The most-visited latviešu valoda Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
Sams jeb Eiropas sams (Silurus glanis) ir liela samveidīgā (Siluriformes) zivs, kas pieder samu dzimtai (Siluridae). Sams ir sastopams plašā areālā centrālājā, dienvidu un Austrumeiropā, īpaši Baltijas jūras piekrastes upēs, kā arī Melnās un Kaspijas jūras reģionā. Tas ir saldūdens un vāji sāļa ūdens iemītnieks.
Parastā odze jeb vienkārši odze (Vipera berus) ir odžu dzimtas (Viperidae) vienīgā Latvijā dzīvojošā indīgo čūsku suga. Tā sastopama plašā areālā Eirāzijā, sākot ar Francijas ziemeļiem, Lielbritāniju, izņemot Īriju, un Vāciju Eiropas rietumos, areālā ziemeļu robežai Skandināvijā sasniedzot polāro loku, bet dienvidu robeža Centrāleiropā sasniedz Itālijas un Grieķijas ziemeļus. Izplatības areāls virzienā uz austrumiem turpinās Āzijas mērenā klimata joslā līdz pat Tālajiem Austrumiem, sasniedzot Ķīnas ziemeļrietumus, Mongolijas ziemeļus, Ziemeļkoreju un Sahalīnu.
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts ietver starptautisko tālsarunu kodu (STK) uzskaitījumu.
Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā ietverti Sengrieķu mitoloģijas tēli un mīti
Amerikas Savienotās Valstis (angļu: the United States of America), arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dienvidos ar Meksiku.
Rīga (lībiešu: Rīgõ) ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 704 476 iedzīvotājiem 2017. gadā tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās).
Mohito (spāņu: Mojito) ir tradicionāls Kubas alkoholiskais kokteilis, kura klasiskā recepte sastāv no gaišā ruma, cukurniedru sulas vai cukura, laima sulas, sodas ūdens un piparmētras lapām. Pēc IBA noteiktajām proporcijām kokteilis sastāv no 40 ml gaišā ruma, 30 ml svaigas laima sulas, 6 piparmētras lapiņām, 2 tējkarotēm cukura vai 20 ml cukurniedru sulas un sodas ūdens. Kokteili pagatavo no sākuma saspiežot ar spiestiņu laima sulu ar piparmētru lapām un cukurniedru sulu vai cukuru.
Grieķijas pilsētu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas Grieķijas pilsētas. Dandrīz divas trešdaļas Grieķijas iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Grieķijas lielākās un ietekmīgākās pilsētas ir Atēnas un Saloniki.
Grieķu alfabēts (grieķu: ελληνικό αλφάβητο) ir alfabēts, kas sastāv no 24 burtiem un tiek lietots grieķu valodas pierakstīšanai kopš 8. gadsimta p.m.ē. Tas radies uz feniķiešu alfabēta pamata, taču, atšķirībā no feniķiešu alfabēta, grieķu alfabētā ar burtiem tika apzīmēti ne tikai līdzskaņi, bet arī patskaņi.
Somija (somu: Suomi, zviedru: Finland), oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Zviedriju, ziemeļos ar Norvēģiju un austrumos ar Krieviju. Somiju apskalo divi Baltijas jūras līči: dienvidu daļu apskalo Somu līcis, kurš atdala Somiju no Igaunijas, bet rietumu daļu apskalo Botnijas līcis.
Grieze (Crex crex) ir vidēji liels dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) dzērvjveidīgais putns, kas izplatīts gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Pireneju pussalu un Skandināvijas ziemeļu daļu. Tā ligzdo arī Āzijā no Rietumāzijas līdz Ķīnas ziemeļrietumiem un Sibīrijas centrālajai daļai. Ziemot grieze migrē uz Āfrikas dienvidaustrumiem.
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra. To ierobežo Skandināvijas pussala, Eiropas kontinenta austrumu un centrālā daļa un Dānijas salas. Vienīgā Pasaules okeāna daļa, ar kuru savienota Baltijas jūra, ir Ziemeļjūra, taču arī ar Ziemeļjūru savieno tikai salīdzinoši šauri šaurumi — Ēresunds, Lielais Belts un Mazais Belts.
Latvijas pilsētu uzskaitījums iekļauj visas 76 Latvijas pilsētas, tostarp 9 republikas pilsētas un 67 novada pilsētas. Daudzās pasaules valstīs pastāv formāli kritēriji, kas nosaka apdzīvotās vietas atzīšanu par pilsētu, bieži tas ir iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums. Latvijas pilsētu saraksts ir veidojies vēsturiski vairāku gadsimtu laikā un to nenosaka formāli kritēriji.
Dzēlējodi jeb dzēlējodu dzimta (Culicidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) odveidīgo kukaiņu dzimtām. Dzēlējodi ir plaši izplatīti kukaiņi, kurus tautā bieži vien dēvē vienkārši par odiem, Kurzemes pusē arī par knaušiem, bet svešvārdā tie nepareizi tiek saukti par moskītiem (spāņu: mosquito — 'mušiņa'). Dzēlējodi nereti tiek sajaukti ar garkājodiem (Tipulidae) vai trīsuļodiem (Chironomidae).
Olande (IPA: [:o.lan.de]) jeb Ālandu Salas (zviedru: Åland, somu: Ahvenanmaa) ir autonoma, zviedriski runājoša Somijas lēne (administratīvā province), kas aizņem tāda paša nosaukuma salu arhipelāgu Baltijas jūrā, Botnijas līča pašos dienvidos. Īpašu autonomu statusu Tautu Savienība teritorijai piešķīra 1921. gadā pēc Ālandu krīzes.
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi (arī IVR kodi) tiek lietoti, lai atpazītu automobiļu reģistrācijas valsti. Parasti šie kodi tiek attēloti kapitālraksta burtiem ovālas formas uzlīmē, kas piestiprināma auto aizmugurē. Kodu piešķiršanu regulē Apvienoto Nāciju Organizācija kā "Automobiļu atšķirības zīmes starptautiskajā satiksmē", pamatojoties uz ANO 1949.
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina (vācu: Düna, poļu: Dźwina), bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (krievu: За́падная Двина́, baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju. Daugavas garums ir 1005 km, no tiem 352 km Latvijā.Daugava latviešiem ir arī viens no nacionālajiem simboliem, kuru apdzied dziesmās, dēvējot par „Daugavu māmuļu”, par tautas „likteņupi”. Ar cīņu 20.
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums administratīvajās teritorijās. No 2011. gada 3.
Pensilvānijas Universitāte (angļu: University of Pennsylvania; Penn, UPenn) ir privāta universitāte, kas atrodas Filadelfijā, Pensilvānijas štatā. Tā ir ceturtā vecākā augstākā mācību iestāde ASV un viena no deviņām universitātēm, kas dibinātas pirms ASV Neatkarības kara. Tā ir viena no 14 ASV universitāšu asociācijas dibinātājām.
Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita
Šis valstu uzskaitījums ir kārtots pēc katras valsts vai teritorijas iedzīvotāju skaita. Sarakstā ir gan valstu, gan atkarīgo teritoriju, gan aizjūras departamentu iedzīvotāju skaits. Iedzīvotāju skaits ir aprēķināts, ņemot vērā pēdējo iedzīvotāju skaitīšanu datus un aprēķināts aptuvens skaitlis, cik iedzīvotāju tagad dzīvo šajās valstīs.
Marihuāna (sarunvalodā saukta arī par zālīti, gandžu un kanabisu) ir psihotrops preparāts, ko iegūst, izžāvējot kaņepju virszemes daļas (pārsvarā ziedus). Marihuānas sastāvā ir 70 zināmas un daudzas vēl neatklātas vielas (kanabinoīdi un citas vielas), no kurām iedarbīgākās ir tetrahidrokanabinols (THC) un kanabidols (CBD). Marihuānu smēķē, tvaicē vai ēd kā sastāvdaļu pārtikas produktos.
Lietuva (lietuviešu: Lietuva), oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos. Lietuvas galvaspilsēta ir Viļņa.
Spānijas kailgliemzis (Arion vulgaris) ir meža kailgliemežu dzimtas gliemezis. Tiek uzskatīta par vienu no visinvazīvākajām gliemju sugām, kas jaunajās izplatības teritorijās nodara postījumus dažādiem kultūraugiem.Latvijas Malakalogu biedrība Spānijas kailgliemezi pasludināja par 2017. gada gliemi.
Zutis jeb Eiropas zutis (Anguilla anguilla) ir saldūdens zušu dzimtas (Anguillidae) Eiropā un Āzijas rietumos dzīvojoša zivju suga. Tā ir aizsargājama, un tās populācija mūsdienās ir kritiski mazskaitlīga. Sugas izdzīvošanu apdraud intensīva zvejniecība, dažādi parazīti, upju aizsprosti, kas traucē zušiem pārvietoties, un Atlantijas okeāna Golfa straumes dabiskās svārstības, kā arī vispārēja ūdens piesārņotība.
Islande jeb Īslande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka. Islandē dzīvo apmēram 350 tūkstoši iedzīvotāju un tās kopējā platība ir 103 000 km2. Galvaspilsētā Reikjavīkā un tās apkaimē dzīvo apmēram puse no valsts iedzīvotājiem.
Glodene jeb trauslā glodene (Anguis fragilis) ir Latvijā dzīvojoša glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka. Glodeni mēdz saukt arī par kaparčūsku un gludeno čūsku, kas gan ir aplami, ņemot vērā, ka glodene nav čūska, turklāt Latvijā dzīvo zalkšu dzimtas čūska — gludenā čūska (Coronella austriaca). Sastopama plašā Eirāzijas areālā, aptverot gandrīz visu Eiropu un Āziju līdz Rietumsibīrijai.
Baltais stārķis jeb vienkārši stārķis, arī svētelis (Ciconia ciconia) ir liela auguma stārķu dzimtas (Ciconiidae) putns. Izdala divas pasugas.Stārķu blīvums liecina par dabas vides veselību un bagātību. Tur, kur vide ir noplicināta, piemēram, daudzās Rietumeiropas zemēs, baltie stārķi kā ligzdotāji ir daļēji vai pilnīgi izzuduši.
Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē. Visai valsts teritorijai kopīgās klimata iezīmes nosaka galvenie klimata veidotāji faktori: saules starojums jeb radiācija un atmosfēras cirkulācija Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Latvijas klimatu ietekmē tās ģeogrāfiskais stāvoklis un teritorijas līdzenais reljefs, kas ļauj ieplūst dažādu virzienu atšķirīgām gaisa masām.
Igaunijas pilsētu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Igaunijas pilsētas. 2012.g. Igaunijā bija 47 pilsētas, tostarp 5 pašvaldības.
Gultas blakts (Cimex lectularius) ir asinsblakšu dzimtas (Cimicidae) ektoparazīts, kas pamatā barojas ar cilvēka asinīm, nereti arī sikspārņu vai putnu asinīm. Dzīvo nevis uz sava upura, bet tā tuvumā, piemēram, gultā, sienas spraugā. Tā ir aktīva galvenokārt naktī, bet ne tikai, turklāt cilvēks blakts barošanās brīdi parasti neievēro.
Boriss Moisejevs (baltkrievu: Барыс Міхайлавіч Маісееў, dzimis 1954. gada 4. martā Mogiļevā) ir baltkrievu izcelsmes krievu dziedātājs, dejotājs, horeogrāfs un aktieris, nopelniem bagātais Krievijas Federācijas mākslinieks (2006), Starptautiskās estrādes mākslas darboņu savienības biedrs, partijas "Vienotā Krievija" biedrs (no 2003.
Karūsa (Carassius carassius) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivis, kas plaši sastopama Eirāzijā. Makšķerniekiem nav iecienīts loms, bet karūsu bieži izmanto kā ēsmas zivtiņu. Tā kā karūsai ir zeltainas zvīņas, sarunvalodā to mēdz saukt par zeltaino karūsu vai zelta karūsu (pretēji otrai savvaļā Latvijā dzīvojošai karūsu sugai ar sudrabainām zvīņām — sudrabkarūsai), bet šāda nosaukuma lietošana var radīt pārpratumus, jo tas tiek izmantots citai karūsu sugai kā pamatnosaukums — zelta karūsai (Carassius auratus) jeb zelta zivtiņai.
Karpa, Eiropas karpa jeb sazāns (Cyprinus carpio) ir plaši izplatīta saldūdens karpu dzimtas (Cyprinidae) zivs, kuras dabīgais izplatības areāls ir Eiropa, Rietumāzija un daļēji Centrālāzija (no Turcijas līdz Afganistānai un Tadžikistānai ). Savvaļas populācija Eiropā ir apdraudēta, un karpa dabīgajās ūdenstilpnēs sastopama reti, toties tās domestificētā forma ir introducēta visā pasaulē. Par karpas izcelsmes reģionu tiek uzskatīta Donavas delta.
Izkaisītā, izsētā jeb multiplā skleroze (saīsinājumā MS) ir hroniska autoimūna slimība. Tās izraisīšanas iemesli vēl pilnībā nav noskaidroti. Paša cilvēka imūnsistēma uzbrūk centrālajai nervu sistēmai (CNS), izraisot iekaisuma procesus galvas un muguras smadzeņu mielīna apvalkā, kas vietām daļēji vai pilnīgi noārdās.
Ukraina (ukraiņu: Україна) ir valsts Eiropas austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Baltkrieviju, austrumos — ar Krieviju, rietumos — ar Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Moldovu, bet no dienvidiem to apskalo Melnā jūra. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot Krieviju un Turciju, kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan Āzijā).
Sirseņi jeb īstie sirseņi (Vespa) ir īsto lapseņu jeb lapseņu apakšdzimtas (Vespinae) kukaiņu ģints, kas apvieno liela auguma plēvspārņus ar indes dzeloni. Par sirseņiem mēdz saukt arī citu lapseņu apakšdzimtas ģinšu sugas, piemēram, dzegužsirsenis (Dolichovespula adulterina). Sirseņu ģintī ir 24 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Zviedrija (zviedru: Sverige), oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Ziemeļos un rietumos robežojas ar Norvēģiju, ziemeļaustrumos ar Somiju, dienvidos un austrumos atrodas Baltijas jūra, austrumos — Botnijas līcis. Dienvidos to ar Dāniju savieno Ēresunda tilts.
Eži, ežu apakšdzimta (Erinaceinae) ir viena no divām ežu dzimtas (Erinaceidae) apakšdzimtām, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Ežu sugas mājo Eiropā, Āzijā (Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā) un Āfrikā, kā arī Jaunzēlandē, kur tās nokļuvušas introdukcijas rezultātā. Eži nedzīvo Amerikas kontinentos, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā.
Apvienotā Karaliste (angļu: United Kingdom, izrunā: [juˈnʌɪtɪd ˈkɪŋdəm]), arī Lielbritānija (Great Britain, [greɪt ˈbrɪt(ə)n]), oficiāli kopš 1922. gada Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas.
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā). Šo tabulu 1869. gadā izveidoja krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs, tādēļ to dēvē arī par Mendeļejeva ķīmisko elementu periodisko tabulu.
Mākoņi ir atmosfēras ūdens tvaiku kondensēto produktu sakopojums sīkos ūdens pilienos vai ledus kristālos lielā daudzumā. Mākoņiem ir svarīga nozīme ūdens riņķojumā dabā, tie var pārvietoties tūkstošiem kilometru attālumā, līdz ar to pārnesot un pārdalot milzīgas ūdens masas. Mākoņiem ir būtiska nozīme klimatā, jo tie regulē Saules enerģijas daudzumu, kas nonāk līdz Zemes virsmai un Zemes enerģijas daudzumu, kas atstarojas atpakaļ Visumā.
2019. gada koronavīrusa slimības jeb COVID-19 (angļu: Coronavirus disease 2019) pandēmija, sākotnēji dēvēta arī par Uhaņas koronavīrusa epidēmiju, sākās Ķīnas pilsētā Uhaņā 2019. gada decembrī, kad tās iedzīvotāji sāka slimot ar atipisku pneimoniju, kas nepakļāvās parastajai ārstēšanai.Saslimušajiem konstatēja jaunu koronavīrusu, kura genoms izrādījās līdzīgs SARS vīrusam SARS-CoV, tādēļ to nosauca par SARS-CoV-2 vīrusu.
Spāres jeb spāru kārta (Odonata) ir liela izmēra kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas apvieno vienādspārnu spāres (Zygoptera), dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera). Spāru kārtā ir apmēram 5900 sugas, kas iedalītas 31 dzimtā. Latvijā sastopamas 60 spāru sugas, bet iespējams to skaits ir lielāks.
Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām. Šīs sugas tēviņus sauc par gaiļiem, bet mātītes par vistām un jaunos putnus par cāļiem. Vista ir viens no visizplatītākajiem mājdzīvniekiem pasaulē, kā arī visdaudzskaitlīgākais putns pasaulē.