The most-visited latviešu valoda Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana. Tā ir uztvere, kas ir dota cilvēkiem un to nodrošina acs smalkā uzbūve, kas piegādā smadzenēm dažādi filtrētu redzes analīzi (parasti trīs analīzes). Krāsu uztveri nosaka bioloģija (daži cilvēki jau piedzimstot redz krāsas citādāk vai neatšķir tās vispār; to sauc par daltonismu).
Cilvēkpērtiķi un cilvēks jeb hominīdi (Hominidae) ir primātu dzimta, pie kuras pieder orangutani, gorillas, šimpanzes un cilvēki, kā arī vairākas citas izmirušas ģintis. Cilvēkpērtiķu dzimtā ir 4 mūsdienās dzīvojošu sugu ciltis, kas iedalās 2 apakšdzimtās: Āfrikas cilvēkpērtiķu un cilvēka apakšdzimtā (Homininae) un Āzijas cilvēkpērtiķu apakšdzimtā (Ponginae).
Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām. Šīs sugas tēviņus sauc par gaiļiem, bet mātītes par vistām un jaunos putnus par cāļiem. Vista ir viens no visizplatītākajiem mājdzīvniekiem pasaulē, kā arī visdaudzskaitlīgākais putns pasaulē.
Pāreja uz vasaras laiku, saīsinājumā DST (angļu: Daylight saving time), ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk, bet rītos — mazāk, tādējādi taupot elektroenerģiju. Parasti pāreja uz vasaras laiku notiek, pavasarī pagriežot pulksteņus par stundu uz priekšu, bet rudenī — par stundu atpakaļ. Latvijas Ministru Kabineta noteikumos minēts, ka "pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena nopelēkā vilka (Canis lupus) pasugām. Cilvēks pieradināja vienu no pelēkā vilka pasugām apmēram pirms apmēram 15 000 gadu Centrālāzijā. Mājas suns ir kļuvis par vienu no populārākajiem un visvairāk izmantotajiem mājdzīvniekiem cilvēces vēsturē.
Karību jūras pirāti (filmu sērija)
Karību jūras pirāti (angļu: Pirates of the Caribbean) ir Walt Disney Pictures piedzīvojumu filmu sērija, kuras filmas režisējuši Gors Verbinskis un Robs Māršals, producējis Džerijs Brukheimers. Scenārija autori - Teds Eliots un Terijs Rosio. Idejas pamatā ir populāra Disnejlendas atrakcija "Karību jūras pirāti".
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
Mājas lama jeb vienkārši lama (Lama glama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) mājdzīvnieks, kurš cēlies, domesticējot savvaļas gvanako (Lama guanicoe) - otru lamu ģints sugu. Lamu lielākā populācija dzīvo Dienvidamerikā, un tās jau tūkstošiem gadu tiek audzētas gaļas ieguvei un nastu pārnešanai. Neskatoties uz to, ka lamas kā mājdzīvniekus audzē gandrīz visā pasaulē, to galvenie izplatības reģioni ir Bolīvija, Peru un Ekvadora, bet tās sastopamas arī Patagonijā un Ugunszemē (Argentīnā un Čīlē).
Degu (Octodon degus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki. Degu mēdz saukt arī par Čīles vāveri, lai gan degu nav tuvs radinieks vāverēm, kā arī to bieži sauc par parasto degu, lai nodalītu no pārējām degu ģints (Octodon) sugām. Degu ir tuvi radinieki šinšillām (Chinchilla) un jūrascūciņām (Cavia).
Visi mājas truši ir cēlušies, pieradinot savvaļas Eiropas trusi (Oryctolagus cuniculus), kura dzimtene ir Eiropas dienvidrietumi — Spānija un Portugāle. Mājas trušus audzē, lai iegūtu gaļu, kažokādu un vilnu dažādu vilnas izstrādājumu ražošanai, kā arī istabas truši tiek turēti mājas apstākļos kā mīļdzīvnieki. Lauksaimniecībā audzētie truši tiek turēti būros, aizgaldos vai ierobežotos aplokos brīvā dabā.
Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam. Arktikā ietilpst Ziemeļu Ledus okeāns, tai piederošās jūras, kā arī Eirāzijas (Krievijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas) ziemeļi un Ziemeļamerikas (Aļaskas, Kanādas, Grenlandes) ziemeļi. Arktika ir starptautiska teritorija ar noteiktu tiesisko režīmu, respektīvi, tā nepieder nevienai valstij (izņemot iepriekš nosaukto valstu daļas) un to var izmantot visas valstis.
Mājas kaķis jeb kaķis (Felis silvestris catus), arī domesticētais kaķis ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kurš pieradināts pirms vairāk nekā 9500 gadiem. Kaķis ir ļoti populārs mājdzīvnieks, jo palīdz cilvēkam cīnīties ar dažādiem kaitēkļiem, piemēram, pelēm, čūskām un pat skorpioniem. Mājas kaķa tēviņus dēvē par runčiem, bet mātītes — par kaķenēm.
Vienkupra kamielis jeb dromedārs (Camelus dromedarius) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis, kuram uz muguras ir viens kupris. Nav īsti zināms, kur vienkupra kamielis ir ticis domesticēts. Iespējams, tas pirmo reizi izmantots kā mājdzīvnieks Somālijā vai Arābijas pussalā pirms apmēram 4000 gadiem.
Mājdzīvnieki ir dzīvnieki, kurus ir pieradinājis cilvēks, sniedzot pajumti un pārtiku. Mājdzīvnieki sniedz cilvēkam labumu — no mājdzīvniekiem iegūst dažādus materiālus, piemēram, pienu, gaļu, ādu utt. Mājdzīvniekus bieži mēdz jaukt ar mīļdzīvniekiem (dzīvnieki, kas tiek turēti prieka pēc, no kuriem netiek iegūti nekādi materiāli labumi).
Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae). Cilvēks to ir pieradinājis, lai iegūtu vilnu, gaļu un pienu. Mūsdienās DNS pētījumi ir pierādījuši, ka mājas aitai tiešā radniecība ir tikai ar divām savvaļas aitu (Ovis orientalis) pasugām — Āzijas muflonu (Ovis orientalis orientalis) un Eiropas muflonu (Ovis orientalis musimon), turklāt iespējams, ka Eiropas muflons ir ne tikai viens no mājas aitas priekštečiem, bet arī pirms vairākiem tūkstošiem gadu savvaļā sākusi dzīvot mājas aita.Aitu tēviņus sauc par teķiem, bet kastrētus tēviņus par auniem jeb aveniem, mātītes par aitām un mazuļus par jēriem.
Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus). Pastāv vairāk nekā 300 atšķirīgu kazu šķirnes, kas specializētas vai nu gaļas, vai piena, vai vilnas ieguvei. Latvijā ir izveidota viena piena kazu šķirne — Latvijas vietējā kaza.
Mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis
Mākslinieciskās jeb tēlainās izteiksmes līdzeklis ir īpaši izvēlēti vārdi un vārdu savienojumi folklorā un literāros darbos, kas rada valodas izteiksmīgumu un tēlainību. Tas ir līdzeklis, ar ko kāda literāra darba autors bagātina tekstā atveidoto notikumu tēlojumu un piešķir tam dzejiskumu.
Liellops (Bos primigenius taurus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājlops, kura priekštecis ir izmirušais Eirāzijas taurs (Bos primigenius). Tas ir visbiežāk sastopamais vēršu ģints (Bos) dzīvnieks. Liellopa mātīti sauc par govi, bet tēviņu par bulli, kastrētu tēviņu par vērsi, toties mazuli sauc par teļu.
Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā ietverti Sengrieķu mitoloģijas tēli un mīti
Ūdens bifelis jeb domesticētais Āzijas ūdens bifelis (Bubalus bubalis) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kas pieder pie bifeļu ģints (Bubalus). Izšķir divas mājas ūdens bifeļu pasugas: upes bifeli (Bubalus bubalis bubalis) un purva bifeli (Bubalus bubalis carabanesis). Upes bifeļus audzē Āzijā, Dienvidamerikā, Centrālamerikā, Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā.
Rīga (lībiešu: Rīgõ) ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 704 476 iedzīvotājiem 2017. gadā tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās).
Rīgas šampanietis (ārpus Latvijas tirgots kā Riga Sparkling Wine) ir tradicionāls Latvijas dzirkstošais vīns, ko pēc nepārtrauktās raudzēšanas metodes kopš 1952. gada ražo akciju sabiedrībā "Latvijas balzams". Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā AS "Latvijas balzamam" izdevās šo vēsturisko nosaukumu saglabāt, lai gan par šamapanieti (Champagne) drīkst saukt tikai tādu dzirkstošo vīnu, kas ir ražots Francijas Šampaņas provincē no tur audzētām šardonē, Pinot noir un Pinot Meunier vīnogām un ražošanas procesā izmantojot otrreizējo raudzēšanu.
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi. Saules sistēma atrodas Piena Ceļa spirālzarā "Oriona rokā" (Orion Arm), 26 000 gaismas gadu attālumā no galaktikas centra. Saules sistēmas veidošanās un evolūcija ir sākusies pirms 4,6 miljardiem gadu, kad sākās milzīga molekulārā mākoņa nelielas daļas gravitācijas sabrukums.
Vidzeme (lībiešu: Vidūmō) ir viens no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. No Latgales to atdala Pededzes un Aiviekstes upes, no Sēlijas un Zemgales — Daugava, bet ziemeļos tā robežojas ar Igaunijas Republiku. Mūsdienu Vidzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš Rīgas bīskapijas dibināšanas 1201.
Vikipēdija (Wikipedia) ir brīva, daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu, kuras ikdienas darbību nodrošina bezpeļņas organizācija Wikimedia Foundation. Vikipēdija ir viena no populārākajām uzziņu vietnēm vispasaules tīmeklī.Nosaukums "Vikipēdija" ir hibrīdvārds, kas cēlies no vārdiem "wiki" un "enciklopēdija". Vikipēdijas rakstus brīvprātīgi veido tās dalībnieki.
Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns. Fazānu ģintī (Phasianus), pie kuras pieder parastais fazāns, ir tikai vēl viena suga — raibais fazāns (Phasianus versicolor), kas pēc izcelsmes ir endēma Japānas suga. Tomēr daži sistemātiķi uzskata, ka tā ir parastā fazāna pasuga.
Zīdtauriņš, zīdtārpiņš, arī mājas zīdtauriņš (Bombyx mori) ir zīdtauriņu dzimtas (Bombycidae) suga, kas pieder pie īsto zīdtauriņu ģints (Bombyx). Zīdtauriņš ir ekonomiski nozīmīgs kukainis, kuru izmanto zīda ražošanā. Zīdtārpiņu iecienītākā barība ir baltā zīdkoka (Morus alba) lapas, bet tie barojas arī ar sarkanā zīdkoka (Morus rubra) un melnā zīdkoka (Morus nigra) lapām.
Latvijas pilsētu uzskaitījums iekļauj visas 76 Latvijas pilsētas, tostarp 9 republikas pilsētas un 67 novada pilsētas. Daudzās pasaules valstīs pastāv formāli kritēriji, kas nosaka apdzīvotās vietas atzīšanu par pilsētu, bieži tas ir iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums. Latvijas pilsētu saraksts ir veidojies vēsturiski vairāku gadsimtu laikā un to nenosaka formāli kritēriji.
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru veido 81 federālie subjekti. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem. Dzīvnieku daudzveidība ir milzīga (kopējais sugu skaits ir aptuveni 2 miljoni), taču suga reti ir viendabīga (monotipiska) visā izplatības apgabalā jeb areālā. Parasti tā sadalās pasugās.
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā). Šo tabulu 1869. gadā izveidoja krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs, tādēļ to dēvē arī par Mendeļejeva ķīmisko elementu periodisko tabulu.
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā. Tiem ir raksturīga kopīga vēsturiska identitāte, parasti saistīta ar noteiktu pagātnes Latvijas maztautu vai valstisku veidojumu. Kaut gan saskaņā ar Latvijas Satversmi valsts teritoriju sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, tomēr pie kultūrvēsturiskajiem novadiem pieskaita arī Sēliju.
Amerikas Savienotās Valstis (angļu: the United States of America), arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dienvidos ar Meksiku.
Abū Bakri al Bagdādi (arābu: أبو بكر البغدادي, ʾabū bakri l-baḡdādī; 1971—2019) bija Islāma valsts līderis.Bijušais al Qaeda līderis Irākā, vēlāk Islāma valsts vadītājs. Tika uzskatīts, ka sekotāji viņu pasludinājuši par kalifu. ASV Valsts departaments izsludināja atlīdzību 10 miljonu ASV dolāru apmērā par al Bagdādi neitralizēšanu, tikai par al Qaeda līdera Aimana az Zavāhirī neitralizēšanu bija izsludināta lielāka atlīdzība (25 miljoni ASV dolāru).
Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām. Vārds latīņu valodā sastāv no vārda "apis", kas nozīmē bite, vārds "melli" nozīmē medus, un vārds "fera" nozīmē nest, tieši tulkojot latīņu vārdu iegūst "medu nesošā bite". Linnejs 1758.
Spānija (spāņu: España, izrunā: [esˈpaɲa]), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā. Tā rietumos robežojas ar Portugāli, ziemeļaustrumos ar Franciju un Andoru, bet dienvidrietumos ar Gibraltāru. Ziemeļos to apskalo Atlantijas okeāns (Biskajas līcis), dienvidos un austrumos — Vidusjūra.
Kontinents (latīņu: terra continens, tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns. Pēc šīs definīcijas sanāk, ka ir tikai četri kontinenti: Afroeirāzija, Amerika, Austrālija un Antarktīda, bet zinātniskajā literatūrā bieži izšķir sešus kontinentus: Afroeirāzija tiek sadalīta Eirāzijā un Āfrikā, bet Amerika — Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Vēsturiski kontinentu apzīmēšanai ir ieviests arī nosaukums pasaules daļa.
Apvienotā Karaliste (angļu: United Kingdom, izrunā: [juˈnʌɪtɪd ˈkɪŋdəm]), arī Lielbritānija (Great Britain, [greɪt ˈbrɪt(ə)n]), oficiāli kopš 1922. gada Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas.
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas. Nosaukumu okeānam devis portugāļu jūrasbraucējs Fernāns Magelāns — pirmais eiropietis, kas šķērsoja okeānu. Okeāna nosaukums cēlies no tā, ka visu ceļu no Magelāna šauruma līdz Filipīnām Magelāna ceļojums pagāja mierīgos laikapstākļos.
Dienvidāfrika (afrikandu: Suid-Afrika; angļu: South Africa), oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidu Āfrikā. Ziemeļos robežojas ar Namībiju, Botsvānu un Zimbabvi, ziemeļaustrumos ar Mozambiku un Svazilendu. Valsts centrālajā daļā atrodas anklāvs - Lesoto Karaliste.
2019. gada Pasaules kauss regbijā
2019. gada Pasaules kauss regbijā ir devītais Pasaules kausa finālturnīrs regbijā. Tas notiek Japānā no 2019.
Vācija (vācu: Deutschland), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, [ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats.
Karību jūras pirāti: Svešajos krastos
"Karību jūras pirāti: Svešajos krastos" (angļu: Pirates of the Caribbean: On Stranger Tides) ir 2011. gada fantāzijas piedzīvojumu filma, kuras režisors ir Robs Māršals un producents — Džerijs Brukheimers. Filma ir balstīta uz Volta Disneja Karību jūras pirātu atrakciju parku.
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta, un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo uzbūvi un atmosfēru galvenokārt sastāda ūdeņradis un hēlijs.Raugoties no Zemes Jupiters kopā ar Mēnesi, Veneru un Marsu ir viens no spožākajiem astronomiskajiem objektiem nakts debesīs, līdz ar to tas viegli ir saskatāms ar neapbruņotu aci. Šī iemesla dēļ par tā eksistenci bija zināms jau senatnē, kā rezultātā tas ir nosaukts seno romiešu mitoloģijas galvenā dieva — Jupitera — vārdā.Mūsdienu astronomi un citi speciālisti turpina pētīt Jupiteru un tā pavadoņus gan ar Zemes bāzētajiem un kosmiskajiem teleskopiem, gan arī ar starplanētu zondēm kā, piemēram, Juno misiju, kas tā orbītu sasniedza 2016. gadā.