The most-visited latviešu valoda Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
2019. gada koronavīrusa slimības jeb COVID-19 (angļu: coronavirus disease - 2019) pandēmija, sākotnēji dēvēta arī par Uhaņas koronavīrusa epidēmiju, sākās Ķīnas pilsētā Uhaņā 2019. gada decembrī, kad tās iedzīvotāji sāka slimot ar atipisku pneimoniju, kas nepakļāvās parastajai ārstēšanai.Saslimušajiem konstatēja jaunu koronavīrusu, kura genoms izrādījās līdzīgs SARS vīrusam SARS-CoV, tādēļ to nosauca par SARS-CoV-2 vīrusu.
Spāņu gripa bija gripas paveids, kas no 1918. līdz 1920. gadam izraisīja pandēmiju pasaulē, inficējot aptuveni 550 miljonus cilvēku (aptuveni 29,5% no pasaules iedzīvotājiem), no kuriem nomira 50—100 miljoni pasaules iedzīvotāju (2,7—5,3% no kopējā skaita).Īpatnējs šai gripai bija tas, ka lielākā daļa, kurus tā skāra, bija veselīgi cilvēki vecumā no 20 līdz 40 gadiem.
Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita
Šis valstu uzskaitījums ir kārtots pēc katras valsts vai teritorijas iedzīvotāju skaita. Sarakstā ir gan valstu, gan atkarīgo teritoriju, gan aizjūras departamentu iedzīvotāju skaits. Iedzīvotāju skaits ir aprēķināts, ņemot vērā pēdējo iedzīvotāju skaitīšanu datus un aprēķināts aptuvens skaitlis, cik iedzīvotāju tagad dzīvo šajās valstīs.
SARS-CoV-2 vīruss (angļu: Severe acute respiratory syndrome coronavirus 2 — 'Smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2') jeb 2019-nCoV (2019 Novel Coronavirus — '2019. gada Jaunais koronavīruss'), sarunvalodā arī Uhaņas koronavīruss, ir ribonukleīnskābes vīruss, kas 2019. gada nogalē sāka strauji izplatīties no kāda zivju tirgus Uhaņā, Ķīnā.
Pāreja uz vasaras laiku, saīsinājumā DST (angļu: Daylight saving time), ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk, bet rītos — mazāk, tādējādi taupot elektroenerģiju. Parasti pāreja uz vasaras laiku notiek, pavasarī pagriežot pulksteņus par stundu uz priekšu, bet rudenī — par stundu atpakaļ. Latvijas Ministru Kabineta noteikumos minēts, ka "pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.
Olimpiskās spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kurās vairāki tūkstoši sportistu sacenšas gan vasaras, gan ziemas sporta veidos. Olimpiskās spēles tiek uzskatītas par pasaulē lielākajām sporta sacensībām, tajās piedalās sportisti no vairāk nekā 200 valstīm. Pašlaik olimpiskās spēles notiek ik pēc diviem gadiem un dalās ziemas un vasaras olimpiskajās spēlēs, katras sezonas olimpiskajām spēlēm notiekot ik pēc četriem gadiem.
Basketbols (angļu: basketball, no basket — 'grozs' un ball — 'bumba'), līdz 1951. gadam arī groza bumba, sarunvalodā basītis vai baskets, ir sporta veids, kurā divas komandas ar pieciem spēlētājiem katrā cenšas gūt punktus, izmetot bumbu cauri stīpai (grozam), ievērojot īpašus noteikumus. Kopš tā izgudrošanas Springfīldā, Masačūsetsā, 1891.
Mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis
Mākslinieciskās jeb tēlainās izteiksmes līdzeklis ir īpaši izvēlēti vārdi un vārdu savienojumi folklorā un literāros darbos, kas rada valodas izteiksmīgumu un tēlainību. Tas ir līdzeklis, ar ko kāda literāra darba autors bagātina tekstā atveidoto notikumu tēlojumu un piešķir tam dzejiskumu.
Aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm. Par "auksto karu" parasti dēvē stāvokli, kas izveidojās pēc 2. pasaules kara starp ASV ar tās sabiedrotajiem un PSRS ar tās satelītvalstīm.
"Harijs Poters" (angļu: "Harry Potter") ir britu rakstnieces Džoannas Ketlīnas Roulingas septiņu romānu sērija. Grāmatās stāstīts par jauno burvi Hariju Poteru un viņa draugiem Ronu Vīzliju un Hermioni Grendžeri, kas mācās Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskolā. Pamatsižets veltīts Harija Potera cīņai ar tumšo burvi Lordu Voldemortu, kura mērķos ir iegūt nemirstību un burvju pasaules ieņemšana.
Spānija (spāņu: España, izrunā: [esˈpaɲa]), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā. Tā rietumos robežojas ar Portugāli, ziemeļaustrumos ar Franciju un Andoru, bet dienvidrietumos ar Gibraltāru. Ziemeļos to apskalo Atlantijas okeāns (Biskajas līcis), dienvidos un austrumos — Vidusjūra.
Pandēmija (no grieķu: πᾶν (pan) — 'visi' un δῆμος (demos) — 'tauta') ir epidēmija plašā reģionā vai pat visā pasaulē. Pasaules veselības organizācija noteikusi, ka, lai slimību varētu uzskatīt par pandēmiju, tai jābūt smagai infekcijas slimībai, kas viegli izplatās un pirms tam nav bijusi inficētajai populācijai pazīstama. Par šobrīd aktuālām pandēmijām uzskata HIV/AIDS un COVID-19.
Amerikas Savienotās Valstis (angļu: the United States of America), arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dienvidos ar Meksiku.
Mēris ir infekcijas slimība, kuru izraisa baktērija Yersinia pestis. Baktērija saglabā dzīvotspēju pat pēc atrašanās kosmiskajā telpā.[nepieciešama atsauce] Tās galvenie pārnēsātāji ir grauzēji, cilvēki parasti inficējas no grauzēju pārnēsāto blusu kodieniem. Atkarībā no simptomiem, izšķir divas galvenās mēra formas — buboņu mēri un plaušu mēri.
Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru veido 81 federālie subjekti. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.
Ķīna (vienkāršotā ķīniešu: 中国, piņjiņs: Zhōngguó), oficiāli Ķīnas Tautas Republika (vienkāršotā ķīniešu: 中华人民共和国, piņjiņs: Zhōnghuá Rénmín Gònghéguó), ir sociālistiska valsts Austrumāzijā. Tā robežojas ar Mongoliju un Krievijas Federāciju ziemeļos, ar Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Butānu, Nepālu dienvidos, ar Indiju, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu un Kazahstānu rietumos. Ķīnu apskalo Austrumķīnas jūra un Dzeltenā jūra.
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu. Ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns, rietumos — Atlantijas okeāns, bet dienvidos — Vidusjūra un Melnā jūra. Vispārpieņemts, ka Eiropas austrumu robeža ir Urālu kalni, Urālas upe, Kaspijas jūra un Kaukāza kalni.
Rīga (lībiešu: Rīgõ) ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 704 476 iedzīvotājiem 2017. gadā tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās).
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi. Saules sistēma atrodas Piena Ceļa spirālzarā "Oriona rokā" (Orion Arm), 26 000 gaismas gadu attālumā no galaktikas centra. Saules sistēmas veidošanās un evolūcija ir sākusies pirms 4,6 miljardiem gadu, kad sākās milzīga molekulārā mākoņa nelielas daļas gravitācijas sabrukums.
Apvienotā Karaliste (angļu: United Kingdom, izrunā: [juˈnʌɪtɪd ˈkɪŋdəm]), arī Lielbritānija (Great Britain, [greɪt ˈbrɪt(ə)n]), oficiāli kopš 1922. gada Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas.
Vācija (vācu: Deutschland), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, [ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats.
Franču revolūcija (franču: Révolution française) bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789. līdz 1799. gadam, kad Francijā tika gāzta absolūtā monarhija, radikāli ierobežotas aristokrātu, Romas Katoļu baznīcas tiesības, pieņemta Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija un nodibināta Francijas Pirmā republika.
Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā ietverti Sengrieķu mitoloģijas tēli un mīti
Lietuva (lietuviešu: Lietuva), oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos. Lietuvas galvaspilsēta ir Viļņa.
Olbaltumvielas jeb proteīni (no franču: protéine vai vācu: Protein, kas savukārt no grieķu: πρῶτος (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm. Polipeptīds ir olbaltumvielas molekula veidošanās procesā, kas savijusies lodveida (globulārā) vai pavedienveida (fibrilārā) formā.
Antarktīda (no grieķu: ἀνταρκτικός, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā. To visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents; par Antarktīdu mazāka ir vienīgi Austrālija.
Francija (franču: France, izrunā: [fʁɑ̃s]), oficiāli Francijas Republika (République française, [ʁepyblik fʁɑ̃sɛz]), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos. Francijas Eiropas daļa robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Monako, Spāniju un Andoru. Dienvidos to apskalo Vidusjūra, rietumos — Biskajas līcis (Atlantijas okeāns), bet ziemeļos — Ziemeļjūra.
Senā Grieķija jeb Hellada (sengrieķu: Ἑλλάς (Ellás)) ir apzīmējums grieķiski runājošajai pasaulei senajos laikos – ne tikai pašreizējās Grieķijas teritoriju, bet arī teritorijas, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kipru, Turcijas Egejas jūras krastu (tolaik sauktu par Joniju), Sicīliju, Dienviditāliju un grieķu piekrastes apmetnes tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā. Tradicionāli par Senās Grieķijas periodu uzskata laiku no pirmajām Olimpiskajām spēlēm 776. gadā pirms mūsu ēras līdz Aleksandra Lielā nāvei 326.
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Apvienotajā Karalistē, ASV, Īrijā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Brazīlijā, Krievijas Federācijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas.
Īrija (īru: Éire, angļu: Ireland), dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika (Poblacht na hÉireann, Republic of Ireland), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas piecas sestdaļas no Īrijas salas, kā arī daudzas citas nelielas salas. Tās vienīgā sauszemes robeža ir ar Ziemeļīriju jeb Apvienotās Karalistes daļu ziemeļos.
Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO, angļu: North Atlantic Treaty Organization; oficiāli arī OTAN, franču: Organisation du traité de l'Atlantique Nord) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".NATO dibināta pēc 2. pasaules kara, 1949. gada 4.
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem. Dzīvnieku daudzveidība ir milzīga (kopējais sugu skaits ir aptuveni 2 miljoni), taču suga reti ir viendabīga (monotipiska) visā izplatības apgabalā jeb areālā. Parasti tā sadalās pasugās.
Zviedrija (zviedru: Sverige), oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Ziemeļos un rietumos robežojas ar Norvēģiju, ziemeļaustrumos ar Somiju, dienvidos un austrumos atrodas Baltijas jūra, austrumos — Botnijas līcis. Dienvidos to ar Dāniju savieno Ēresunda tilts.
Opera (no itāļu: opera in musica, "darbs mūzikā") ir muzikāli dramatisks sacerējums, kurā saturu izsaka ar dziedāšanu un simfoniskā orķestra spēli vai arī teātra ēka, kurā notiek operas izrādes. Operas žanrs ir radies Itālijā un visvairāk klasisko operu ir uzrakstījuši itāļu komponisti, 20. gadsimtā radās arī rokoperas žanrs.
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā). Šo tabulu 1869. gadā izveidoja krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs, tādēļ to dēvē arī par Mendeļejeva ķīmisko elementu periodisko tabulu.
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
Romas impērija jeb Romiešu impērija (latīņu: Imperium Rōmānum, sengrieķu: Βασιλεία τῶν Ῥωμαίων — Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27. gadā pirms mūsu ēras. Ko uzskatīt par Romas impērijas beigām, domas vēsturnieku vidū dalās.
Metāli (grieķu: μέταλλον (métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties. Ķīmisko saiti, kurai raksturīga atomu sasaiste ar šādu brīvo elektronu palīdzību, sauc par metālisko saiti.
Futbols (angļu: football, no foot — 'pēda' un ball — 'bumba'), līdz 1933. gadam arī kājbumba, ir komandu sporta veids, kurā piedalās divas komandas, katrā uz laukuma pa vienpadsmit spēlētājiem, izmantojot futbolbumbu. Futbols ir vispopulārākais sporta veids pasaulē.Futbols ir spēle, kuru spēlē uz taisnstūrveida zālāja vai mākslīgā zāliena laukuma ar vārtiem katrā laukuma galā.
Pneimonija (sengrieķu: πνεῠ́μων, pneúmōn — 'plaušas') jeb plaušu karsonis ir plaušu iekaisuma slimība dažādos lielākos un mazākos apvidos, kas galvenokārt skar mazus gaisa maisiņus alveolas. Alveolas veselam cilvēkam nodrošina skābekļa uzņemšanu; tās ir mikroskopiskas, ar gaisu pildītas cistas. Pneimonijas raksturīgākie simptomi ir klepus, sāpes krūšu kurvī, paaugstināta ķermeņa temperatūra un apgrūtināta elpošana.Pneimoniju var izraisīt dažādi cēloņi, tai skaitā inficēšanās ar baktērijām, vīrusiem, sēnēm vai parazītiem, kā arī ķīmiski vai fiziski bojājumi plaušu tuvumā.
Francijas pilsētu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Francijas pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits 2010.g. bija lielāks par 20 000 iedzīvotājiem. Uzskaitījumā iekļautās arī aizjūras teritorijas pilsētas.
Latvijas pilsētu uzskaitījums iekļauj visas 76 Latvijas pilsētas, tostarp 9 republikas pilsētas un 67 novada pilsētas. Daudzās pasaules valstīs pastāv formāli kritēriji, kas nosaka apdzīvotās vietas atzīšanu par pilsētu, bieži tas ir iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums. Latvijas pilsētu saraksts ir veidojies vēsturiski vairāku gadsimtu laikā un to nenosaka formāli kritēriji.
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vācu: Livländischer Krieg vai Erster Nordischer Krieg, krievu: Ливонская война, igauņu: Liivi sõda, lietuviešu: Livonijos karas, zviedru: 25-årskriget mot Ryssland, poļu: I, II wojna o Inflanty) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583). Livonijas karš beidzās ar Krievijas sakāvi, tomēr kara rezultātā Livonija tika pilnīgi nopostīta un sadalīta starp uzvarējušajām lielvalstīm.
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli. Ziemeļu krusta karos un Senlatvijas tautu kristianizēšanas gaitā vēlīnajos viduslaikos izveidojās Livonijas ordeņa un bīskapu valstu veidota Livonijas Konfederācija, kurā līdz 16. gadsimtam konsolidējās latviešu un igauņu tautas, pār kurām valdīja vācbaltiešu elite.
Badmintons ir sporta veids, kurā divi spēlētāji (vienspēlēs) vai divu spēlētāju komandas (dubultspēlēs) izmanto stīgotu raketi, lai pāri tīklam pretinieka pusē pārsistu īpašu bumbiņu, kura sastāv no korķa gala un 16 spalvām. Sporta veida pirmsākumi datējami ar 18. gadsimta vidu, tas savu attīstību uzsāka Britu Indijā.
Vārdšķiras ir leksiski gramatiskas vārdu klases, kurās ir apvienoti vārdi pēc kopīgām pazīmēm to leksiskajā nozīmē (resp., semantikā) un to gramatiskajā (resp., morfoloģiskajā un sintaktiskajā) lietojumā. Latviešu valodā parasti šķir desmit vārdšķiras: lietvārdus, darbības vārdus, īpašības vārdus, vietniekvārdus, apstākļa vārdus, skaitļa vārdus, partikulas, izsauksmes vārdus, prievārdus un saikļus. Dažus vārdus, piemēram, ‘kaut’, ‘lai’, ‘vai’, var iekļaut vairākās vārdšķirās.
Šveice (vācu: Schweiz, franču: Suisse, itāļu: Svizzera, retoromāņu: Svizra), oficiāli Šveices Konfederācija (latīņu: Confoederatio Helvetica, saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni. Šveicei juridiski nav galvaspilsētas, lai gan faktiski tā ir Berne, kur atrodas vairums valsts iestāžu. Šveicei nav robežas ar jūru; ziemeļos tā robežojas ar Vāciju, austrumos ar Lihtenšteinu un Austriju, dienvidos ar Itāliju, bet rietumos robežojas ar Franciju.