-
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā būs 90. Pasaules čempionāts.
-
Irānas Islāma Republika (persiešu: جمهوری اسلامی ایران), plašāk zināma kā Irāna (ايران), ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumāzijā. Ziemeļos Irāna robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Turkmenistānu, austrumos ar Pakistānu un Afganistānu, kā arī ar Turciju un Irāku (Kurdistānas reģions) rietumos. Irānas jūras robeža dienvidos ir Persijas līcis, kura pretējā krastā atrodas Kuveita, Saūda Arābija, Bahreina, Katara un Apvienotie Arābu Emirāti.
-
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād) ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
-
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina (vācu: Düna, poļu: Dźwina), bet augšpus Latvijas teritorijas — Rietumu Dvina (krievu: За́падная Двина́, baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe. Tā sākas no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Baltijas jūras Rīgas līcī, kur veido Rīgas ostas akvatoriju. Daugavas garums ir 1005 km, no tiem 352 km Latvijā.
-
2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss (angļu: Eurovision Song Contest 2026; franču: Concours Eurovision de la chanson 2026) būs 70. ikgadējais Eirovīzijas dziesmu konkurss.
-
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2025. gada 7.
-
Mājas kaķis, arī vienkārši kaķis (Felis silvestris catus), ir mazs plēsējs no kaķu dzimtas. Tas tika pieradināts pirms aptuveni 12 000 gadiem Mezopotāmijas reģionā līdz ar lauksaimniecības attīstību. Kaķis ir viens no populārākajiem mājdzīvniekiem pasaulē, jo palīdz cilvēkiem cīnīties ar kaitēkļiem, piemēram, pelēm, čūskām un pat skorpioniem.
-
Lietuva (lietuviešu: Lietuva), oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos. Lietuvas galvaspilsēta ir Viļņa.
-
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
-
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. De iure ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru līdz Krievijas—Ukrainas karam veidoja 81 federālais subjekts, tomēr de facto tā ir diktatūra. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.
-
Valmieras novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Valmieras novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Valmieras novads sastāv no Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas, Zilākalna pagastiem un Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētām. Valmieras novadā kopā atrodas 174 ciemi.
-
Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.
-
Kāmju dzimta (Cricetidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder peļu virsdzimtai (Muroidea). Šajā dzimtā ir gandrīz 600 sugas, un tā ir otrā lielākā zīdītāju dzimta (lielākā ir peļu dzimta (Muridae)). Kāmju dzimtas sugas ir sastopamas Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.
-
Ungārija (ungāru: Magyarország) ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras. Rietumos tā robežojas ar Austriju, ziemeļos ar Slovākiju, ziemeļaustrumos ar Ukrainu, bet dienvidaustrumos ar Rumāniju, dienvidos ar Serbiju, bet dienvidrietumos ar Horvātiju un Slovēniju. Ungārija ir Eiropas Savienības, NATO, OECD un Šengenas zonas dalībniece.
-
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts ietver starptautisko tālsarunu kodu (STK) uzskaitījumu.
-
Kipra, oficiāli Kipras Republika, ir salu valsts austrumu Vidusjūrā. Kipra atrodas uz austrumiem no Grieķijas, uz dienvidiem no Turcijas un Sīrijas, uz rietumiem no Libānas, uz ziemeļrietumiem no Gazas joslas un Izraēlas, uz ziemeļiem no Ēģiptes. Kipra ir trešā lielākā un apdzīvotākā sala Vidusjūrā pēc Sicīlijas un Sardīnijas.
-
Grieķu alfabēts (grieķu: ελληνικό αλφάβητο) ir alfabēts, kas sastāv no 24 burtiem un tiek lietots grieķu valodas pierakstīšanai kopš 8. gadsimta p.m.ē. Tas radies uz feniķiešu alfabēta pamata, taču, atšķirībā no feniķiešu alfabēta, grieķu alfabētā ar burtiem tika apzīmēti ne tikai līdzskaņi, bet arī patskaņi.
-
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Apvienotajā Karalistē, ASV, Īrijā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Brazīlijā, Krievijas Federācijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas.
-
Lielais Ķīnas mūris (ķīniešu: 万里长城, piņjiņs: Wànlǐ Chángchéng — ‘10 000 li garais mūris’) ir ļoti garš no zemes, ķieģeļiem un akmeņiem celts mūris, kuru Senajā Ķīnā uzbūvēja kā nocietinājumu pret iebrucējiem no Ķīnas ziemeļiem. Tas ir viens no lielākajiem arhitektūras pieminekļiem, kas jebkad ir uzcelts. Patiesībā Lielais Ķīnas mūris sastāv no vairākiem mazākiem posmiem, no kuriem daži ir viens otram paralēli.
-
Okeānijas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums
Šajā sarakstā apkopotas visas Okeānijas valstis un atkarīgās teritorijas. Okeānijā (ieskaitot Austrāliju) kopumā ir 14 suverēnas valstis, 2 nepilntiesīgas ANO valstis (Jaunzēlandes brīvi asociētās valstis) un 26 nesuverēnas teritorijas. Lai gan Okeāniju galvenokārt aptver okeāni un vairākas kontinentālās plātnes, to bieži vien norāda kā atsevišķu kontinentu.
-
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākā bērnu un jauniešu dziesmu un deju tradīcija Latvijā. Šo dziesmu svētku tradīcija ir izsekojama līdz 1866. gadam, bet bērnu priekšnesumi bija vairākos Vispārējos dziesmu svētkos.
-
Sekss (no latīņu: sexus — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka uzvedība vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko sajūtu kopumu, izpaužot savu seksualitāti un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar dzimumtieksmes apmierināšanu un dzimtas turpināšanu. Termins seksuālās aktivitātes var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku — dzimumakts vai orālais sekss, gan uz masturbāciju. Pirmo reizi vārds "sekss" ar nozīmi dzimumakts (latīņu: Coitus) datēts ar 1929.
-
Vācija (vācu: Deutschland), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, [ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats.
-
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula (ĶEPT) ir sistemātisks ķīmisko elementu izkārtojums, kurā elementi sakārtoti pēc atomskaitļa (protonu skaita atomu kodolā) un sagrupēti periodos (rindās) un grupās (kolonnās) atbilstoši to ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām. Tas ir viens no fundamentālākajiem instrumentiem dabaszinātnēs, kas ļauj strukturēt zināšanas par elementu uzbūvi, īpašībām un savstarpējām sakarībām. Pašlaik periodiskajā tabulā ir ietverti visi līdz šim atzītie ķīmiskie elementi, tajā skaitā arī sintezētie supersmagie elementi; tabula var tikt papildināta, ja nākotnē tiek apstiprināti jauni elementi.
-
Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus. Graudaugi aug lielākās platībās un dod vairāk pārtikas enerģijas par citiem pārtikas veidiem pasaulē. Graudaugi ir bagāti ar vitamīniem, minerālvielām, ogļhidrātiem, taukiem un olbaltumvielu.
-
Baltkrievija (baltkrievu: Беларусь, Biełaruś; krievu: Беларусь, Белоруссия), oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā. Baltkrievija robežojas ar Poliju rietumos, Lietuvu ziemeļrietumos, Latviju ziemeļos, Krieviju austrumos un Ukrainu dienvidos. Baltkrievijas galvaspilsēta ir Minska, citas lielākās pilsētas: Hrodna, Vicebska, Bresta, Mahiļova un Homeļa.
-
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka. Islandē dzīvo apmēram 350 tūkstoši iedzīvotāju un tās kopējā platība ir 103 000 km2. Galvaspilsētā Reikjavikā un tās apkaimē dzīvo apmēram puse no valsts iedzīvotājiem.
-
Amerikas Savienotās Valstis (angļu: the United States of America), arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dienvidos ar Meksiku.
-
Donava (vācu: Donau, slovāku: Dunaj, ungāru: Duna, horvātu: Dunav, serbu: Дунав, rumāņu: Dunăre, bulgāru: Дунав, ukraiņu: Дунай) ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām. Sākas Švarcvaldē (Vācijā) un ietek Melnajā jūrā. Pie ietekas jūrā veido lielu deltu.
