The most-visited latviešu valoda Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notika Rīgā, Latvijā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8.
XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki
XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki notika no 2013. gada 30. jūnija līdz 7.
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākais jauniešu dziesmu un deju festivāls Latvijā. Pirmie svētki norisinājās 1960. gada 23.
Pūt vējiņi (lībiski Pūgõ tūļ — 'pūt, vēj') ir sena lībiešu kāzu dziesma, kas folklorizējusies un tiek uzskatīta par latviešu tautasdziesmu. Tiek uzskatīts, ka tā radusies pie Daugavas līviem Vidzemē. Lībiešu puisis ar laivu devies pie mīļotās uz Kurzemi, vēlēdamies precēt.[nepieciešama atsauce] Dziesma labi pazīstama arī Igaunijā.
2018. gada FIFA Pasaules kauss
2018. gada FIFA Pasaules kauss (krievu: Чемпионат мира по футболу 2018) ir starptautisks vīriešu izlašu futbola turnīrs, kas notiek Krievijā no 2018. gada 14.
I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873. gadā no 26. līdz 29.
Itālijas reģioniem tika piešķirtas reģionālās autonomijas tiesības 1948. gada konstitūcijā, kurā tiek noteikts, ka tās konstitūcijas loma ir atzīt, aizsargāt un atbalstīt lokālo autonomiju, nodrošināt, lai valsts līmenis būtu pēc iespējas decentralizētāks, kā arī īstenot principus un likumus, veidojot autonomiju un decentralizāciju. Pieciem reģioniem (Friuli-Venēcijai Džūlijai, Sardīnijai, Sicīlijai, Trentino-Alto Adidžei un Valle d'Aostai) ir piešķirts īpašs autonomijas statuss, kas atļauj tiem regulēt reģionālo likumdošanu un specifisku lokālo politiku kultūras jomā, kā arī ģeogrāfiskās atrašanās īpatnības un minoritāšu pastāvēšanas dēļ.
Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas. Bieži ar vārdu "reliģija" apzīmē konkrētas reliģiskas organizācijas, kas formāli apvieno savas ticības pārstāvjus un uzskata sevi par oficiālā viedokļa paudējām un uzturētājām. Reliģijas lielākoties risina šādus problēmjautājumus: viena dieva, dievu vai dievību esamība vai neesamība, loma un darbība pasaulē; cilvēka identitāte, vieta pasaulē; dzīves jēga un sūtība; attieksme pret nāvi; ētikas pamati; dvēsele.
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra. To ierobežo Skandināvijas pussala, Eiropas kontinenta austrumu un centrālā daļa un Dānijas salas. Vienīgā Pasaules okeāna daļa, ar kuru savienota Baltijas jūra, ir Ziemeļjūra, taču arī ar Ziemeļjūru savieno tikai salīdzinoši šauri šaurumi — Ēresunds, Lielais Belts un Mazais Belts.
Ugunskrusts ir sens simbols, kas vairākām tautām vēsturiski apzīmē sauli, gaismu, saules ceļu, aizsardzību. Zīme atveido nebeidzamu rotējošu kustību, tas ir rotācijas un mūžam aktīvas enerģijas simbols. Zīmes zaru aplauzuma virziens norādu uz vienu no iespējamajiem griešanās vai spēka iedarbības virzieniem.
Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma
Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma (ĢKS) ir koordinātu sistēma, kur katru vietu uz zemeslodes raksturo ar trīs skaitļiem — koordinātām. Parasti tiek izmantota sfēriskā koordinātu sistēma. Ģeogrāfiskās koordinātas ir grādos izteikti attālumi no Zemes ekvatora (ģeogrāfiskais platums) un sākummeridiāna (ģeogrāfiskais garums).
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 704 476 iedzīvotājiem 2017. gadā tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās).
Anno Domini (no latīņu: ‘Kunga [Kristus] gadā, mūsu ērā’), latviski tiek lietots saīsinājums m. ē., ir nosaukums, ar kuru apzīmē gadus, kas tiek lietoti Jūlija un Gregora kalendārā. Gadu skaitīšana tradicionāli tiek balstīta uz Jēzus Kristus dzimšanas laiku, ar ko sākas mūsu ēra; laiks pirms Kristus dzimšanas tiek apzīmēts ar p. m. ē.
Latvijas pilsētu uzskaitījums iekļauj visas 76 Latvijas pilsētas, tostarp 9 republikas pilsētas un 67 novada pilsētas. Daudzās pasaules valstīs pastāv formāli kritēriji, kas nosaka apdzīvotās vietas atzīšanu par pilsētu, bieži tas ir iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums. Latvijas pilsētu saraksts ir veidojies vēsturiski vairāku gadsimtu laikā un to nenosaka formāli kritēriji.
Arhitektūra (latīņu: architectura, no sengrieķu: ἀρχι-, archi- — ‘galvenais’, τέκτων, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi. Tā ir arī celtņu un dabas objektu kopums, kas veido šo vidi. Arhitektūra ietver gan materiālās kultūras, gan mākslas vērtības.
XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki
XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki notika no 2008. gada 5. līdz 12.
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Īrijā, Austrālijā, ASV, Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Brazīlijā, Krievijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas.
XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki
Divdesmitie Vispārējie latviešu Dziesmu un Desmitie latviešu Deju svētki notika no 1990. gada 30. jūnija līdz 8.
Vikipēdija (Wikipedia) ir brīva, daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu, kuras ikdienas darbību nodrošina bezpeļņas organizācija Wikimedia Foundation. Vikipēdija ir viena no populārākajām uzziņu vietnēm globālajā tīmeklī.Nosaukums "Vikipēdija" ir hibrīdvārds, kas cēlies no vārdiem "wiki" un "enciklopēdija". Vikipēdijas rakstus brīvprātīgi veido tās dalībnieki.
Kokle (latgaliešu: kūkle) jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir sens latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā. Pirmais iespējamais ar koklēm līdzīgu instrumentu saistīts arheoloģiskais atradums Latvijā ir no 13. gadsimta, savukārt senākās drošās rakstveida ziņas par koklēšanu saglabājušās no 17.
Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā ietverti Sengrieķu mitoloģijas tēli un mīti
XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki
Divdesmit trešie Vispārējie latviešu Dziesmu un trīspadsmitie Deju svētki notika no 2003. gada 27. jūnija līdz 6.
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru veido 83 federālie subjekti. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.
Futbols (angļu: football, no foot — 'kāja' un ball — 'bumba'), līdz 1933. gadam arī kājbumba, sarunvalodā futenis vai futene, ir komandu sporta veids, kurā piedalās divas komandas, katrā uz laukuma pa vienpadsmit spēlētājiem, izmantojot futbolbumbu. Futbols ir vispopulārākais futbola veids pasaulē, kā arī nereti tiek saukts par vispopulārāko sporta veidu.
XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki
Divdesmit otrie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Divpadsmitie latviešu Deju svētki notika no 1998. gada 29. jūnija līdz 5.
Akmens, šķēres, papīrīt's[nepieciešama atsauce] ir spēle, kurā piedalās divi vai vairāki cilvēki. To parasti spēlē, lai noskaidrotu uzvarētāju starp tiem. Šī spēle bieži tiek lietota kā atlases metode, lai pēc nejaušības principa tiktu noskaidrota persona kādam īpašam uzdevumam, līdzīgi, kā monētas mešana vai salmiņu vilkšana.
XXI Vispārējie latviešu Dziesmu un XI Deju svētki
Divdesmit pirmie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Vienpadsmitie latviešu Deju svētki notika no 1993. gada 27. jūnija līdz 4.
XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Padomju Latvijas (X) Dziesmu un (IX) Deju svētki, veltīti 40. gadadienai kopš padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā un 45. gadskārtai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā jeb XIX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika 1985.