The most-visited latviešu valoda Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu). Iežus klasificē pēc to izcelsmes (ģenēzes), minerālu un ķīmiskā sastāva, pēc to uzbūves (veidojošo daļiņu tekstūras). Pēc izcelsmes iežus sadala magmatiskajos iežos, nogulumiežos un metamorfajos iežos.
Dēdēšana ir ģeoloģisku procesu kopums, kuru dēļ atmosfēras, hidrosfēras un biosfēras faktoru ietekmē zemes virskārtā vai nelielā dziļumā notiek minerālu un iežu sairšana vai ķīmiskā sastāva izmaiņas. Dēdēšanas procesā materiāls tiek pārvietots nelielā attālumā vai uzkrājas uz vietas, veidojot dēdēšanas garozu. Galvenie dēdēšanu veicinošie faktori: temperatūras maiņa; ūdens sasalšana un kušana; nogulumu samirkšana un izžūšana; skābekļa un ogļskābās gāzes ķīmiskā iedarbība; augu sakņu sistēmas mehāniskā iedarbība; organismu sadalīšanās produktu (humusvielu) un organisko skābju (humusskābju) ķīmiskā iedarbība; augu un dzīvnieku bioķīmiskā un fizikālā ietekme; dažādas izcelsmes iežu plaisainība: tektoniskās, glaciotektoniskās, žūšanas (sarukuma), skaldnības plaisas.
Meteņi, dažkārt saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6. februārī. Meteņi ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīmē ziemas beigu tuvošanos un pavasara tuvošanos, līdz ar to Meteņus var dēvēt arī par pavasara gaidīšanas svētkiem.
E-klase ir elektroniska skolvadības sistēma, kas nodrošina visu pedagoģiskajā procesā nepieciešamo dokumentāciju. Tā ir paredzēta skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem, piedāvājot veikt dažāda veida atskaites skolas vajadzībām, elektronisko dienasgrāmatu, klases žurnālu, mācību procesa analīzi, kā arī saziņas iespējas. Noteiktas iespējas, kā, piemēram, mēneša sekmju izraksts, E-klasē ir pieejamas tikai ģimenes komplektā, kas ir par maksu.
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu. Ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns, rietumos — Atlantijas okeāns, bet dienvidos — Vidusjūra un Melnā jūra. Vispārpieņemts, ka Eiropas austrumu robeža ir Urālu kalni, Urālas upe, Kaspijas jūra un Kaukāza kalni.
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra. To ierobežo Skandināvijas pussala, Eiropas kontinenta austrumu un centrālā daļa un Dānijas salas. Vienīgā Pasaules okeāna daļa, ar kuru savienota Baltijas jūra, ir Ziemeļjūra, taču arī ar Ziemeļjūru savieno tikai salīdzinoši šauri šaurumi — Ēresunds, Lielais Belts un Mazais Belts.
Mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis
Mākslinieciskās jeb tēlainās izteiksmes līdzeklis ir īpaši izvēlēti vārdi un vārdu savienojumi folklorā un literāros darbos, kas rada valodas izteiksmīgumu un tēlainību. Tas ir līdzeklis, ar ko kāda literāra darba autors bagātina tekstā atveidoto notikumu tēlojumu un piešķir tam dzejiskumu.
Demokrātija (grieķu: δημοκρατία, demokratía; δῆμος, dẽmos — ‘tauta’, κράτος, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija). Pārstāvnieciskā demokrātija bieži vien ir saistīta ar republiku. Demokrātiskā valstī katram pilsonim ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā, un tas ir izdarāms balsojot vēlēšanās.
Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS (krievu: Договор о ненападении между Германией и Советским Союзом, vācu: Deutsch-sowjetischer Nichtangriffspakt), bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. To 1939. gada 23. augustā Maskavā parakstīja PSRS Ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas Ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops.
Dinamika ir apzīmējums mūzikas atskaņošanas skaļumam, kas tiek izmantots partitūrās, lai apzīmētu skaļuma izmaiņas. Parasti dinamiku apzīmē ar itāļu valodas skaļuma apzīmējuma vārdu abreviatūrām. Dinamikas līmeņi nav precīzi nesakāmi, jo tie ir atkarīgi no tā, cik skaļi atskaņota mūzika, instrumenta, atskaņošanas telpas un tamlīdzīgi, bet tiem ir jābūt pareizā attiecībā cits pret citu.
Mitrais tropu mežs jeb tropu lietus mežs ir bioma, kas izplatīta mitra klimata apstākļos ekvatoriālajā, subekvatoriālajā un tropu joslā, kur gada vidējā gaisa temperatūra ir aptuveni 25 °C. Mitrajiem tropu mežiem ir nozīmīga loma Zemes klimata veidošanā, jo zaļie augi fotosintēzes procesā absorbē oglekļa dioksīdu un izdala skābekli. Mitrajos tropu mežos ir lielākā bioloģiskā daudzveidība, tāpēc to augšanas apgabalos notiekošā cilvēka darbība apdraud lielu augu un dzīvnieku sugu skaitu.
Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības. Enerģija ir skalārs fizikāls lielums, kura mērvienība Starptautiskajā mērvienību sistēmā ir džouls (J). Fizikālu ķermeņu enerģija var tikt pārnesta no viena ķermeņa uz otru vai pārvērsties no vienas enerģijas formas citā, bet saskaņā ar enerģijas nezūdamības likumu, nevar rasties no jauna vai pazust.
Basketbols (angļu: basketball, no basket — 'grozs' un ball — 'bumba'), līdz 1951. gadam arī groza bumba, sarunvalodā basītis vai baskets, ir sporta veids, kurā divas komandas ar pieciem spēlētājiem katrā cenšas gūt punktus, izmetot bumbu cauri stīpai (grozam), ievērojot īpašus noteikumus. Kopš tā izgudrošanas Springfīldā, Masačūsetsā, 1891.
Senā Grieķija jeb Hellada (sengrieķu: Ἑλλάς (Hellás)) ir apzīmējums grieķiski runājošajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Turcijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā. Tradicionāli par Senās Grieķijas periodu uzskata laiku no pirmajām Olimpiskajām spēlēm 776. gadā pirms mūsu ēras līdz Aleksandra Lielā nāvei 323.
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā). Šo tabulu 1869. gadā izveidoja krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs, tādēļ to dēvē arī par Mendeļejeva ķīmisko elementu periodisko tabulu.
Epitets (grieķu: ἐπίθετον, epitheton — 'pielikums') ir spilgts tēlainās izteiksmes līdzeklis, māksliniecisks apzīmētājs, kas tēlaini, emocionāli iedarbīgi raksturo kādu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību, piemēram, zelta zirgs, dimantiņa pakaviņi, zeltains ziedu čemurs, zvaigzne skaistākā. Ne katrs teikuma apzīmētājs ir epitets, jo apzīmētājs var arī tikai loģiski raksturot apzīmējamo priekšmetu, lai to varētu atšķirt no citiem.Epiteti var būt vienkārši (izteikti ar vienu vārdu) un salikti. Saliktie epiteti sastāv no vairākiem vārdiem, bet, tāpat kā vienkāršie, raksturo tikai vienu īpašību.
Mūzika (sengrieķu: μουσῐκή, mousikḗ — ‘mūzu māksla’) ir mākslas veids, kurā ir ar ausi uztvertas, īpaši izveidotas vai nejauši radušās priekšmetu vai parādību izraisītas gaisa svārstības, kas ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību iedarbojas uz cilvēka psiholoģisko stāvokli kā intelektuāli vai emocionāli stimulējošs, organizējošs, terapeitisks vai sakrāls līdzeklis. Mūzika esot cilvēka kā biosociālas būtnes integrāla daļa,[nepieciešama atsauce] nav universāla. Tās definējumi, īpašības un funkcijas ir atkarīgas no kultūras, kurā mūzika pastāv.
Ritms ir cits citam kādam sekojoša elementa (piemēram, skaņu, zilbju, kustību) periodiska vai vienmērīga atkārtošanās noteiktā secībā un kas viegli uztverama mūzikā un literatūrā, kur ritmu veido pantmērs. Ritms mūzikā ir sastopams notīs, bet literatūrā ir sastopams tautasdziesmās un dzejā. Vēl ritms ir sastopams dziesmās, dejās un darbā.
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru veido 81 federālie subjekti. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.
Olbaltumvielas jeb proteīni (no franču: protéine vai vācu: Protein, kas savukārt no grieķu: πρῶτος (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm. Polipeptīds ir olbaltumvielas molekula veidošanās procesā, kas savijusies lodveida (globulārā) vai pavedienveida (fibrilārā) formā.
Opera (no itāļu: opera in musica, "darbs mūzikā") ir muzikāli dramatisks sacerējums, kurā saturu izsaka ar dziedāšanu un simfoniskā orķestra spēli vai arī teātra ēka, kurā notiek operas izrādes. Operas žanrs ir radies Itālijā un visvairāk klasisko operu ir uzrakstījuši itāļu komponisti, 20. gadsimtā radās arī rokoperas žanrs.
Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā ietverti Sengrieķu mitoloģijas tēli un mīti
Metafora (grieķu: μεταφορά, metaphorá — ‘pārnešana’) ir plašākā nozīmē jebkurš tēlains, pārnestā nozīmē lietots vārds, izteiciens un izteiksmes līdzeklis. Tas ir pārnestā nozīmē izmantots tēlains vārds vai frāze, vārdu savienojums vai teiciens, kurā viena priekšmeta vai parādības iezīmes un līdzības vai pretstata pamati attiecinātas, pārnestas uz citu priekšmetu vai parādību. Piemēram, vēja elpa, jūra vaid, saulains smaids.
Musoni ir pastāvīgs vienas sezonas vējš, kura virziens mainās divreiz gadā un kuru izraisa lielas gaisa temperatūras starpības starp sauszemi un jūru. Vasarā musoni pūš no okeāna uz sauszemi, bet ziemā — no sauszemes uz okeānu. Tie ir raksturīgi galvenokārt Āzijas austrumdaļā, visvairāk — Indijā un Ķīnas ziemeļos.
Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju sadala 3 posmos: politiskās augsnes sagatavošana, pastāvīgas PSRS militārās klātbūtnes uzspiešana, karaspēka ievešana un politiskās varas pārņemšana.Viens no pirmajiem starptautisko tiesību jēdzienu occupatio bellicara un occupatio pacifica, balstoties uz juristu atzinumiem, lietoja Latvijas sūtnis Londonā Kārlis Zariņš 1943.
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes. To individuālajā attīstībā ir raksturīga vides maiņa: attīstības sākuma stadijas noris ūdenī, un kāpurs, kurš pielāgojies dzīvei ūdenī, pārvēršas (metamorfozē) pieaugušā dzīvniekā, kas dzīvo uz sauszemes. Abiniekus (arī rāpuļus) pēta zooloģijas apakšnozare — herpetoloģija.
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas. Nosaukumu okeānam devis portugāļu jūrasbraucējs Fernāns Magelāns — pirmais eiropietis, kas šķērsoja okeānu. Okeāna nosaukums cēlies no tā, ka visu ceļu no Magelāna šauruma līdz Filipīnām Magelāna ceļojums pagāja mierīgos laikapstākļos.
Āda ir dzīvnieku un cilvēku ķermeņa ārējais apvalks. Āda sargā ķermeni no apkārtējās vides ietekmes un mikroorganismiem, ir maņu orgāns, piedalās vielmaiņā un termoregulācijā. Augstāk attīstītākajiem mugurkaulniekiem ir 3 ādas slāņi; virsāda jeb epiderma — sastāv no epitēlijaudiem, radusies no ektodermas; pamatāda — sastāv no saistaudiem, radusies no mezodermas; zemāda — sastāv no taukaudiem.
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 627 487 iedzīvotājiem 2020. gadā tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās).
Fotosintēze (no grieķu: φώτο- (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju. Kā blakusprodukts izdalās skābeklis. Fotosintēze notiek fotoautotrofajos organismos — augos, aļģēs un fotosintēzējošās baktērijās.
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem. Dzīvnieku daudzveidība ir milzīga (kopējais sugu skaits ir aptuveni 2 miljoni), taču suga reti ir viendabīga (monotipiska) visā izplatības apgabalā jeb areālā. Parasti tā sadalās pasugās.
Franču revolūcija (franču: Révolution française) bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789. līdz 1799. gadam, kad Francijā tika gāzta absolūtā monarhija, radikāli ierobežotas aristokrātu, Romas Katoļu baznīcas tiesības, pieņemta Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija un nodibināta Francijas Pirmā republika.
Teika ir pasakai, leģendai vai nostāstam līdzīgs folkloras žanrs, kas biežāk balstās uz vēsturiskiem notikumiem, atainojot dažādu priekšmetu un parādību izcelsmi. Teikas mēdz būt pirmsākums mitoloģiskiem sižetiem. Teikas ir viens no saturā visdaudzveidīgākajiem latviešu vēstītājas folkloras žanriem, kam raksturīga iezīme ir to izziņas raksturs.
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Apvienotajā Karalistē, ASV, Īrijā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Brazīlijā, Krievijas Federācijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas.
Indija (hindi: भारत, Bhārat, angļu: India), oficiāli Indijas Republika (hindi: भारत गणराज्य, Bhārat Gaṇarājya, angļu: Republic of India), ir valsts Dienvidāzijā. Tā ir septītā lielākā valsts pasaulē, kā arī otrā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita. Toties tā ir vislielākā demokrātiskā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.
Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi. Saules sistēma atrodas Piena Ceļa spirālzarā "Oriona rokā" (Orion Arm), 26 000 gaismas gadu attālumā no galaktikas centra. Saules sistēmas veidošanās un evolūcija ir sākusies pirms 4,6 miljardiem gadu, kad sākās milzīga molekulārā mākoņa nelielas daļas gravitācijas sabrukums.
Vārdšķiras ir leksiski gramatiskas vārdu klases, kurās ir apvienoti vārdi pēc kopīgām pazīmēm to leksiskajā nozīmē (resp., semantikā) un to gramatiskajā (resp., morfoloģiskajā un sintaktiskajā) lietojumā. Latviešu valodā parasti šķir desmit vārdšķiras: lietvārdus, darbības vārdus, īpašības vārdus, vietniekvārdus, apstākļa vārdus, skaitļa vārdus, partikulas, izsauksmes vārdus, prievārdus un saikļus. Dažus vārdus, piemēram, ‘kaut’, ‘lai’, ‘vai’, var iekļaut vairākās vārdšķirās.
Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms
Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms (arī Ulmaņa diktatūra, Ulmaņa laiki) bija autoritārs režīms, kas izveidojās pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maijā veiktā valsts apvērsuma, kurš izbeidza Parlamentāro demokrātiju Latvijā.
Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas. Bieži ar vārdu "reliģija" apzīmē konkrētas reliģiskas organizācijas, kas formāli apvieno savas ticības pārstāvjus un uzskata sevi par oficiālā viedokļa paudējām un uzturētājām. Reliģijas lielākoties risina šādus problēmjautājumus: viena dieva, dievu vai dievību esamība vai neesamība, loma un darbība pasaulē; cilvēka identitāte, vieta pasaulē; dzīves jēga un sūtība; attieksme pret nāvi; ētikas pamati; dvēsele.
Holokausts (grieķu: ὁλόκαυστος, holókaustos — 'vissadedzināmākais upuris') ir genocīda paveids, ar ko parasti saprot masveida ebreju iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā (1939—1945), ko veica nacistiskā Vācija. Ivritā holokaustu dēvē par šoā (השואה — 'katastrofa'). Vispārpieņemts ir uzskats, ka holokaustā tikuši nogalināti apmēram 6 miljoni Eiropas ebreju.
Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē. Visai valsts teritorijai kopīgās klimata iezīmes nosaka galvenie klimata veidotāji faktori: saules starojums jeb radiācija un atmosfēras cirkulācija Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Latvijas klimatu ietekmē tās ģeogrāfiskais stāvoklis un teritorijas līdzenais reljefs, kas ļauj ieplūst dažādu virzienu atšķirīgām gaisa masām.
Senā Divupe jeb Mezopotāmija (no sengrieķu: Μεσοποταμία — '[zeme] starp upēm') bija vissenākā un līdz ar to arī pirmā civilizācija, kurai bija augsti attīstīta kultūra. Senā Divupe atradās mūsdienu Irākā, starp Tigru un Eifratu. Starp šīm divām upēm zeme bija ļoti auglīga, tāpēc senie divupieši visvairāk nodarbojās ar lauksaimniecību, veica apjomīgus apūdeņošanas darbus.
Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību. Šī teorija apgalvo, ka Zemes garoza sastāv no vairākām tektoniskām plātnēm, kuras visu laiku atrodas pastāvīgā kustībā attiecībā vienai pret otru. Okeāniskā tipa Zemes garozas plātnes visu laiku atjaunojas, spredinga procesā veidojot jaunas virsmas.
Zivis (Pisces) ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki. Ar retiem izņēmumiem zivis apdzīvo visus zemeslodes ūdensbaseinus, tās pielāgojušās visdažādākajiem ūdens vides apstākļiem no ekvatora līdz poliem, no okeānu dzīlēm un apakšzemes ūdeņiem līdz pat augstu kalnu avotiem. Pie zivju virsklases pieder ārkārtīgi daudz formu: recento zivju vien ir vairāk nekā 20 tūkstoši sugu.
Vācija (vācu: Deutschland), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, [ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats.
Erozija (latīņu: erosio — ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā. Pie erozijas procesiem pieder arī abrāzija (lielu ūdenstilpju krastu noārdīšanās viļņu ietekmē), eksarācija (zem ledājiem esošās augsnes un iežu noārdīšanās), soliflukcija (lēna augsnes un iežu noplūšana gravitācijas spēku ietekmē) un citi procesi.
Jūdaisms (ivritā: יַהֲדוּת) ir ebreju reliģija un kultūra, viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām ticībām. Atbilstoši ebreju tradīcijai, jūdaisma vēsture sākas ar derību starp ebreju ciltstēvu Ābramu un Dievu (aptuveni 2000 gadus p.m.ē.). Jūdaisma vēsture un paražas ir likusi pamatus daudzām mūsdienu reliģijām, īpaši kristietībai un islāmam.
Sirds (latīņu: cor) ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā. Asinis apgādā organismu ar skābekli un barības vielām un arī aizvada liekās vielmaiņas vielas, kā piemēram, oglekļa dioksīdu uz plaušām. Cilvēkiem sirds ir aptuveni aizvērtas dūres lielumā un atrodas starp plaušām, krūšu kurvja vidusdaļā.
Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi). Ogļhidrātiem ir iespējams liels skaits optisko izomēru. Dabā sastopamie ogļhidrāti parasti satur vienu optisko izomēru, bet polimēri, kurus iegūst mākslīgi (polimerizējot formaldehīdu) ir visu iespējamo izomēru maisījums.
Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms. Klimatu raksturo metereoloģiskie elementi — atmosfēras spiediens, vēja ātrums un virziens, gaisa temperatūra, mitrums un nokrišņi. Zemi sasniegušais Saules starojums ir atkarīgs no attāluma starp Zemi un Sauli, kurš mainās aptuveni 5 miljonu km lielās robežās.
Volejbols (angļu: volleyball; volley — ‘atsitiens lidojumā’ un ball — ‘bumba’), līdz 1945. gadam arī tīkla bumba, ir komandu sporta veids, kurā divas komandas sacenšas speciāli tam paredzētā laukumā, kurš laukuma vidū pārdalīts ar tīklu uz pusēm, cenšoties nogādāt bumbu pretinieka laukuma pusē un lai tā piezemētos tajā, kā arī cenšoties piespiest pretinieku kļūdīties. Spēlētāji nedrīkst pieskarties bumbai savā laukuma pusē, izveidot vairāk kā trīs saspēles.
Japāna (japāņu: 日本; Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos. Japānai nav sauszemes robežas ar citām valstīm, bet vistuvāk tai atrodas Krievija, Ķīna un Koreja. No kontinenta Japānu atdala Ohotskas jūra ziemeļos, Japāņu jūra rietumos un Austrumķīnas jūra dienvidos.
Miniatūra ir īsa, maza apjoma prozas darbs (stāsts, luga, apraksts), kam raksturīgas pārdomas vai jūtu tēlojums, parasti bez noteikta sižeta. Tajā ieskicē kaut kādu vienu parādību, līniju vai epizodi, turklāt tam jāiznāk ļoti spēcīgi, lai iespaids lasītājā tiktu radīts jau ar pirmajiem vārdiem. Nevajadzētu būt nevienam liekam vārdam.