The most-visited latviešu valoda Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu
Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990. gada 4. maijā tika atjaunota Satversmes sapulces 1922.
Pirmais Latgales latviešu kongress
Pirmais Latgales latviešu kongress (latgaliešu: Pyrmais Latgolys latvīšu kongress) 1917. gada 26. - 27.
1920. gada agrārā reforma Latvijā bija zemes īpašuma sistēmas pārveidošana Latvijā, sākumā valstij nacionalizējot lielsaimniecības, to skaitā muižas un viņu īpašumus, sadalot iegūtās zemes un vēlāk veicot valsts zemes sadalīto gabalu piešķiršanu tās iedzīvotāju privātīpašumā, vienlaicīgi nodrošinot lielu skaitu pilsoņu ar lauksaimniecībā izmantojamu zemi un nostabilizējot valstī agrāro politiku. Agrārā reforma tika uzsākta oficiāli 1920., bet faktiski 1919.
Latvijas neatkarības atjaunošana
Latvijas neatkarības atjaunošana bija vairāku politisku notikumu secība, kas sākās ar Atmodas laika sabiedrisko kustību dibināšanu un Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu un beidzās ar neatkarības atjaunošanas starptautisku atzīšanu pēc Augusta puča sagrāves.
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas nosaka Latvijas Republikas likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
Reformācija Livonijā bija XVI gs. kustība, kuras mērķis bija reformēt katoļu baznīcu, Livonijā izplatījās galvenokārt tieši Mārtiņa Lutera paustās idejas un, atdaloties no Romas katoļu baznīcas, nostiprinājās luterticība. Par Reformācijas sākumu Livonijā tiek uzskatīta Andreasa Knopkena iecelšana Sv.
I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873. gadā no 26. līdz 29.
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli. Ziemeļu krusta karu rezultātā un Senlatvijas tautu kristianizēšanas gaitā vēlīnajos viduslaikos igauņu un senlatviešu apdzīvotajās zemēs izveidojās krusta karotāju un arhibīskapiju valstiņu veidota Livonijas Konfederācija, kurā līdz 16. gadsimtam konsolidējās latviešu un igauņu tautas, pār kurām valdīja vācbaltiešu elite.
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vācu: Livländischer Krieg vai Erster Nordischer Krieg, krievu: Ливонская война, igauņu: Liivi sõda, lietuviešu: Livonijos karas, zviedru: 25-årskriget mot Ryssland, poļu: I, II wojna o Inflanty) bija 25 gadus ilgs (1558 - 1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558 - 1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561 - 1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561 - 1583). Livonijas karš beidzās ar Krievijas sakāvi, tomēr kara rezultātā Livonija tika pilnīgi nopostīta un sadalīta starp uzvarējušajām lielvalstīm.
Latvijas valsts atzīšana de iure
Latvijas atzīšana de iure bija pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja Latvijas valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu. Latvijas Republikas de iure atzīšanas process sākās pēc Baltās kustības sagrāves Krievijas Pilsoņu karā un Antantes Augstākās padomes vienbalsīga lēmuma Parīzē 1921. gada 26.
Šajā lapā ir apkopoti 1629. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales novadi Pārdaugavas hercogistes sastāvā (Žečpospoļitas province). Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei.
Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO, angļu: North Atlantic Treaty Organization; oficiāli arī OTAN, franču: Organisation du traité de l'Atlantique Nord) ir militāra savienība jeb alianse, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu". NATO dibināta pēc 2. pasaules kara, 1949.
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi 5 gados Rīgā. Kopš 1873.
Protestantu reformācija bija kustība 16. gadsimtā, kuras mērķis bija reformēt katoļu baznīcu Eiropā, un kuras rezultātā notika baznīcas šķelšanās un izveidojās vairākas konfesijas, kuras pastāv arī mūsdienās, kā luterisms, reformisms, prezbiteriānisms, anabaptisms, anglikānisms un citas. Par reformācijas oficiālo sākumu uzskata 1517.
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 704 476 iedzīvotājiem 2017. gadā tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās).
Livonija (latviešu: Līvzeme) jeb Māras zeme (latīņu: Terra Mariana vai terra matris) bija 1225. gadā tagadējās Vidzemes, Latgales un Igaunijas dienvidu daļā izveidota suverēna teritorija Svētās Romas impērijas nominālā pakļautībā. Vēlāk Livonija iekšējo ķildu rezultātā Romas pāvesta vicelegāta Vilhelma no Modenas vadībā tika pārveidota par valstu savienību ar metropoli Rīgā, kas tika saukta arī par Livonijas konfederāciju.
1941. gada jūnija deportācijas Latvijā
1941. gada jūnija deportācijas Latvijā bija vairāk nekā 15 000 okupētās Latvijas civiliedzīvotāju aizturēšana naktī no 13. uz 14.
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (latīņu: Ducatus Curlandiae et Semigalliae), saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562. līdz 1795. gadam pārvaldīja Kurzemi, Zemgali un Sēliju.
Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms
Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms (arī Ulmaņa diktatūra, Ulmaņa laiki vai Ulmaņlaiki) bija autoritārs režīms Latvijā, kas izveidojās pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maijā veiktā valsts apvērsuma un pastāvēja līdz Latvijas okupācijai 1940.
Revolūcija politikā ir būtiska, parasti strauja un vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa, reizēm organizēta sacelšanās ar tiesisku mērķi. Tā ir viena no attīstības procesa pusēm (blakus un pretstatā evolūcijai), kurai raksturīgs daļējs attīstības konsekvences un nepārtrauktības pārrāvums. Pats galvenais revolūcijas mērķis ir radīt jaunas tiesības pastāvošo vietā.
ISO 8601 ir starptautisks standarts datuma un laika pierakstam, ko izdevusi Starptautiskā standartu organizācija (International Organization for Standardization, ISO). Oficiāli standarts ir nosaukts par "Data elements and interchange formats — Information interchange — Representation of dates and times" ("Datu elementi un apmaiņas standarti — informācijas apmaiņa - datumu un laika attēlojums"). Galvenā ISO 8601 standarta īpašība ir datuma un laika pieraksts, kurā vērtības tiek pierakstītas secībā no svarīgākā uz mazsvarīgāko jeb no lielākā (gads) uz mazāko (sekunde).
Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā. Kara rezultātā samazinājās Zviedrijas loma, bet krasi pieauga Krievijas loma Baltijas jūras reģionā. Polijas-Lietuvas kopvalsts un Saksija tika novājinātas, bet Prūsija parādījās kā jauna militāra vara.
Demokrātija (grieķu: δημοκρατία, demokratía; δῆμος, dẽmos — ‘tauta’, κράτος, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija). Pārstāvnieciskā demokrātija bieži vien ir saistīta ar republiku. Demokrātiskā valstī katram pilsonim ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā, un tas ir izdarāms atdodot vēlēšanās savu balsi.
Brīvības piemineklis atrodas Latvijas galvaspilsētas Rīgas centrā, Brīvības bulvārī, pie Vecrīgas. Tas tika uzcelts Brīvības cīņās kritušo piemiņai, bet mūsdienās tas ir kļuvis arī par Latvijas valstiskuma, latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simbolu. Piemineklis, kas tika atklāts 1935.
Eiropas Savienība (ES) ir 28 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.
Dzimtbūšana bija tāda feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka. Par tiesībām apsaimniekot savu sētu viņiem bija jāmaksā dzimtkungam nodevas un jāiet klaušās. Atkarībā no laikmeta dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai formai, kad dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to dzimtkunga iegribas.
Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS (krievu: Договор о ненападении между Германией и Советским Союзом, vācu: Deutsch-sowjetischer Nichtangriffspakt), bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. To 1939. gada 23. augustā Maskavā parakstīja PSRS Ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas Ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops.
Vikipēdija (Wikipedia) ir brīva, daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu, kuras ikdienas darbību nodrošina bezpeļņas organizācija Wikimedia Foundation. Vikipēdija ir viena no populārākajām uzziņu vietnēm globālajā tīmeklī. Nosaukums "Vikipēdija" ir hibrīdvārds, kas cēlies no vārdiem "wiki" un "enciklopēdija".
Latvijas Republikas proklamēšanas diena
Latvijas Republikas proklamēšanas diena ir Latvijas neatkarības pasludināšanas atzīmēšanas diena, kas tiek svinēta 18. novembrī. Tā ir valsts brīvdiena.
Aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm. Par "auksto karu" parasti dēvē stāvokli, kas izveidojās pēc 2. pasaules kara starp ASV ar tās sabiedrotajiem un PSRS ar tās satelītvalstīm.
Latvijas okupācija 1940. gadā bija neatkarīgās un Otrajā pasaules karā neitrālās Latvijas Republikas teritorijas okupācija pēc ultimatīviem draudiem lietot daudzkārt lielāku bruņotu spēku un tai sekojošā aneksija, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Viens no pirmajiem starptautisko tiesību jēdzienu occupatio bellicara un occupatio pacifica, balstoties uz Hanzas Universitātes Hamburgā prof.
De iure (latviešu: saskaņā ar likumu) ir no latīņu valodas cēlies izteiciens, kas juridiskajā terminoloģijā norāda uz situācijas formālo pusi. Parasti lieto kā antonīmu terminam "de facto". Terminus "de iure" un "de facto" lieto gadījumos, kad jānorāda uz atšķirību starp formālo un praktisko lietu stāvokli.
Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml. Lai iegūtu tēraudu ar noteiktām mehāniskajām īpašībām, tam pievieno speciālus piemaisījumus - t.s. leģējošos elementus, hromu (Cr), niķeli (Ni), molibdēnu (Mo), varu (Cu), titānu (Ti), kobaltu (Co) u.c.
Par Kurzemes cietoksni vai Kurzemes katlu (vācu: Kurland-Kessel, krievu: Курляндский котёл) tiek saukts vācu karaspēka ielenkums Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944. gada 9.-10. oktobrī Sarkanajai armijai sasniedzot Baltijas jūru pie Mēmeles un nogriežot vācu karaspēka grupai ”Ziemeļi” atkāpšanās ceļu pa sauszemi.
Naturālā saimniecība ir tāds saimniekošanas veids, kas apgādā savu saimniecību ar visiem nepieciešamajiem resursiem, neražojot tos pārdošanai. Parasti definīcijās, runājot par dažiem vēstures posmiem, to precizē kā "saražo visu pašpatēriņam nepieciešamo, izņemot sāli un dzelzi". Šāda saimniekošanas kārtība pastāvēja lielāko cilvēces vēstures daļu un vietām pasaulē pastāv joprojām.
Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no Poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās. Karu var iedalīt četros atsevišķos periodos (1600—1611; 1617—1618; 1620—1625; 1626—1629), kuri dažreiz tiek uzskatīti par atsevišķiem kariem. Pēc 1618.
Helsinki-86 bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986. gada jūnijā Liepājā nodibināja Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss, ar mērķi sekot, kā tiek ievērotas latviešu tautas ekonomiskās, kultūras un indivīda tiesības. Uz ārzemēm tiek nosūtīta 17 personu protesta vēstule pret PSKP CK un Latvijas KP CK, kā arī Helsinki-86 dibināšanas dokumenti, kas izraisa plašu rezonansi.
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu.
Interneta medija tips (angļu: Internet media type), sākotnēji saukts par MIME tipu (MIME type; pēc MIME), reizēm arī par satura tipu (Content-type; pēc galvenes nosaukuma, kurā tas tiek izmantots), ir divu daļu identifikators faila formātiem internetā. Identifikatori sākotnēji definēti RFC 2046 e-pasta sūtīšanai ar SMTP, bet vēlāk tiem rada pielietojumu arī citos protokolos, piemēram, HTTP un SIP. Medija tips sastāv vismaz no divām daļām: tipa un apakštipa, kuri atdalīti ar slīpsvītru "/". Vēl var būt neobligāti papildu parametri.
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā (latīņu: Fratres de Domo Sanctae Mariae Theutonicorum Jerusalemitana per Livoniam) bija Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236. gadā. Livonijas ordenim tika piešķirts Svētās Marijas karogs, ko tie zaudēja Aizkraukles kaujas laikā 1279.
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru veido 83 federālie subjekti. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.