jēdzienu occupatio bellicara un occupatio pacifica, balstoties uz Hanzas Universitātes Hamburgā prof.
Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO, angļu: North Atlantic Treaty Organization; oficiāli arī OTAN, franču: Organisation du traité de l'Atlantique Nord) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu". NATO dibināta pēc 2. pasaules kara, 1949.
Osmaņu impērijas sultānu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Osmaņu impērijas sultāni (valdnieki) no valsts izveidošanas 1299. gadā līdz sabrukumam 1922. gadam.
Par Livonijas krusta kariem (vācu: Kreuzzug gegen die Heiden in Livland, igauņu: Liivi ristisõda un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizācijas un kristianizācijas procesa daļa. Par to sākumu pētnieki uzskata 1171. gadu, kad Romas pāvests Aleksandrs III aicināja finansiāli atbalstīt misionāru Fulko.
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka. Par tiesībām apsaimniekot savu sētu viņiem bija jāmaksā dzimtkungam nodevas un jāiet klaušās. Atkarībā no laikmeta dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai formai, kad dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to dzimtkunga iegribas.
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Dzimtbūšanas atcelšana, arī zemnieku brīvlaišana (vācu: Freilassung des Bauern-Standes, krievu: отмена крепостного права) Latvijas teritorijā notika 19. gadsimtā. 1817.
Eiropas Savienība (ES) ir 28 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.
Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms
Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms (arī Ulmaņa diktatūra, Ulmaņa laiki vai Ulmaņlaiki) bija autoritārs režīms Latvijā, kas izveidojās pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maijā veiktā valsts apvērsuma un pastāvēja līdz Latvijas okupācijai 1940.
Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS (krievu: Договор о ненападении между Германией и Советским Союзом, vācu: Deutsch-sowjetischer Nichtangriffspakt), bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. To 1939. gada 23. augustā Maskavā parakstīja PSRS Ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas Ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops.
I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873. gadā no 26. līdz 29.
Šajā lapā ir apkopoti 1629. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Sēlijas un Zemgales kultūrvēsturiskie novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Latgales un Vidzemes novadi Livonijas hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei.
Aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm. Par "auksto karu" parasti dēvē stāvokli, kas izveidojās pēc 2. pasaules kara starp ASV ar tās sabiedrotajiem un PSRS ar tās satelītvalstīm.
Demokrātija (grieķu: δημοκρατία, demokratía; δῆμος, dẽmos — ‘tauta’, κράτος, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija). Pārstāvnieciskā demokrātija bieži vien ir saistīta ar republiku. Demokrātiskā valstī katram pilsonim ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā, un tas ir izdarāms atdodot vēlēšanās savu balsi.
Singapūra (angļu: Singapore), oficiāli Singapūras Republika (Republic of Singapore), ir pilsētvalsts Dienvidaustrumāzijā. Singapūra ir salu valsts, jo aizņem Singapūras salu un vēl 60 mazākas saliņas, kas atrodas pie Malakas pussalas krastiem. Singapūra 60.gadu vidu veica milzigu lēcuienu no trešas pasaules valsts uz pirmas pasaules valsti .Singapūra ir augsti attistīta valsts ,kura ierindojas trijnieka vismazāk korumpēto valstu vidu.Ir viens no Āzijas tīģeriem.
Latvijas pilsētu uzskaitījums iekļauj visas 76 Latvijas pilsētas, tostarp 9 republikas pilsētas un 67 novada pilsētas. Daudzās pasaules valstīs pastāv formāli kritēriji, kas nosaka apdzīvotās vietas atzīšanu par pilsētu, bieži tas ir iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums. Latvijas pilsētu saraksts ir veidojies vēsturiski vairāku gadsimtu laikā un to nenosaka formāli kritēriji.
Brīvības piemineklis atrodas Latvijas galvaspilsētas Rīgas centrā, Brīvības bulvārī, pie Vecrīgas. Tas tika uzcelts Brīvības cīņās kritušo piemiņai, bet mūsdienās tas ir kļuvis arī par Latvijas valstiskuma, latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simbolu. Piemineklis, kas tika atklāts 1935.
1941. gada jūnija deportācijas Latvijā
1941. gada jūnija deportācijas Latvijā bija vairāk nekā 15 400 PSRS okupētās Latvijas civiliedzīvotāju aizturēšana naktī no 13. uz 14.
Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā ietverti Sengrieķu mitoloģijas tēli un mīti
Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās. Karu var iedalīt četros atsevišķos periodos (1600—1611; 1617—1618; 1620—1625; 1626—1629), kuri dažreiz tiek uzskatīti par atsevišķiem kariem. Pēc 1618.
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru veido 83 federālie subjekti. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Īrijā, Austrālijā, ASV, Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Brazīlijā, Krievijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas.
Monarhija (grieķu: μοναρχία, monarchia — ‘vienvaldība’, ‘patvaldība’) ir valsts pārvaldes forma, kad augstākā vara pār valsti juridiski atrodas viena valdnieka (monarha) rokās. Monarha (imperatora, karaļa, cara, šaha, ķeizara) troni ieņem pēc radniecības principa, parasti uz visu mūžu. Vēsturiski monarha kontrolē parasti bija augstākā likumdošana un izpildvara, nereti arī baznīca.
Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma
Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma (ĢKS) ir koordinātu sistēma, kur katru vietu uz zemeslodes raksturo ar trīs skaitļiem — koordinātām. Parasti tiek izmantota sfēriskā koordinātu sistēma. Ģeogrāfiskās koordinātas ir grādos izteikti attālumi no Zemes ekvatora (ģeogrāfiskais platums) un sākummeridiāna (ģeogrāfiskais garums).
Nāves sala ir salu grupa Daugavas kreisajā piekrastē, Rīgas HES ūdenskrātuvē, Ķekavas novada Daugmales pagastā. Tā aizņem aptuveni 2 km². Pirmā Pasaules kara laikā šeit atradās Krievijas impērijas armijas placdarms (krievu: Икскюльский плацдарм, 1915—1917) jeb Ikšķiles priekštilta nocietinājums, ko 1916.
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu. Ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns, rietumos — Atlantijas okeāns, bet dienvidos — Vidusjūra un Melnā jūra. Vispārpieņemts, ka Eiropas austrumu robeža ir Urālu kalni, Urālas upe, Kaspijas jūra un Kaukāza kalni.
Sams jeb Eiropas sams (Silurus glanis) ir liela samveidīgā (Siluriformes) zivs, kas pieder samu dzimtai (Siluridae). Sams ir sastopams plašā areālā centrālājā, dienvidu un Austrumeiropā, īpaši Baltijas jūras piekrastes upēs, kā arī Melnās un Kaspijas jūras reģionā. Tas ir saldūdens un vāji sāļa ūdens iemītnieks.
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas (angļu: United Nations) ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru. Apvienotās Nācijas tika izveidotas 1945. gada 26.
Vācija (vācu: Deutschland), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, [ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats.
Kolhozs (no krievu: коллективное хозяйство — ‘kolektīva saimniecība’) bija kolektīva saimniecības forma Austrumu bloka valstīs 20. gadsimtā, kuru viensētu vietā organizēja sociālistiskajā lauksaimniecībā un zvejniecībā. Kolhozos ražošanas līdzekļi (zeme, iekārtas, lopi, sēklas u.c.) ir kopsaimniecības paju īpašnieku kopīpašums.