The most-visited latviešu valoda Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
2020. gada Eiropas čempionāts futbolā
2020. gada Eiropas čempionāts futbolā jeb Euro 2020 ir 16. Eiropas čempionāts futbolā, ko rīko UEFA. Turnīrs tiek aizvadīts 11 Eiropas valstu 11 pilsētās no 2021.
Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām. Hronoloģiski karagājienus Napoleona vadībā vēsturnieki nosacīti sadala Franču revolucionārajos karos (Pirmās un Otrās koalīcijas kari, 1792—1802) un kampaņās pēc Napoleona kļūšanas par imperatoru (Trešās, Ceturtās, Piektās, Sestās un Septītās koalīcijas kari, 1803—1815). Reizēm Napoleona kariem pieskaita arī citus šī laikmeta militāros konfliktus, piemēram, Krievu—turku karu (1806—1812).
Mans draugs — nenopietns cilvēks
"Mans draugs — nenopietns cilvēks" ir 1975. gada latviešu padomju spēlfilma, komiska melodrāma, kas uzņemta Rīgas Kinostudijā. Filmas režisors ir Jānis Streičs.
Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā. Izlāde notiek, kad atmosfērā izveidojas jonizēta gaisa kanāls. Ar neapbruņotu aci elektroni nav redzami, bet, kad notiek zibens izlāde, tie kustas tik ātri, ka gaiss šaurā kanālā ap tiem kvēlo (notiek gāzes jonizācija un veidojas plazma).
Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā individuālajā braucienā
Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā individuālajā braucienā ir ikgadējas sacensības, kurās noskaidro Latvijas čempionu.
Saulgrieži jeb solstīcija (latīņu: Sol — 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži). Dažreiz saulgriežus sauc arī par saulstāvjiem, jo pirms un pēc saulgriežiem Saule vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs horizonta. Vasaras saulgriežu laikā ir visgarākā diena un visīsākā nakts, bet ziemas saulgriežos — visīsākā diena un visgarākā nakts.
Keretaro de Arteaga (spāņu: Querétaro, izrunā: [keˈɾetaɾo]) ir štats Meksikas vidū. Rietumos no tā atrodas Gvanahvato, ziemeļos Sanluisa Potosi, austrumos Idalgo, dienvidaustrumos Mehiko, bet dienvidrietumos tas robežojas ar Mičoakana de Okampo štatu. Tā galvaspilsēta ir Santjago de Keretaro, tomēr gan štatu, gan pilsētu sarunvalodā bieži sauc vienkārši Keretaro.
Dzēlējodi jeb dzēlējodu dzimta (Culicidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) odveidīgo kukaiņu dzimtām. Dzēlējodi ir plaši izplatīti kukaiņi, kurus tautā bieži vien dēvē vienkārši par odiem, Kurzemes pusē arī par knaušiem, bet svešvārdā tie nepareizi tiek saukti par moskītiem (spāņu: mosquito — 'mušiņa'). Dzēlējodi nereti tiek sajaukti ar garkājodiem (Tipulidae) vai trīsuļodiem (Chironomidae).
Halisko (spāņu: Jalisco, izrunā: [xaˈlisko]) ir štats Meksikas vidusdaļā, no rietumiem to apskalo Klusais okeāns. Dienvirietumos atrodas Kolima, dienvidos Mičoakana de Okampo dienvidaustrumos Gvanahvato, ziemeļaustrumos Sakatekasa un Agvaskaljentesa, ziemeļos Duranga, bet ziemeļrietumos tas robežojas ar Najaritas štatu.
Gvanahvato (spāņu: Guanajuato, izrunā: [ɡwanaˈxwato]) ir štats Meksikas centrālajā augstienē. Dienvidos no tā atrodas Mičoakana de Okampo, rietumos Halisko, ziemeļos Sanluisa Potosi , bet austrumos tas robežojas ar Keretaro de Arteagas štatu. Štata, tāpat kā tā galvaspilsētas, nosaukums vietējo indiāņu valodā nozīmē "varžu pakalns".
Papardes zieds Baltijas tautu (igauņu: Sõnajalaõis, lietuviešu: Paparčio žiedas) un slāvu mitoloģijās (baltkrievu: Папараць-кветка, poļu: Kwiat paproci, krievu: Цветок папоротника, ukraiņu: Цвіт-папороть) ir burvju zieds, auglības simbols. Latviešiem ir tradīcija, ka Jāņu naktī jādodas meklēt papardes zieds, kuru atrodot atradējam garantēta laba veselība, bagātība, laime un labklājība.
Islande jeb Īslande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka. Islandē dzīvo apmēram 350 tūkstoši iedzīvotāju un tās kopējā platība ir 103 000 km2. Galvaspilsētā Reikjavīkā un tās apkaimē dzīvo apmēram puse no valsts iedzīvotājiem.
Tumša nakte, zaļa zāle ir populāra latviešu tautasdziesma Emiļa Melngaiļa apdarē, kas izdota krājuma "Birzēs i norās" otrajā burtnīcā (1912). Dziesma blakus "Lokatiesi, mežu gali" (1903), "Bārenītes slavināšana" (1911) un "Rīgas torņa gala zīle" (1921) tiek uzskatīta par vienu no labākajām E. Melngaiļa tautasdziesmu apdarēm jauktajam korim.
Lodveida zibens ir spīdošs, lodveida formas atmosfērā sastopama elektriska dabas parādība, kas dažu desmitu sekunžu vai dažu minūšu laikā izlādējas. Tas ir viens no zibens veidiem. Negaisa mākoņos tas novērots līdz 100 reižu biežāk nekā Zemes tuvumā.[nepieciešama atsauce]Lodveida zibens vienmēr parādās pērkona negaisa un zibens laikā, bieži vien tad, kad ir novērojami arī parastie zibeņi.
Pērkona negaiss ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus. Starp lādiņiem uzzibsnī milzīga dzirkstele — zibens, kas parasti nesasniedz zemi. Elektriskā izlāde var būt starp negaisa mākoni un zemes virsmu, starp diviem mākoņiem vai starp atsevišķām viena mākoņa daļām, tomēr zibens var rasties visur, kur veidojas elektriskais lauks — arī vulkāna izvirdumā, atombumbu izmēģinājumos, sniega un smilšu vētrās.
Manerheima līnija (somu: Mannerheim-linja) bija fortifikācijas līnija Karēlijas zemesšaurumā, kuru Somija uzbūvēja aizsardzībai pret iespējamu PSRS uzbrukumu. Ziemas kara laikā tā kļuva zināma kā "Manerheima līnija" pēc Somijas armijas virspavēlnieka feldmaršala Karla Gustava Emila Manerheima vārda. Līnija tika izveidota divos posmos: no 1920.
Titāni (grieķu: Τιτᾶνες, Titãnes) sengrieķu mitoloģijā ir spēcīga dievību rase, kas bija Gajas un Urāna pēcnācēji un valdīja tā saucamajā Zelta laikmetā. Pirmo paaudzi veido 12 titāni: Okeāns, Hiperions, Kojs, Krons, Krijs, Japets, Mnēmosine, Tētija, Teija, Fēbe, Reja un Temīda. Otro titānu paaudzi veido Hiperiona bērni Eoss, Hēlijs un Selēna, Koja meitas Leto un Astērija, Japeta dēli Atlants, Prometejs, Epimētejs un Menētijs, Okeāna meita Metīda un Krija dēli Astrejs, Pallants un Perss.