The most-visited latviešu valoda Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Apvienotajā Karalistē, ASV, Īrijā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Brazīlijā, Krievijas Federācijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas.
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā). Šo tabulu 1869. gadā izveidoja krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs, tādēļ to dēvē arī par Mendeļejeva ķīmisko elementu periodisko tabulu.
Jēdziens kultūra (latīņu: Cultura, kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām. Dažādas kultūras definīcijas atspoguļo dažādas teorētiskās izpratnes par to, kā saprast cilvēku rīcību, vai kritērijus, pēc kuriem to vērtēt. Kultūra kopumā apzīmē atsevišķu saprātīgu indivīdu, grupu vai sabiedrību produkta kopumu.
Bioloģija (grieķu: βίος, bios - ‘dzīvība’; λόγος, logos - ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī. Bioloģijas galvenais uzdevums ir noskaidrot dzīvības būtību un likumsakarības, kas saistītas ar to. Tā ir zinātne par visiem dzīvajiem organismiem, kur noskaidro to, kā tie aug, barojas un kustas, kā tie vairojas un kā attīstās ilgā laika periodā (evolūcija).
Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām. Tā atklāj un apraksta pagātnes notikumus, un noskaidro arī kopsakaru pagātnes norisēm. Vēstures pētniecība galvenokārt tiek balstīta uz dažādu vēstures avotu bāzes, kas sevī var ietvert vairāku vēstures palīgdisciplīnu sadarbību.
Ģeogrāfija (grieķu: γεωγραφία: γεια — ‘Zeme’ un γραφειν — ‘rakstīt, aprakstīt’) ir dabaszinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes, tai skaitā cilvēka izplatību un cilvēka darbības ietekmi. Ģeogrāfija ir viens no nozīmīgiem dabaszinātņu un sociālo zinātņu saskares punktiem. Terminu "ģeogrāfija" pirmais lietoja sengrieķu zinātnieks Eratostens.
Ergonomika ir daudzdisciplināra zinātnes nozare, kas orientēta uz disciplīnām, kuras pēta ar cilvēku saistītu ikvienu aktivitāti. Tā pamatā balstās uz cilvēka anatomiju, fizioloģiju un psiholoģiju un izvērtē cilvēka attiecības ar darbu. ES dalībvalstīs lieto terminu "ergonomika", bet ASV — "cilvēka faktori".
Ķīmija (grieķu: chēmia, chēmeia — ‘metālu sakausēšanas māka’) ir zinātnes nozare, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām, izstrādā racionālas vielu iegūšanas un pārstrādes metodes. Tā ir viena no nozīmīgākajām un plašākajām dabaszinātnēm. Galvenās ķīmijas nozares ir neorganiskā ķīmija, organiskā, analītiskā, fizikālā un polimēru ķīmija.
Rīga (lībiešu: Rīgõ) ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 704 476 iedzīvotājiem 2017. gadā tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās).
Dzeja jeb poēzija (grieķu: ποίησις, poiēsis — 'radīšana') ir daiļliteratūras veids, parasti rakstīta saistītā valodā, un tai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru izmantojums. Dzeja var būt rakstīta gan neatkarīgi, piemēram, kā dzejoļi, gan arī savienojumā ar citiem mākslas izpausmes veidiem, kā poētiskās drāmas, himnas vai lirika. Būtībā dzeja ir kā vārdu spēle, kurā dzejnieks spēlējas ar vārdiem, lai radītu to.
Ugunsmūris (angļu: firewall) ir drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo datoru tīklu un Internetu. Ugunsmūris aizsargā šo lokālo tīklu no nesankcionētas Interneta tīkla lietotāju piekļuves, bet apgrūtina aizsargātā tīkla lietotājiem šī paša tīkla pakalpojumu izmantošanu. Starptīklu aizsardzība jeb ugunsmūris ir drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo tīklu un Internetu, lai pasargātu no iespējamiem uzbrukumiem.
Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām. Dabaszinātnes visu laiku attīstās. Cilvēks arvien pilnīgāk un dziļāk izzina dabas parādības un noskaidro, kā tās var izmantot praktiskām vajadzībām.
Australopiteki (australopithecus; latīņu: australis — ‘dienvidu’ + sengrieķu: θηκος, pithēkos — ‘pērtiķis’) ir izmirusi hominīdu ģints, kam bijušas gan cilvēku, gan pērtiķu pazīmes. Parasti tiek iedalīti divās grupās: gracilajos un masīvajos australopitekos. Stabili pārvietojās uz divām kājām.Saskaņā ar paleontologu un arheologu iegūtajiem pierādījumiem australopiteki attīstījušies Āfrikas austrumos pirms četriem miljoniem gadu, tad tie izplatījušies visā kontinentā.
Angļu valoda (English, izrunā: [ˈɪŋɡlɪʃ]) ir viena no ģermāņu valodu saimes rietumģermāņu atzara valodām. Tiek lēsts, ka tā ir dzimtā valoda no 309 līdz 400 miljoniem cilvēku, un pēc šī rādītāja angļu valoda ir trešā lielākā valoda pasaulē aiz ķīniešu valodas un spāņu valodas. Savukārt, pieskaitot visus pārējos šīs valodas pratējus, tā ir visizplatītākā vai otra izplatītākā valoda pasaulē un bieži tiek izmantota kā starptautiska saziņas valoda.
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi. Saules sistēma atrodas Piena Ceļa spirālzarā "Oriona rokā" (Orion Arm), 26 000 gaismas gadu attālumā no galaktikas centra. Saules sistēmas veidošanās un evolūcija ir sākusies pirms 4,6 miljardiem gadu, kad sākās milzīga molekulārā mākoņa nelielas daļas gravitācijas sabrukums.
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru veido 81 federālie subjekti. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.
Baltkrievija (baltkrievu: Беларусь, Bielaruś; krievu: Беларусь, Белоруссия), oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā. Baltkrievija robežojas ar Poliju rietumos, Lietuvu ziemeļrietumos, Latviju ziemeļos, Krieviju austrumos un Ukrainu dienvidos. Baltkrievijas galvaspilsēta ir Minska, citas lielākās pilsētas: Grodņa, Vitebska, Bresta, Mogiļeva un Gomeļa.
Datora aparatūra ir komplekss jēdziens, kas apraksta datu apstrādes sistēmas fizikālo daļu, kuru veido mehāniskas, magnētiskas, elektroniskas un elektriskas komponentes. Lai datoru aparatūra strādātu, ir nepieciešama programmatūra. Dators sastāv no daudzām fiziskām sastāvdaļām jeb komponentēm, kas ir izvietotas gan datora sistēmas blokā uz kurām var uzstādīt sistēmas programmnodrošinājumu, sauktu par operētājsistēmu un dažādas datorprogrammas — lietotnes, lai veiktu operatora vēlamo funkciju, gan ārējām — pieslēdzamām pie sistēmas bloka.
Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus. Fizioloģijas uzdevums ir atklāt un izprast organismā notiekošos procesu (veģetatīvo, somatisko, sensoro un psihisko) būtību un noskaidrot visu to norišu precīzu secību, ar kuru palīdzību organisms pielāgojas mainīgajai ārējai videi. Šo norišu izzināšana dod iespējas mainīt dzīvā organisma funkcijas vēlamajā virzienā un tādējādi palīdzēt praktiskajai medicīnai.
Datorika ir zinātnes nozare, kas nodarbojas ar informācijas vākšanu, apstrādi un saglabāšanu. To iedala vairākās nozarēs: programminženierija (apskata programmatūras izstrādes procesus), datorzinātne (apskata algoritmus un rēķināšanas matemātiskos principus), informācijas tehnoloģija (apskata programmatūras un datoru pielietojumu dažādu problēmu risināšanā), informācijas sistēmas (apskata informācijas glabāšanu un datubāzes), datoru iekārtas (apskata rēķināšanas un komunikāciju aparatūras izstrādi).
Vārdšķiras ir leksiski gramatiskas vārdu klases, kurās ir apvienoti vārdi pēc kopīgām pazīmēm to leksiskajā nozīmē (resp., semantikā) un to gramatiskajā (resp., morfoloģiskajā un sintaktiskajā) lietojumā. Latviešu valodā parasti šķir desmit vārdšķiras: lietvārdus, darbības vārdus, īpašības vārdus, vietniekvārdus, apstākļa vārdus, skaitļa vārdus, partikulas, izsauksmes vārdus, prievārdus un saikļus. Dažus vārdus, piemēram, ‘kaut’, ‘lai’, ‘vai’, var iekļaut vairākās vārdšķirās.
Romiešu skaitļi ir skaitļu sistēma, kuru izmantoja senie romieši. Tā radās apmēram 500 gadus pirms mūsu ēras. Romiešu skaitļu pierakstā svarīgi ir divi nosacījumi: Ja skaitlī pēc lielāka cipara ir mazāks cipars, tad tie tiek saskaitīti, bet ja mazākais cipars ir pirms lielākā, tad no lielākā mazākais tiek atņemts.
Ģeodēzija (no grieķu: γεωδαισία — ‘zemes sadalīšana’) ir zinātne par Zemes mērīšanu, Zemes veidu, formu un lielumu. Ģeodēzija kā zinātne ir cieši saistīta ar daudzām zinātnes nozarēm, piemēram, matemātiku un fiziku, it sevišķi ar ģeofiziku. Praktiskais ģeodēzijas uzdevums ir izdarīt mērījumus apvidū un to rezultātus izmantot dažādiem aprēķiniem, lai noteiktu attālumu, platību, augstumu, zemes darbu apjomu utt., vai arī zināmas zemes virsmas daļas samazināta attēla sastādīšanai ((zemes robežu un topogrāfiskie) plāni un kartes).
Ksenofobija (sengrieķu: ξένος, xénos — ‘svešais’, ‘ārzemju’) ir fobija pret visu, kas ir svešs, nepazīstams. Tās parasti ir iracionālas bailes un naids pret svešiniekiem. Ksenofobija parasti izpaužas pret kādu personu grupu, piemēram, citu reliģiju pārstāvjiem, rasēm, ciltīm, etniskajām grupām, ārzemniekiem.
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu. Ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns, rietumos — Atlantijas okeāns, bet dienvidos — Vidusjūra un Melnā jūra. Vispārpieņemts, ka Eiropas austrumu robeža ir Urālu kalni, Urālas upe, Kaspijas jūra un Kaukāza kalni.
Valstu uzskaitījums pēc platības
Valstu uzskaitījums pēc platības ir uzskaitījums, kurā suverēnas valstis, atkarīgās teritorijas un aizjūras departamenti ir sakārtoti pēc platības.
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums administratīvajās teritorijās. No 2011. gada 3.
Lietuva (lietuviešu: Lietuva), oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos. Lietuvas galvaspilsēta ir Viļņa.
Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita
Šis valstu uzskaitījums ir kārtots pēc katras valsts vai teritorijas iedzīvotāju skaita. Sarakstā ir gan valstu, gan atkarīgo teritoriju, gan aizjūras departamentu iedzīvotāju skaits. Iedzīvotāju skaits ir aprēķināts, ņemot vērā pēdējo iedzīvotāju skaitīšanu datus un aprēķināts aptuvens skaitlis, cik iedzīvotāju tagad dzīvo šajās valstīs.
Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā. Tas radīts 19. gadsimtā, pamatojoties uz seno letu jeb letgaļu karoga aprakstu Atskaņu hronikā, tādējādi tas uzskatāms par vienu no senākajiem mūsdienās izmantotajiem valsts karogiem pasaulē.[nepieciešama atsauce]PSRS okupācijas laikā Latvijas karogs bija aizliegts, taču tas tika izmantots kā protesta zīme pret valsts neatkarības zaudēšanu.
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā. Valsts trīs pamatpazīmes — teritorija, iedzīvotāji un suverēna vara. Valsts ietver tādas institūcijas kā likumdevēja vara (parlaments, Saeima u.c.), izpildvara (valdība), bruņotie spēki, tiesas, policija un citi.
Vēstures avoti ir liecības, kas sniedz ieskatu un ziņas par cilvēku dzīvi pagātnē. Tie ir galvenie instrumenti, ar kuriem strādā vēsturnieki un citi vēstures palīgdisciplīnu speciālisti (arheologi, etnogrāfi, numismātiķi, heraldiķi u.tml.). Savukārt ar pašu vēstures avotu analīzi nodarbojas avotpētniecības nozare.Strādājot ar vēstures avotiem, ir rūpīgi jāizvērtē to autentiskums, lai tādejādi izvairītos no viltojumiem un falsifikācijām.
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi (arī IVR kodi) tiek lietoti, lai atpazītu automobiļu reģistrācijas valsti. Parasti šie kodi tiek attēloti kapitālraksta burtiem ovālas formas uzlīmē, kas piestiprināma auto aizmugurē. Kodu piešķiršanu regulē Apvienoto Nāciju Organizācija kā "Automobiļu atšķirības zīmes starptautiskajā satiksmē", pamatojoties uz ANO 1949.
2019. gada koronavīrusa slimības jeb COVID-19 (angļu: Coronavirus disease 2019) pandēmija, sākotnēji dēvēta arī par Uhaņas koronavīrusa epidēmiju, sākās Ķīnas pilsētā Uhaņā 2019. gada decembrī, kad tās iedzīvotāji sāka slimot ar atipisku pneimoniju, kas nepakļāvās parastajai ārstēšanai.Saslimušajiem konstatēja jaunu koronavīrusu, kura genoms izrādījās līdzīgs SARS vīrusam SARS-CoV, tādēļ to nosauca par SARS-CoV-2 vīrusu.
Cietais disks (angļu: HDD, Hard Disk Drive) ir magnētiska datu glabāšanas ierīce. Agrāk tika lietotas arī disketes un diskešu iekārtas, kur lietotie magnētiskie diski bija mīksti, no plastmasas un izņemami no ierīces. Cietos diskus sauc arī par fiksētajiem diskiem, jo tos atšķirībā no disketēm nav paredzēts izņemt ārā no datora (bieži).
Mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis
Mākslinieciskās jeb tēlainās izteiksmes līdzeklis ir īpaši izvēlēti vārdi un vārdu savienojumi folklorā un literāros darbos, kas rada valodas izteiksmīgumu un tēlainību. Tas ir līdzeklis, ar ko kāda literāra darba autors bagātina tekstā atveidoto notikumu tēlojumu un piešķir tam dzejiskumu.
Politika (grieķu: πολιτικά, politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai. Politika plašākā nozīmē ietver arī aktivitātes, caur kurām cilvēki pieņem, uztur un maina vispārējos noteikumus, kas regulē viņu dzīvi. Politika tādēļ ir ļoti saistīta ar konflikta un sadarbības fenomenu.Klasiskā politikas izpratne ir cēlusies no Senās Grieķijas un vārds “politika” ir cēlies no vārda polise, kas tiešā tulkojumā no Grieķu valodas nozīmē “pilsētvalsts”.
Septiņi pasaules brīnumi ir septiņi cilvēku radīti objekti, kas visi atradās teritorijā ap Vidusjūru un bieži tika ieteikti kā apskates objekti sengrieķu ceļvežos. No šiem antīkās pasaules brīnumiem līdz mūsdienām saglabājies tikai viens - Gīzas piramīdas Ēģiptē, pārējie brīnumi bija Babilonas gaisa dārzi, Artemīdas templis Efesā, Zeva statuja Olimpijā, Halikarnāsas mauzolejs, Rodas koloss un Aleksandrijas bāka.
Latvija robežojas ar Igauniju ziemeļos un Lietuvu dienvidos (Eiropas Savienības iekšējās robežas), kā arī Krieviju austrumos un Baltkrieviju dienvidaustrumos (ES ārējā robeža). Latvijai ir 1836 km gara robeža ar Igauniju (343 km), Krieviju (246 km), Baltkrieviju (161 km), Lietuvu (588 km) un jūras robeža (498 km).
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli. Ziemeļu krusta karos un Senlatvijas tautu kristianizēšanas gaitā vēlīnajos viduslaikos izveidojās Livonijas ordeņa un bīskapu valstu veidota Livonijas Konfederācija, kurā līdz 16. gadsimtam konsolidējās latviešu un igauņu tautas, pār kurām valdīja vācbaltiešu elite.
Farmakoloģija (no grieķu: φάρμακον, pharmakon — 'zāles'; grieķu: λογία, logia — 'zinātne') ir medicīnas un bioloģijas nozare, kas pēta zāļu darbību. Plašāk farmakoloģija apskata mijiedarbību starp dzīvu organismu un ķīmisku vielu, kas ietekmē normālas vai patoloģiskas norises tajā. Ja ķīmiskajai vielai ir medicīniska nozīme, tā tiek dēvēta par farmakoloģiski aktīvo vielu un no tās var tikt radītas zāles.
Zooloģija (grieķu: ζῷον (zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu. Mūsdienās tas vairāk ir zinātņu komplekss, tas ir, zooloģija apvieno vairākas citas nozares. To iedala šādās nozarēs: anatomija — nozare, kurā tiek pētīta dzīvnieku makroskopiskā uzbūve; histoloģija — nozare, kurā tiek pētīta audu mikroskopiskā struktūra; citoloģija — nozare, kurā tiek pētīta šūnu uzbūve un tās funkcijas; fizioloģija — nozare, kurā tiek pētīta organismu funkcijas; ģenētika — nozare, kurā tiek pētīta iedzimtība; ekoloģija — nozare, kurā tiek pētīta dzīvnieku un vides mijiedarbība (attiecas galvenokārt uz sauszemes dzīvniekiem); hidrobioloģija — nozare, kurā tiek pētīta ūdens dzīvnieku mijiedarbība ar apkārtējo vidi; parazitoloģija — nozare, kurā tiek pētīti parazīti; embrioloģija — nozare, kurā tiek pētīta dīgļa attīstība olā vai mātes organismā; etoloģija — nozare, kurā tiek pētīta dzīvnieku uzvedība; sistemātika — zinātne par organismu iedalījumu grupās.
Latvijas pilsētu uzskaitījums iekļauj visas 76 Latvijas pilsētas, tostarp 9 republikas pilsētas un 67 novada pilsētas. Daudzās pasaules valstīs pastāv formāli kritēriji, kas nosaka apdzīvotās vietas atzīšanu par pilsētu, bieži tas ir iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums. Latvijas pilsētu saraksts ir veidojies vēsturiski vairāku gadsimtu laikā un to nenosaka formāli kritēriji.
Morfoloģija (grieķu: mophē — ‘veids, forma’; logos — ‘jēdziens, mācība’) var būt: morfoloģija (bioloģija) — zinātne par dzīvo organismu uzbūvi, formu un pārmaiņām; morfoloģija (valodniecība) — zinātne par vārdu gramatisko struktūru un vārdu formām; ģeomorfoloģija — zinātne par reljefa formām, to veidošanos un attīstību.
2016. gada vasaras olimpiskās spēles
2016. gada vasaras olimpiskās spēles (portugāļu: Jogos Olímpicos de Verão de 2016) jeb XXXI olimpiskās spēles, arī Rio 2016, bija trīsdesmit pirmās vasaras olimpiskās spēles. Tās no 2016.
Mūzikas instruments ir priekšmets, kas radīts vai pielāgots, lai veidotu mūzikā izmantojamas skaņas — ritmiski organizētas, augstuma ziņā noteiktas, aptuvenas vai nenoteiktas. Būtībā jebkuru priekšmetu, kuru izmanto muzikālu skaņu iegūšanā, var uzskatīt par mūzikas instrumentu. Mūzikas instrumentu rašanās tiek saistīta ar cilvēces kultūras pirmsākumu.
Literatūra (no latīņu: littera — 'burts') jeb rakstniecība ir viss cilvēces uzrakstītais tekstu kopums ar māksliniecisku vai sabiedrisku nozīmi. Literatūra tiek iedalīta daiļliteratūrā, zinātniskajā literatūrā un publicistikā. Šaurākā nozīmē jēdziens "literatūra" apzīmē mākslas veidu — daiļliteratūru.
Par valodu saimi sauc valodu grupu, kas apvienota pēc to kopējā priekšteča — pirmvalodas. Valodu saimju koncepcija ir pamatota pieņēmumā, ka laika gaitā valodas pamazām sadalās dialektos, kuri tālāk attīstās jaunās valodās. Tomēr lingvistiskā izcelsme ir mazāk skaidra, nekā bioloģiskā, jo jāņem vērā tādi aspekti kā valodu sajaukšanās tirdzniecības un citu kontaktu rezultātā, kurpretim bioloģijā starpsugu sajaukšanās normāli nenotiek.
Ķīna (vienkāršotā ķīniešu: 中国, piņjiņs: Zhōngguó), oficiāli Ķīnas Tautas Republika (vienkāršotā ķīniešu: 中华人民共和国, piņjiņs: Zhōnghuá Rénmín Gònghéguó), ir sociālistiska valsts Austrumāzijā. Tā robežojas ar Mongoliju un Krievijas Federāciju ziemeļos, ar Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Butānu, Nepālu dienvidos, ar Indiju, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu un Kazahstānu rietumos. Ķīnu apskalo Austrumķīnas jūra un Dzeltenā jūra.
Amerikas Savienotās Valstis (angļu: the United States of America), arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dienvidos ar Meksiku.
Vācija (vācu: Deutschland), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, [ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats.
Biotehnoloģija (grieķu: βίος, bios — 'dzīvība' + tehnoloģija) ir bioloģijas un tehnikas nozare, kas izmanto dabiskās bioloģiskās sistēmas (piemēram, mikroorganismus), lai ražotu bioloģiski nozīmīgas vielas. Biotehnoloģija arī izstrādā un pēta dzīvo šūnu un audu audzēšanas un pavairošanas metodes. Biotehnoloģiju izmanto pārtikas rūpniecībā, medicīnā, ķīmisko vielu ražošanā, lopkopībā un citur.
Demokrātija (grieķu: δημοκρατία, demokratía; δῆμος, dẽmos — ‘tauta’, κράτος, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija). Pārstāvnieciskā demokrātija bieži vien ir saistīta ar republiku. Demokrātiskā valstī katram pilsonim ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā, un tas ir izdarāms balsojot vēlēšanās.
Dizains ir plāns vai specifikācija objekta vai sistēmas izveidošanai vai aktivitātes vai procesa īstenošanai, vai arī šī plāna vai specifikācijas rezultāts prototipa, produkta vai procesa formā. Darbības vārds izsaka dizaina izstrādes procesu. Dažos gadījumos par projektēšanas darbību var uzskatīt arī tiešu objekta uzbūvi bez skaidra iepriekšēja plāna (piemēram, amatniecībā, dažās inženierzinātnēs, kodēšanā un grafiskajā dizainā).
Starptautiskā mērvienību sistēma
SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma (franču: Système International d'Unités) ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē. Tā tika izveidota no MKS sistēmas (metrs-kilograms-sekunde), nevis no vecākās CGS (centimetrs-grams-sekunde) sistēmas. SI sistēmas mērvienību definīcijas dažkārt tiek precizētas.