The most-visited latviešu valoda Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Talsu novadā
Šajā lapā apkopoti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Talsu novadā.
Skanste ir apkaime Rīgā, tā atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka Z daļā (administratīvi apkaimes A daļa ietilpst Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētā, bet R daļa — Ziemeļu rajonā). Tā robežojas ar Sarkandaugavas, Brasas, Centra un Pētersalas-Andrejsalas apkaimēm, ir viens no nesenāk apgūtajiem Rīgas rajoniem, kas atrodas kādreizējo pilsētas ganību vietā. Apkaimes centrālā satiksmes artērija ir Skanstes iela, bet apkaimes robežas iezīmē Pulkveža Brieža, Hanzas, Vesetas un Duntes ielas, kā arī Ganību dambis un dzelzceļš.Vietā, kur vēl salīdzinoši nesen dominēja mazdārziņi, tagad slejas biroju ēkas, nacionālas nozīmes sporta infrastruktūras objekti un dzīvojamie nami.
Ozolu Svētkalns ir sena kulta vieta, valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis Talsu novada Ārlavas pagasta centrālajā daļā, Lubezera dienvidu daļā. Ozolu Svētkalns ir ar biezu mežu apaudzis kalns, kas ne ar ko īpašu neizceļas apkārtējā kalnainajā reljefā. Kalns nav mākslīgi pārveidots, tajā nav atrasti nekādi senās kulta vietas pierādījumi.
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Babītes novadā
Šajā lapā apkopoti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Babītes novadā.
Nacionālo bruņoto spēku Ādažu poligons ir militārs poligons 13 335 hektāru platībā uz ziemeļaustumiem no Rīgas, Ādažu novada, Sējas novada, tā neliela daļa atrodas Saulkrastu novada teritorijā. Poligons izveidots militāro treniņu vajadzībām, to izmanto kaujas šaušanas un taktiskajām mācībām. Ādažu poligons dibināts 1927.
Rīgas aplenkums (zviedru: Belägringen av Riga) norisinājās poļu-zviedru kara laikā 1621. gada augustā un septembrī. Rīgas ieņemšanu vadīja Zviedrijas ķēniņš Gustavs II Ādolfs, kuram Rīgas kara inženieris Georgs Ginters Krails bija piegādājis pilsētas nocietinājumu plānu.Populārajā kultūrā šie notikumi ir pazīstami no Rutku Tēva romāna "Trīs vella kalpi" un latviešu filmām "Vella kalpi" un "Vella kalpi Vella dzirnavās".
Šajā lapā ir apkopotas 50 visu laiku ienesīgākās filmas visā pasaulē. Kinofilmas saņem ienākumus no vairākiem atsevišķiem avotiem, tostarp kinoteātru seansiem, mājas video, televīzijas apraides tiesībām un merčendaizinga. Tomēr kinoteātru kases ienākumi tiek uzskatīti par primāro filmas komerciālās veiksmes rādītāju, galvenokārt tas ir dēļ vieglā uzskaites veida salīdzinot ar mājas video vai apraidi, kā arī tas ir iegājies vēsturiski.
Pērnavas svīta (D2pr) ir vidusdevona eifela stāva pērnavas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā, bet virspusē iziet tikai Igaunijas teritorijā. Svīta uzguļ ķemeru un rēzeknes svītas nogulumiem un to klāj narvas svītas nogulumi. Vislielākais pērnavas svītas biezums 45-53 metri ir Latvijas centrālajā daļā (Rīgas apkārtnē), bet austrumu virzienā tas samazinās līdz apm.
Šodienas jautājums ir diskusiju raidījums Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā (LTV1), kuru vada LTV Ziņu dienesta žurnālistes Anete Bērtule un Odita Krenberga. Raidījums norit diskusijas formā – ar vienu, diviem vai vairākiem viesiem, plašāk skaidrojot un analizējot kādu no attiecīgās dienas svarīgākajiem notikumiem un meklējot atbildes uz sabiedrībai būtiskiem jautājumiem."Šodienas jautājums" tiek pārraidīts tiešraidē, četras dienas nedēļā – no pirmdienas līdz ceturtdienai. Raidījuma ētera laiks ir 20.34, tādējādi tas papildina "Panorāmas" ziņu klāstu.
Koronavīrusi (latīņu: Coronaviridae — 'vainagvīrusi') ir viena no nidovīrusu kārtas dzimtām. Dzimtas nosaukums cēlies šiem vīrusiem raksturīgās formas dēļ: to izaugumi elektronu mikroskopā atgādina vainagu. Koronavīrusu "vainags" sastāv no īpašiem proteīniem (tā saucamajiem S-proteīniem), kas spēj saistīties ar transmembrānajiem receptoriem uz šūnu virsmas, jo imitē cilvēka organismā vienmēr esošas molekulas (tādēļ "vainags" apgrūtina cilvēka imūnsistēmai koronavīrusu atpazīšanu).
Iežu tekstūra (no textura — audums, pinums) ir iežu uzbūves īpašību kopums, kuru nosaka to sastāvdaļu orientācija, relatīvais izvietojums un sadalījums. Magmatisko iežu tekstūra ir atkarīga no kristalizācijas īpatnībām, no veida, kā tiek aizpildīta telpa ar iežu masu procesu rezultātā, kas noris kausējumā līdz atdzišanai vai kristalizācijas laikā, kā arī no plaisājumu veida, kas rodas sacietējušā kausējuma atdzišanas rezultātā vai ārējo faktoru iespaidā kristalizācijas laikā un pēc tās beigām. Nogulumiežos izšķir primārās tekstūras, kas radušās sedimentācijas periodā (piemēram, slāņainās tekstūras) vai vēl nesacietējušajos plastiskajos nogulumos (piemēram, zemūdens noslīdeņos) un sekundārās tekstūras, kas izveidojušās stadijā, kad nogulumi transformējas iežos, kā arī to tālāko izmaiņu rezultātā (diaģenēze, kataģenēze, metamorfisma sākumstadijās).
Masīvā tekstūra ir graudainu nogulumiežu tekstūra, kuros daļiņas nekādā veidā nav orientētas, kā rezultātā iezis, to skaldot, veido nepareizas formas atlūzas. Šādu tekstūru reizēm sauc par neslāņainu tekstūru, kā pretstatu slāņainajai tekstūrai. Masīvā struktūra ir novērojama iežos, kas veidojās bez ārējas darbības iespaida, metasomatiskajos iežos, metamorfisma dziļajās zonās, kad augsts litostatiskais spiediens pilnībā neitralizē ārējo iespaidu.
Birži (lietuviešu: Biržai) ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos, 22 kilometrus uz dienvidiem no Skaistkalnes. Pilsēta atrodas 201 kilometru uz ziemeļiem no Viļņas, netālu no Latvijas-Lietuvas robežas. Pilsētas seņūnijas un Širvēnu seņūnijas centrs, šeit atrodas reģionālā parka direkcija.
DC Extended Universe (saīsināti DCEU) ir ASV mediju franšīze un kopīgais visums, kas centrējas ap supervaroņu filmu sēriju, ko producē un izplata Warner Bros. Pictures un kas ir balstīta uz DC Comics radīto komiksu tēlu piedzīvojumiem. Kopīgais visums, līdzīgi kā oriģinālais DC Universe komiksu izdevumos un televīzijas raidījumos, tika veidots savienojot vairākus sižeta elementus, notikumus un varoņus.
Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais hiphop mūzikas albums
Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais hiphop mūzikas albums ir viena no nominācijām Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas ceremonijā, ko pasniedza par labāko hiphopa albumu aizvadītajā gadā Latvijā. Pirmoreiz balva tika pasniegta 2002. gadā, bet iepriekš šī nominācija ietilpa labākās deju mūzikas albuma nominācijā.
Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā. Vēlīnajā Dzelzs laikmetā latgaļu zemes aptvēra ne tikai mūsdienu Latgales reģionu, bet arī Vidzemi līdz pat Cēsīm, kur sākās līvu apdzīvotās zemes. Latgaļu cilšu rietumu kaimiņi bija līvi, ziemeļu kaimiņi — ugauņi, austrumu kaimiņi — kriviči, bet dienvidi kaimiņi — sēļi un lietuvji.
Danninga—Krīgera efekts ir metakognitīvs traucējums, kas saistīts ar to, ka cilvēki ar zemu kvalifikācijas līmeni izdara kļūdainus secinājumus, pieņem neveiksmīgus lēmumus un vienlaikus nespēj saprast savas kļūdas sava zemā kvalifikācijas līmeņa dēļ. Tas noved pie viņu pašu spēju pārvērtēšanas, savukārt patiešām augsti kvalificēti cilvēki, gluži pretēji, parasti savas spējas vērtē pārāk zemu un tām netic, pieļaujot, ka citi ir vairāk kompetenti. Tādējādi mazāk kompetentiem cilvēkiem kopumā ir augstāks viedoklis par savām spējām, nekā tas raksturīgi kompetentiem cilvēkiem (kuri arī mēdz pieņemt, ka apkārtējie novērtē viņu spējas tikpat zemu, kā viņi paši).
Pāreja uz vasaras laiku, saīsinājumā DST (angļu: Daylight saving time), ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk, bet rītos — mazāk, tādējādi taupot elektroenerģiju. Parasti pāreja uz vasaras laiku notiek, pavasarī pagriežot pulksteņus par stundu uz priekšu, bet rudenī — par stundu atpakaļ. Latvijas Ministru Kabineta noteikumos minēts, ka "pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.
Sēlpils fogti (vācu: Vogt von Selburg) bija Livonijas ordeņa Sēlpils fogtejas pārvaldnieki līdz 1559. gadam. Fogtejas administratīvais centrs un fogtu rezidence bija Sēlpils ordeņa pils Daugavas kreisajā krastā, no kuras saglabājušās vienīgi drupas uz Pļaviņu ūdenskrātuves saliņas Sēlpils pagasta teritorijā pie Vecsēlpils.
Rīga (lībiešu: Rīgõ) ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 627 487 iedzīvotājiem 2020. gadā tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās).
Baltkrievijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Baltkrievijas sportisti, kas olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši medaļas. Līdz šim Baltkrievija olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 96 medaļas (20 zelta, 32 sudraba un 44 bronzas medaļas). No šīm 96 medaļām 78 medaļas ir tikušas izcīnītas vasaras olimpiskajās spēlēs un 18 medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs.