The most-visited latviešu valoda Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
Ģeogrāfija (grieķu: γεωγραφία: γεια — ‘Zeme’ un γραφειν — ‘rakstīt, aprakstīt’) ir dabaszinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes, tai skaitā cilvēka izplatību un cilvēka darbības ietekmi. Ģeogrāfija ir viens no nozīmīgiem dabaszinātņu un sociālo zinātņu saskares punktiem. Terminu "ģeogrāfija" pirmais lietoja sengrieķu zinātnieks Eratostens.
Bioloģija (grieķu: βίος, bios - ‘dzīvība’; λόγος, logos - ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī. Bioloģijas galvenais uzdevums ir noskaidrot dzīvības būtību un likumsakarības, kas saistītas ar to. Tā ir zinātne par visiem dzīvajiem organismiem, kur noskaidro to, kā tie aug, barojas un kustas, kā tie vairojas un kā attīstās ilgā laika periodā (evolūcija).
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Apvienotajā Karalistē, ASV, Īrijā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Brazīlijā, Krievijas Federācijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas.
Ķīmija (grieķu: chēmia, chēmeia — ‘metālu sakausēšanas māka’) ir zinātnes nozare, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām, izstrādā racionālas vielu iegūšanas un pārstrādes metodes. Tā ir viena no nozīmīgākajām un plašākajām dabaszinātnēm. Galvenās ķīmijas nozares ir neorganiskā ķīmija, organiskā, analītiskā, fizikālā un polimēru ķīmija.
Australopiteki (australopithecus; latīņu: australis — ‘dienvidu’ + sengrieķu: θηκος, pithēkos — ‘pērtiķis’) ir izmirusi hominīdu ģints, kam bijušas gan cilvēku, gan pērtiķu pazīmes. Parasti tiek iedalīti divās grupās: gracilajos un masīvajos australopitekos. Stabili pārvietojās uz divām kājām.Saskaņā ar paleontologu un arheologu iegūtajiem pierādījumiem australopiteki attīstījušies Āfrikas austrumos pirms četriem miljoniem gadu, tad tie izplatījušies visā kontinentā.
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi. Saules sistēma atrodas Piena Ceļa spirālzarā "Oriona rokā" (Orion Arm), 26 000 gaismas gadu attālumā no galaktikas centra. Saules sistēmas veidošanās un evolūcija ir sākusies pirms 4,6 miljardiem gadu, kad sākās milzīga molekulārā mākoņa nelielas daļas gravitācijas sabrukums.
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā). Šo tabulu 1869. gadā izveidoja krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs, tādēļ to dēvē arī par Mendeļejeva ķīmisko elementu periodisko tabulu.
Valstu uzskaitījums pēc platības
Valstu uzskaitījums pēc platības ir uzskaitījums, kurā suverēnas valstis, atkarīgās teritorijas un aizjūras departamenti ir sakārtoti pēc platības.
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu. Ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns, rietumos — Atlantijas okeāns, bet dienvidos — Vidusjūra un Melnā jūra. Vispārpieņemts, ka Eiropas austrumu robeža ir Urālu kalni, Urālas upe, Kaspijas jūra un Kaukāza kalni.
Dzeja jeb poēzija (grieķu: ποίησις, poiēsis — 'radīšana') ir daiļliteratūras veids, parasti rakstīta saistītā valodā, un tai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru izmantojums. Dzeja var būt rakstīta gan neatkarīgi, piemēram, kā dzejoļi, gan arī savienojumā ar citiem mākslas izpausmes veidiem, kā poētiskās drāmas, himnas vai lirika. Būtībā dzeja ir kā vārdu spēle, kurā dzejnieks spēlējas ar vārdiem, lai radītu to.
Jēdziens kultūra (latīņu: Cultura, kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām. Dažādas kultūras definīcijas atspoguļo dažādas teorētiskās izpratnes par to, kā saprast cilvēku rīcību, vai kritērijus, pēc kuriem to vērtēt. Kultūra kopumā apzīmē atsevišķu saprātīgu indivīdu, grupu vai sabiedrību produkta kopumu.
Septiņi pasaules brīnumi ir septiņi cilvēku radīti objekti, kas visi atradās teritorijā ap Vidusjūru un bieži tika ieteikti kā apskates objekti sengrieķu ceļvežos. No šiem antīkās pasaules brīnumiem līdz mūsdienām saglabājies tikai viens - Gīzas piramīdas Ēģiptē, pārējie brīnumi bija Babilonas gaisa dārzi, Artemīdas templis Efesā, Zeva statuja Olimpijā, Halikarnāsas mauzolejs, Rodas koloss un Aleksandrijas bāka.
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli. Ziemeļu krusta karos un Senlatvijas tautu kristianizēšanas gaitā vēlīnajos viduslaikos izveidojās Livonijas ordeņa un bīskapu valstu veidota Livonijas Konfederācija, kurā līdz 16. gadsimtam konsolidējās latviešu un igauņu tautas, pār kurām valdīja vācbaltiešu elite.
Starptautiskā mērvienību sistēma
SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma (franču: Système International d'Unités) ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē. Tā tika izveidota no MKS sistēmas (metrs-kilograms-sekunde), nevis no vecākās CGS (centimetrs-grams-sekunde) sistēmas. SI sistēmas mērvienību definīcijas dažkārt tiek precizētas.
Valodu uzskaitījums pēc runātāju skaita
Valodu uzskaitījums pēc runātāju skaita ir uzskaitījums, kurā uzskaitītas lielākās valodas, kurā runā vismaz 30 miljoni runātāju. Vairāk kā puse no pasaules iedzīvotājiem runā trīspadsmit populārākajās valodās.
Vārdšķiras ir leksiski gramatiskas vārdu klases, kurās ir apvienoti vārdi pēc kopīgām pazīmēm to leksiskajā nozīmē (resp., semantikā) un to gramatiskajā (resp., morfoloģiskajā un sintaktiskajā) lietojumā. Latviešu valodā parasti šķir desmit vārdšķiras: lietvārdus, darbības vārdus, īpašības vārdus, vietniekvārdus, apstākļa vārdus, skaitļa vārdus, partikulas, izsauksmes vārdus, prievārdus un saikļus. Dažus vārdus, piemēram, ‘kaut’, ‘lai’, ‘vai’, var iekļaut vairākās vārdšķirās.
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru veido 81 federālie subjekti. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.
Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus. Fizioloģijas uzdevums ir atklāt un izprast organismā notiekošos procesu (veģetatīvo, somatisko, sensoro un psihisko) būtību un noskaidrot visu to norišu precīzu secību, ar kuru palīdzību organisms pielāgojas mainīgajai ārējai videi. Šo norišu izzināšana dod iespējas mainīt dzīvā organisma funkcijas vēlamajā virzienā un tādējādi palīdzēt praktiskajai medicīnai.
Farmakoloģija (no grieķu: φάρμακον, pharmakon — 'zāles'; grieķu: λογία, logia — 'zinātne') ir medicīnas un bioloģijas nozare, kas pēta zāļu darbību. Plašāk farmakoloģija apskata mijiedarbību starp dzīvu organismu un ķīmisku vielu, kas ietekmē normālas vai patoloģiskas norises tajā. Ja ķīmiskajai vielai ir medicīniska nozīme, tā tiek dēvēta par farmakoloģiski aktīvo vielu un no tās var tikt radītas zāles.
Ugunsmūris (angļu: firewall) ir drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo datoru tīklu un Internetu. Ugunsmūris aizsargā šo lokālo tīklu no nesankcionētas Interneta tīkla lietotāju piekļuves, bet apgrūtina aizsargātā tīkla lietotājiem šī paša tīkla pakalpojumu izmantošanu. Starptīklu aizsardzība jeb ugunsmūris ir drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo tīklu un Internetu, lai pasargātu no iespējamiem uzbrukumiem.
Romiešu skaitļi ir skaitļu sistēma, kuru izmantoja senie romieši. Tā radās apmēram 500 gadus pirms mūsu ēras. Romiešu skaitļu pierakstā svarīgi ir divi nosacījumi: Ja skaitlī pēc lielāka cipara ir mazāks cipars, tad tie tiek saskaitīti, bet ja mazākais cipars ir pirms lielākā, tad no lielākā mazākais tiek atņemts.
Ergonomika ir daudzdisciplināra zinātnes nozare, kas orientēta uz disciplīnām, kuras pēta ar cilvēku saistītu ikvienu aktivitāti. Tā pamatā balstās uz cilvēka anatomiju, fizioloģiju un psiholoģiju un izvērtē cilvēka attiecības ar darbu. ES dalībvalstīs lieto terminu "ergonomika", bet ASV — "cilvēka faktori".
Rīga (lībiešu: Rīgõ) ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 704 476 iedzīvotājiem 2017. gadā tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās).
Mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis
Mākslinieciskās jeb tēlainās izteiksmes līdzeklis ir īpaši izvēlēti vārdi un vārdu savienojumi folklorā un literāros darbos, kas rada valodas izteiksmīgumu un tēlainību. Tas ir līdzeklis, ar ko kāda literāra darba autors bagātina tekstā atveidoto notikumu tēlojumu un piešķir tam dzejiskumu.
Epitets (grieķu: ἐπίθετον, epitheton — 'pielikums') ir spilgts tēlainās izteiksmes līdzeklis, māksliniecisks apzīmētājs, kas tēlaini, emocionāli iedarbīgi raksturo kādu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību, piemēram, zelta zirgs, dimantiņa pakaviņi, zeltains ziedu čemurs, zvaigzne skaistākā. Ne katrs teikuma apzīmētājs ir epitets, jo apzīmētājs var arī tikai loģiski raksturot apzīmējamo priekšmetu, lai to varētu atšķirt no citiem.Epiteti var būt vienkārši (izteikti ar vienu vārdu) un salikti. Saliktie epiteti sastāv no vairākiem vārdiem, bet, tāpat kā vienkāršie, raksturo tikai vienu īpašību.
Ģeodēzija (no grieķu: γεωδαισία — ‘zemes sadalīšana’) ir zinātne par Zemes mērīšanu, Zemes veidu, formu un lielumu. Ģeodēzija kā zinātne ir cieši saistīta ar daudzām zinātnes nozarēm, piemēram, matemātiku un fiziku, it sevišķi ar ģeofiziku. Praktiskais ģeodēzijas uzdevums ir izdarīt mērījumus apvidū un to rezultātus izmantot dažādiem aprēķiniem, lai noteiktu attālumu, platību, augstumu, zemes darbu apjomu utt., vai arī zināmas zemes virsmas daļas samazināta attēla sastādīšanai ((zemes robežu un topogrāfiskie) plāni un kartes).
Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām. Tā atklāj un apraksta pagātnes notikumus, un noskaidro arī kopsakaru pagātnes norisēm. Vēstures pētniecība galvenokārt tiek balstīta uz dažādu vēstures avotu bāzes, kas sevī var ietvert vairāku vēstures palīgdisciplīnu sadarbību.
Sistemātika (gr. systēmatikos uz sistēmu attiecīgs) - bioloģijas nozare, kas apraksta visu dzīvo un izmirušo organismu (augu, dzīvnieku, mikroorganismu) daudzveidību, dod tiem raksturīgus nosaukumus, sakārto organismus hierarhiskās kategorijās (dažāda ranga taksonos) un izveido iespējami objektīvu organiskās pasaules sistēmas modeli, kurā atspoguļota organismu grupu vēsturiskā attīstība un savstarpējā radniecība. Organismu sistematizēšanas un klasificēšanas teorētiskos jautājumus aplūko sistemātikas nozare - taksonomija.
E-klase ir elektroniska skolvadības sistēma, kas nodrošina visu pedagoģiskajā procesā nepieciešamo dokumentāciju. Tā ir paredzēta skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem, piedāvājot veikt dažāda veida atskaites skolas vajadzībām, elektronisko dienasgrāmatu, klases žurnālu, mācību procesa analīzi, kā arī saziņas iespējas. Noteiktas opcijas, kā, piemēram, mēneša sekmju izraksts, E-klasē ir pieejamas tikai ģimenes komplektā, kas ir par maksu.
Datora aparatūra ir komplekss jēdziens, kas apraksta datu apstrādes sistēmas fizikālo daļu, kuru veido mehāniskas, magnētiskas, elektroniskas un elektriskas komponentes. Lai datoru aparatūra strādātu, ir nepieciešama programmatūra. Dators sastāv no daudzām fiziskām sastāvdaļām jeb komponentēm, kas ir izvietotas gan datora sistēmas blokā uz kurām var uzstādīt sistēmas programmnodrošinājumu, sauktu par operētājsistēmu un dažādas datorprogrammas — lietotnes, lai veiktu operatora vēlamo funkciju, gan ārējām — pieslēdzamām pie sistēmas bloka.
1 000 000 000 jeb miljards ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 un 1 000 000 001. Zinātniskajā pierakstā to raksta kā 109, romiešu skaitļu pierakstā M. Skaitļu apzīmēšanai miljardos lieto prievārdu giga-, piemēram, gigabaits. Kādas mērvienības miljardo daļu raksta kā 10-9 un tās apzīmēšanai lieto prievārdu nano-, piemēram, metra miljardā daļa ir nanometrs (nm), grama miljardā daļa ir nanograms.
Akmens laikmets ir senākais cilvēces attīstības posms, kad darbarīki un ieroči tika izgatavoti no akmens (it īpaši no krama), koka, kauliem un citiem dabā pieejamajiem materiāliem. Akmens laikmets tiek dalīts trīs periodos: paleolītā (senajā), mezolītā (vidējā) un neolītā (jaunajā akmens laikmetā). Akmens laikmeta sākums tiek datēts ar senāko atrasto darbarīku vecumu, kas ir aptuveni 2,6 miljonus gadu veci, bet beigas ar pāreju uz bronzas laikmetu, kas dažādās pasaules vietās notika atšķirīgos laikos aptuveni pirms 6000-8000 gadiem (dažās atsevišķās vietās beidzās stipri vēlāk).
Cietais disks (angļu: HDD, Hard Disk Drive) ir magnētiska datu glabāšanas ierīce. Agrāk tika lietotas arī disketes un diskešu iekārtas, kur lietotie magnētiskie diski bija mīksti, no plastmasas un izņemami no ierīces. Cietos diskus sauc arī par fiksētajiem diskiem, jo tos atšķirībā no disketēm nav paredzēts izņemt ārā no datora (bieži).
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums administratīvajās teritorijās. No 2011. gada 3.
Latvijas pilsētu uzskaitījums iekļauj visas 76 Latvijas pilsētas, tostarp 9 republikas pilsētas un 67 novada pilsētas. Daudzās pasaules valstīs pastāv formāli kritēriji, kas nosaka apdzīvotās vietas atzīšanu par pilsētu, bieži tas ir iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums. Latvijas pilsētu saraksts ir veidojies vēsturiski vairāku gadsimtu laikā un to nenosaka formāli kritēriji.
Proza (latīņu: prosa — ‘tiešs’) jeb epika (grieķu: epikos — ‘vēstījošs’) ir daiļliteratūras veids, kas rakstīts nesaistītā valodā. Prozai tradicionāli bijis raksturīgs sižetiskums un lielākoties daudz mazāka tēlainība nekā dzejai, taču kopš 20. gadsimta sākuma modernisma, avangarda un vēlāk arī postmodernisma literatūrā bieži vien sastopami, piemēram, darbi bez sižeta un ļoti tēlaini prozas darbi (aizsākumi šādai prozai meklējami jau impresionisma literatūrā).
Morfoloģija (grieķu: mophē — ‘veids, forma’; logos — ‘jēdziens, mācība’) var būt: morfoloģija (bioloģija) — zinātne par dzīvo organismu uzbūvi, formu un pārmaiņām; morfoloģija (valodniecība) — zinātne par vārdu gramatisko struktūru un vārdu formām; ģeomorfoloģija — zinātne par reljefa formām, to veidošanos un attīstību.
Anatomija (sengrieķu: ἀνατομή, ánatomé — ‘uzšķēršana’) ir bioloģijas nozare par dažādu dzīvo organismu formu un uzbūvi. Anatomijā pēta visa organisma vai tā daļu uzbūves likumsakarības, kā arī izmaiņas dzīves laikā (vecuma posmu anatomija). Anatomija ir cieši saistīta ar fizioloģiju, kur pēta nevis uzbūvi, bet gan šūnu, audu, orgānu, orgānu sistēmu funkcijas.
Brīvpiekļuves atmiņa jeb operatīvā atmiņa (angļu: Random Access Memory - RAM) ir datoru atmiņa, kurai centrālais procesors spēj piekļūt tieši, tas ir - izpildīt tur esošās programmas vai apstrādāt tur esošos datus. Procesors tieši spēj piekļūt tikai operatīvajai atmiņai un lasāmatmiņai, tāpēc pirms apstrādes vai izpildes citu veidu atmiņu saturs vispirms jāielādē operatīvajā atmiņā. Brīvpiekļuves atmiņai parasti raksturīga labāka ātrdarbība nekā diskiem, taču tās saturs pēc elektrības atslēgšanas izzūd.
Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita
Šis valstu uzskaitījums ir kārtots pēc katras valsts vai teritorijas iedzīvotāju skaita. Sarakstā ir gan valstu, gan atkarīgo teritoriju, gan aizjūras departamentu iedzīvotāju skaits. Iedzīvotāju skaits ir aprēķināts, ņemot vērā pēdējo iedzīvotāju skaitīšanu datus un aprēķināts aptuvens skaitlis, cik iedzīvotāju tagad dzīvo šajās valstīs.
Arheoloģija (grieķu: ἀρχαῖος (arhaīos) — ‘sens’; -λογία (-logiā) — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus). Šīs liecības parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos. Kaut gan pirmie arheoloģiskie izrakumi izdarīti tālā senatnē (6.
Ainavu arhitekts vada pētījumus, konsultē un strādā plānošanā, projektēšanā un ir eksperts ārtelpas organizēšanā gan apbūvētās teritorijās, gan lauku ainavās, saistot apkārtējās vides attīstību ar dabas aizsardzības nosacījumu ievērošanu un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Ainavu arhitekta un projektu vadītāja pienākums ir izbraukšana uz objektu. Teritorijas izpētes laikā notiek objekta apsekošana, foto fiksācijas, augu inventarizācija, topogrāfijas uzmērīšana un augsnes analīzes.
Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP
Valstu uzskaitījums pēc IKP faktiskajās cenās parāda dažādu pasaules valstu iekšzemes kopprodukta (IKP) lielumu. Tomēr par attiecīgo valstu iedzīvotāju turības līmeni liecina nevis IKP faktiskajās cenās, bet gan iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas līmeņa (PSL), kas attiecināts uz vienu iedzīvotāju.
Latvija robežojas ar Igauniju ziemeļos un Lietuvu dienvidos (Eiropas Savienības iekšējās robežas), kā arī Krieviju austrumos un Baltkrieviju dienvidaustrumos (ES ārējā robeža). Latvijai ir 1836 km gara robeža ar Igauniju (343 km), Krieviju (246 km), Baltkrieviju (161 km), Lietuvu (588 km) un jūras robeža (498 km).
Literatūra (no latīņu: littera — 'burts') jeb rakstniecība ir viss cilvēces uzrakstītais tekstu kopums ar māksliniecisku vai sabiedrisku nozīmi. Literatūra tiek iedalīta daiļliteratūrā, zinātniskajā literatūrā un publicistikā. Šaurākā nozīmē jēdziens "literatūra" apzīmē mākslas veidu — daiļliteratūru.
Zooloģija (grieķu: ζῷον (zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu. Mūsdienās tas vairāk ir zinātņu komplekss, tas ir, zooloģija apvieno vairākas citas nozares. To iedala šādās nozarēs: anatomija — nozare, kurā tiek pētīta dzīvnieku makroskopiskā uzbūve; histoloģija — nozare, kurā tiek pētīta audu mikroskopiskā struktūra; citoloģija — nozare, kurā tiek pētīta šūnu uzbūve un tās funkcijas; fizioloģija — nozare, kurā tiek pētīta organismu funkcijas; ģenētika — nozare, kurā tiek pētīta iedzimtība; ekoloģija — nozare, kurā tiek pētīta dzīvnieku un vides mijiedarbība (attiecas galvenokārt uz sauszemes dzīvniekiem); hidrobioloģija — nozare, kurā tiek pētīta ūdens dzīvnieku mijiedarbība ar apkārtējo vidi; parazitoloģija — nozare, kurā tiek pētīti parazīti; embrioloģija — nozare, kurā tiek pētīta dīgļa attīstība olā vai mātes organismā; etoloģija — nozare, kurā tiek pētīta dzīvnieku uzvedība; sistemātika — zinātne par organismu iedalījumu grupās.
Centrālais procesors (angļu: Central Processor Unit — CPU) ir jaudīgs mikroprocesors. Terminu procesors bieži izmanto kā saīsinājumu no centrālais procesors (angļu: central processor) vai mikroprocesors (angļu: microprocessor). Centrālais procesors ir datora mezgls, kas pēc norādītās programmas, realizē datu matemātisko un loģisko apstrādi un attiecīgajos momentos ierosina pārējo mezglu darbību.
Dators (angļu: dat(a) (process)or — ‘datu apstrādātājs’) ir iekārta, kas uzkrāj un apstrādā datus pēc iepriekš definētas procedūras. Datori ir konstruēti no komponentēm, kas veic vienkāršas, iepriekš noteiktas darbības. Šo komponenšu savstarpējā saziņa ļauj datoram veikt informācijas apstrādes procesus.
Vidzeme (lībiešu: Vidūmō) ir viens no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. No Latgales to atdala Pededzes un Aiviekstes upes, no Sēlijas un Zemgales — Daugava, bet ziemeļos tā robežojas ar Igaunijas Republiku. Mūsdienu Vidzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš Rīgas bīskapijas dibināšanas 1201.
Metafora (grieķu: μεταφορά, metaphorá — ‘pārnešana’) ir plašākā nozīmē jebkurš tēlains, pārnestā nozīmē lietots vārds, izteiciens un izteiksmes līdzeklis. Tas ir pārnestā nozīmē izmantots tēlains vārds vai frāze, vārdu savienojums vai teiciens, kurā viena priekšmeta vai parādības iezīmes un līdzības vai pretstata pamati attiecinātas, pārnestas uz citu priekšmetu vai parādību. Piemēram, vēja elpa, jūra vaid, saulains smaids.
Operētājsistēma (OS) ir programmatūras kopums, kas ir atbildīgs par datora aparatūras tiešu kontroli un vadību, kā arī par tādām pamatdarbībām kā lietojumprogrammatūras darbināšanu. Operētājsistēma ir vitāli svarīga sistēmprogrammatūras daļa. Operētājsistēma ir pirmais programmatūras slānis, kas tiek ielādēts datora atmiņā pēc tā iedarbināšanas.
Vācija (vācu: Deutschland), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, [ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats.
Livonija (latviešu: Līvzeme) jeb Māras zeme (latīņu: Terra Mariana vai terra matris) bija nosaukums 1225. gadā tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā izveidotai zemei Romas pāvesta un Svētās Romas impērijas nominālā pakļautībā. Vēlāk Livonija iekšējo ķildu dēļ Romas pāvesta vicelegāta Vilhelma no Modenas vadībā tika pārveidota par Livonijas Konfederāciju ar centru Rīgā.
Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums
Šajā sarakstā apkopotas visas Eiropas valstis un atkarīgās teritorijas. Eiropā ir 56 suverēnas valstis (51 atzīta valsts un 5 neatzītas/pašpasludinātas valstis) un 10 nesuverēnas teritorijas. No visām 51 atzītajām valstīm Eiropas Savienības sastāvā ir 28.
Lāču samtbeka jeb lāču beka (Xerocomus badius jeb Imleria badia, agrāk arī Boletus badius) ir Latvijā bieža vidēji liela beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. 2014. gadā šo sugu izdalīja īpašā ģintī Imleria, nosaucot to par godu beļģu mikoloģei Luīzei Imlerei, taču pagaidām vairums lietošanā esošo sēņu noteicēju ir izdoti pirms šī gada un Latvijā pašlaik šī sēne vēl tiek saukta par samtbeku.