The most-visited latviešu valoda Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
"Jaunā Vienotība" ir centriski-labēja partiju apvienība Latvijā. Partiju apvienību veido partija "Vienotība" kopā ar reģionālajām politiskajām partijām "Kuldīgas novadam", "Tukuma pilsētai un novadam", "Valmierai un Vidzemei" un "Jēkabpils reģionālo partiju". Partiju apvienība identificējas, kā liberāli konservatīva un ir Eiropas Tautas partijā.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
Nacionālā Apvienība (saīsinājumā NA), oficiāli Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (saīsinājumā Nacionālā apvienība VL—TB/LNNK) ir nacionāli konservatīva politiskā partija Latvijā. Ar 12 vietām Saeimā, Nacionālā Apvienība ir ceturtā lielākā partija Saeimā. Partija sākumā veidojusies kā partiju apvienība, kas apvienoja politiskās partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un "Visu Latvijai!" vienā kopīgā politiskā partijā 10.
Latvijas politisko partiju uzskaitījums
Šis ir saraksts ar Latvijā reģistrētajām politiskām partijām. 2022. gada jūlijā Latvijā darbojās 8 politisko partiju apvienības un 53 aktīvas partijas.
Latvijas Republikas Ministru prezidents
Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs. Oficiāli tā ir trešā augstākā valsts amatpersona pēc Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja, tomēr politiskās ietekmes ziņā šis ir pats nozīmīgākais amats Latvijā. Kopš 2019.
Koalīcija (latīņu: coalitio — 'savienība'), pazīstama arī kā alianse, ir pagaidu militāra vai politiska savienība starp divām vai vairākām personām, politiskajām partijām un valstīm kopīgai rīcībai pret kādu citu valsti vai izveidotu indivīdu un politisko partiju grupu.Koalīcijas (militāras vai politiskas) bieži vien tiek veidotas apstākļos, kad attiecīgie indivīdi, politiskās partijas vai valstis saprot, ka nospraustos mērķus nebūs iespējams sasniegt pašu spēkiem. Līdz ar to tās parasti ir spiestas meklēt atbalstu šāda veida pagaidu kopīgās savienībās. Sinonīmu apzīmējumi vārdam "koalīcija" ir alianse, savienība, asociācija, bloks, līga, federācija, konfederācija u.tml.
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 627 487 iedzīvotājiem 2020. gadā tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās).
Populisms (no latīņu: populus — ‘tauta’) ir politiskā pozīcija vai retorikas stils — vēlētājiem tīkami, taču nepiepildāmi solījumi, — kura izmantošanas mērķis ir iegūt plašu tautas masu atbalstu un popularitāti. Populisti savā retorikā piedāvā sociāli pievilcīgas idejas, izmantojot demagoģiju. Bieži vien populisma mērķis ir novērst uzmanību no politiskā spēka vai atsevišķa politiķa cīņas par varu.
Ukraina (ukraiņu: Україна [ukrɑˈjinɑ]) ir valsts Eiropas austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Baltkrieviju, austrumos — ar Krievijas Federāciju, rietumos — ar Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Moldovu, bet no dienvidiem to apskalo Melnā jūra. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot Krievijas Federāciju un Turciju, kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan Āzijā).
Sumbrs jeb Eiropas bizons (Bison bonasus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison). Sumbrs kādreiz apdzīvoja mērenās joslas lapkoku meža biomu visā Eiropā, sākot ar Britu salām un beidzot ar Sibīrijas rietumiem un Kaukāzu. Sumbram izšķir 3 pasugas: zemieņu sumbru (Bison bonasus bonasus) un 2 kalnu sumbru pasugas: Kaukāza sumbrs (Bison bonasus caucasicus) un Karpatu sumbrs (Bison bonasus hungarorum).
2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas notika 2019. gada 29.
E-klase ir Latvijas elektroniska skolvadības sistēma, kas nodrošina visu pedagoģiskajā procesā nepieciešamo dokumentāciju. Tā ir paredzēta skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem, piedāvājot veikt dažāda veida atskaites skolas vajadzībām, elektronisko dienasgrāmatu, klases žurnālu, mācību procesa analīzi, kā arī saziņas iespējas. Noteiktas iespējas, kā, piemēram, mēneša sekmju izraksts, E-klasē ir pieejamas tikai ģimenes komplektā, kas ir par maksu.
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2021. gada 1.
Sociāldemokrātija ir politiska ideoloģija, kas aizstāv ideju par pakāpeniskas evolūcijas ceļā sasniedzamu demokrātisko sociālismu. Mūsdienu sociāldemokrātija atbalsta jaukta tipa ekonomiku, cilvēktiesības, sociālās un citas tiesības, legālo imigrāciju un multikulturālismu, dažādas sociālās programmas, kas saistītas, piemēram, ar bezmaksas medicīnisko aprūpi, bezmaksas izglītību, progresīvo nodokļu sistēmu, labklājības valsts modeli, bezdarba mazināšanu, noliedz monopolus un negodīgu konkurenci, ortodoksālo sociālistu idejas, piemēram, par kopīpašumu un citas. Sociāldemokrātijas aizsākumi ir meklējami 19.
Konservatīvisms ir politiska un sociāla filozofija, kas akcentē tradicionālo vērtību saglabāšanu ("konservēšanu", angļu: conserve — saglabāt) vai to atjaunošanu. Viena no Eiropas tradīcijām ir kristietība, tāpēc šajā pasaules daļā konservatīvisms kulturālā kontekstā bieži saistās ar kristietību. Izšķir arī fiskālo konservatīvismu, kas vairāk atbalsta pārdomātāku valsts fiskālo politiku (mazākus nodokļus, sabalansētu budžetu u.tml.).
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904. gadā.
Centriski labēja politika, arī mēreni labēja politika, ir tāda politika, kas politiskajā spektrā tiecas pretim labējai politikai, taču vienlaikus ir salīdzinoši tuva centrismam.[nepieciešama atsauce]Ideoloģijas, kuras raksturo kā centriski labējas ietver liberālu konservatīvismu un dažus kristīgās demokrātijas variantus, un citas. Ekonomiskais liberālisms ir ietekmējis centriski labējos ekonomiskos aspektus, kas parasti atbalsta brīvos tirgus, ierobežotus valdības izdevumus un citas politikas, kas lielā mērā saistītas ar neoliberālismu. Centriski labēja politika nav ne vispārēji sociāli konservatīva, ne kulturāli liberāla, un bieži apvieno abus uzskatus, atbalstot pilsoniskās brīvības un tradicionālisma elementus.
Liberālais konservatīvisms ir politiska ideoloģija, kas apvieno konservatīvu politiku ar liberāļu uzskatiem, īpaši attiecībā uz ekonomikas un sociālajiem jautājumiem, vai politiskā konservatīvisma paveids, kuru spēcīgi ietekmējis liberālisms. Tā ir politiskā nostāja, kas ietver atbalstu pilsoniskajām brīvībām, kapitālismam un tirgus brīvībai, kā arī sociāli konservatīviem uzskatiem.