-
Priežu sviestbeka jeb priežu beka (Suillus variegatus, agrāk Boletus variegatus) ir Latvijā bieža sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Reizēm tiek lietoti arī nosaukumi sakropļotā krievu valodā — makovice, makaviks utt., tulkojumā nozīmējoši sūnās augošu sēni vai sūnu beku (šai gadījumā Моховик жёлто-бурый).
-
Mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis
Mākslinieciskās jeb tēlainās izteiksmes līdzeklis, arī stilistiskais paņēmiens ir īpaši izvēlēti vārdi un vārdu savienojumi folklorā un literāros darbos, kas rada valodas izteiksmīgumu un tēlainību. Tas ir līdzeklis, ar ko kāda literāra darba autors bagātina tekstā atveidoto notikumu tēlojumu un piešķir tam dzejiskumu. Izšķir tropus — paņēmienus, kuros izmanto nozīmes pārnesumu, — un stilistiskās figūras — sintaktiskās konstrukcijas, kas pastiprina izteiksmīgumu.
-
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
-
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Apvienotajā Karalistē, ASV, Īrijā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Brazīlijā, Krievijas Federācijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas.
-
Rudā lapsa (Vulpes vulpes) biežāk saukta vienkārši lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs, kas sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Austrāliju. Rudajai lapsai ir 45 pasugas, no kurām divas dzīvo Eiropā. Eiropas lielākajā daļa, Latviju ieskaitot, sastopama Eiropas rudā lapsa (Vulpes vulpes crucigera), bet Eiropas ziemeļos dzīvo — Skandināvijas rudā lapsa (Vulpes vulpes vulpes).
-
E-klase ir Latvijas elektroniska skolvadības sistēma, kas nodrošina visu pedagoģiskajā procesā nepieciešamo dokumentāciju. Tā ir paredzēta skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem, piedāvājot veikt dažāda veida atskaites skolas vajadzībām, elektronisko dienasgrāmatu, klases žurnālu, mācību procesa analīzi, kā arī saziņas iespējas. Noteiktas iespējas, kā, piemēram, mēneša sekmju izraksts, E-klasē ir pieejamas tikai ģimenes komplektā, kas ir par maksu.
-
Bebri, bebru ģints (Castor) ir vienīgā bebru dzimtas (Castoridae) daļēji ūdenī dzīvojošu grauzēju ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas bebru sugas un vienu izmirušu aizvēsturisko sugu. Izplatītas ziemeļu puslodē: Kanādas bebrs sastopams Ziemeļamerikā, Eirāzijas bebrs — Eirāzijā. Bebri ir pazīstami kā dzīvnieki, kas uz nelielām upītēm vai strautiem spēj uzbūvēt plašas dīķu sistēmas, aizsprostiem izmantojot pašu sagādātus būvmateriālus — ar asajiem priekšzobiem kā ar cirvi nograužot kokus un to zarus.
-
Izraēla (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē. Tā robežojas ar Libānu ziemeļos, Sīriju ziemeļaustrumos, Jordāniju austrumos un Ēģipti dienvidrietumos. Valsts galvaspilsēta ir Jeruzaleme, taču Izraēlas valdīšana pār to nav viennozīmīgi starptautiski atzīta, tādēļ parasti to valstu vēstniecības, kurām ir diplomātiskās attiecības ar Izraēlu, atrodas ārpus galvaspilsētas.
-
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā). Šo tabulu 1869. gadā izveidoja krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs, tādēļ to dēvē arī par Mendeļejeva ķīmisko elementu periodisko tabulu.
-
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2021. gada 1.
-
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru līdz Krievijas—Ukrainas karam veidoja 81 federālais subjekts. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.
-
"Pansija pilī" ir latviešu rakstnieka Anšlava Eglīša atmiņu romāns, ko viņš sarakstīja 1962. gadā, dzīvodams trimdā ASV. Romānā darbība noris Inciemā, autors apraksta savu jaunību Latvijas Republikas starpkaru periodā. Romānā aprakstītas daudzas ievērojamas tālaika Latvijas kultūras personības, kas viesojušās pie Eglīšu ģimenes.
-
Francija (franču: France, izrunā: [fʁɑ̃s]), oficiāli Francijas Republika (République française, [ʁepyblik fʁɑ̃sɛz]), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos. Francijas Eiropas daļa robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Monako, Spāniju un Andoru. Dienvidos to apskalo Vidusjūra, rietumos — Biskajas līcis (Atlantijas okeāns), bet ziemeļos — Ziemeļjūra.
-
Spānija (spāņu: España, izrunā: [esˈpaɲa]), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā. Tā rietumos robežojas ar Portugāli, ziemeļaustrumos ar Franciju un Andoru, bet dienvidrietumos ar Gibraltāru. Ziemeļos to apskalo Atlantijas okeāns (Biskajas līcis), dienvidos un austrumos — Vidusjūra.
-
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi. Saules sistēma atrodas Piena Ceļa spirālzarā "Oriona rokā" (Orion Arm), 26 000 gaismas gadu attālumā no galaktikas centra. Saules sistēmas veidošanās un evolūcija ir sākusies pirms 4,6 miljardiem gadu, kad sākās milzīga molekulārā mākoņa nelielas daļas gravitācijas sabrukums.
-
Vācija (vācu: Deutschland), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, [ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats.
-
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād) ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
-
Albānija (albāņu: Shqipëria, tulkojumā: Ērgļu zeme), oficiāli Albānijas Republika (Republika e Shqipërisë) ir valsts dienvidaustrumu Eiropā. To rietumos apskalo Adrijas jūra, bet dienvidrietumos Jonijas jūra, kā arī robežojas ar Melnkalni ziemeļos, ar Kosovu ziemeļrietumos, ar Ziemeļmaķedonijas Republiku austrumos un ar Grieķiju dienvidos. Albānijas platība ir 28 748 km² un to ietekmē kontinentālais klimats.
-
Libāna (arābu: لبنان), oficiāli Libānas Republika (الجمهورية اللبنانية), ir neliela, lielākoties kalnaina valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Vidusjūras pašos austrumos. Ziemeļos un austrumos Libāna robežojas ar Sīriju un dienvidos ar Izraēlu, rietumos ar Vidusjūru. Saistībā ar iedzīvotāju reliģisko un etnisko daudzveidību, Libānā sastopama īpaša politiskā sistēma, pazīstama kā konfesionālisms, kas paredzēta tam, lai visas reliģijas tiktu vienādi respektētas.
-
Šveice (vācu: Schweiz, franču: Suisse, itāļu: Svizzera, retoromāņu: Svizra), oficiāli Šveices Konfederācija (latīņu: Confoederatio Helvetica, saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni. Šveicei juridiski nav galvaspilsētas, lai gan faktiski tā ir Berne, kur atrodas vairums valsts iestāžu. Šveicei nav robežas ar jūru; ziemeļos tā robežojas ar Vāciju, austrumos ar Lihtenšteinu un Austriju, dienvidos ar Itāliju, bet rietumos robežojas ar Franciju.
-
Mežs ir ekosistēma kurā dominējošā augu forma ir koki, kas veido kokaudzi. Kokaudze meža ekosistēmā ir galvenais organiskās masas ražotājs. Mežs ietver gan kokaudzi tās dažādās attīstības stadijās, gan pameža un zemsedzes augus, meža dzīvniekus un augsni ar tās bagātīgo baktēriju, aļģu, dzīvnieku un sēņu pasauli.
-
Eži, ežu apakšdzimta (Erinaceinae) ir viena no divām ežu dzimtas (Erinaceidae) apakšdzimtām, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Ežu sugas mājo Eiropā, Āzijā (Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā) un Āfrikā, kā arī Jaunzēlandē, kur tās nokļuvušas introdukcijas rezultātā. Eži nedzīvo Amerikas kontinentos, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā.
-
Kamermūzika (no latīņu: camera — 'istaba') ir klasiskās mūzikas žanrs, kam raksturīga skaņas kompozīcija, ko veido neliels daudzums mūzikas instrumentu — parasti tāds, ko var satilpināt vienā pils zālē vai istabā. Sākotnēji 16. gadsimtā ar terminu "kamermūzika" apzīmēja vokāli laicīgo mūziku, kas tika atskaņota nelielam klausītāju lokam, vēlāk 17.
-
Vēstures avoti ir liecības, kas sniedz ieskatu un ziņas par cilvēku dzīvi pagātnē. Tie ir galvenie instrumenti, ar kuriem strādā vēsturnieki un citi vēstures palīgdisciplīnu speciālisti (arheologi, etnogrāfi, numismātiķi, heraldiķi u.tml.). Savukārt ar pašu vēstures avotu analīzi nodarbojas avotpētniecības nozare.
-
Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.
-
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi (arī IVR kodi) tiek lietoti, lai atpazītu automobiļu reģistrācijas valsti. Parasti šie kodi tiek attēloti kapitālraksta burtiem ovālas formas uzlīmē, kas piestiprināma auto aizmugurē. Kodu piešķiršanu regulē Apvienoto Nāciju Organizācija kā "Automobiļu atšķirības zīmes starptautiskajā satiksmē", pamatojoties uz ANO 1949.
-
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli. Ziemeļu krusta karos un Senlatvijas tautu kristianizēšanas gaitā vēlīnajos viduslaikos izveidojās Livonijas ordeņa un bīskapu valstu veidota Livonijas Konfederācija, kurā līdz 16. gadsimtam konsolidējās latviešu un igauņu tautas, pār kurām valdīja vācbaltiešu elite.
-
Epitets (grieķu: ἐπίθετον, epitheton — 'pielikums') ir spilgts tēlainās izteiksmes līdzeklis, māksliniecisks apzīmētājs, kas tēlaini, emocionāli iedarbīgi raksturo kādu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību, piemēram, zelta zirgs, dimantiņa pakaviņi, zeltains ziedu čemurs, zvaigzne skaistākā. Ne katrs teikuma apzīmētājs ir epitets, jo apzīmētājs var arī tikai loģiski raksturot apzīmējamo priekšmetu, lai to varētu atšķirt no citiem. Epiteti var būt vienkārši (izteikti ar vienu vārdu) un salikti.
-
Latvijas demogrāfija ir Latvijas iedzīvotāju demogrāfisko rādītāju kopums, ietverot informāciju par Latvijas iedzīvotāju skaitu, tautību, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citiem rādītājiem. Kopš 1991. gada Latvijā ir negatīvs dabiskais pieaugums, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, līdztekus tam notiek cittautiešu pakāpeniska pārtautošanās un latviešu īpatsvara palielināšanās.
-
Cēsu novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Cēsu novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Cēsu novads sastāv no Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastiem, kā arī Cēsu un Līgatnes pilsētām. Pēc LĢIA datiem Cēsu novada teritorijā atrodas 286 ciemi (277 ciemi pašlaik pastāv, bet 9 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu. Ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns, rietumos — Atlantijas okeāns, bet dienvidos — Vidusjūra un Melnā jūra. Vispārpieņemts, ka Eiropas austrumu robeža ir Urālu kalni, Urālas upe, Kaspijas jūra un Kaukāza kalni.
-
Kipra, oficiāli Kipras Republika, ir salu valsts austrumu Vidusjūrā. Kipra atrodas uz austrumiem no Grieķijas, uz dienvidiem no Turcijas un Sīrijas, uz rietumiem no Libānas, uz ziemeļrietumiem no Gazas joslas un Izraēlas, uz ziemeļiem no Ēģiptes. Kipra ir trešā lielākā un apdzīvotākā sala Vidusjūrā pēc Sicīlijas un Sardīnijas.
-
Dzeja jeb poēzija (grieķu: ποίησις, poiēsis — 'radīšana') ir daiļliteratūras veids, parasti rakstīta saistītā valodā, un tai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru izmantojums. Dzeja var būt rakstīta gan neatkarīgi, piemēram, kā dzejoļi, gan arī savienojumā ar citiem mākslas izpausmes veidiem, kā poētiskās drāmas, himnas vai lirika. Būtībā dzeja ir kā vārdu spēle, kurā dzejnieks spēlējas ar vārdiem, lai radītu to.
-
Lietuva (lietuviešu: Lietuva), oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos. Lietuvas galvaspilsēta ir Viļņa.
-
Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO, angļu: North Atlantic Treaty Organization; oficiāli arī OTAN, franču: Organisation du traité de l'Atlantique nord) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu". NATO dibināja pēc Otrā pasaules kara, 1949. gada 4.
-
Praktiskā prāta kritika (PPK, Kritik der praktischen vernunft, izdevējs: Johann Friedrich Hartknoch, Riga, 1788) ir prūšu filosofa Imanuela Kanta otrais darbs kritiskās filosofijas sērijā (pēc "Tīrā prāta kritikas" un pirms "Spriestspējas kritikas"). Tas ir viens no Eiropas kultūras un filosofijas vēsturē svarīgākajiem ētikas un morāles filosofijas sasniegumiem.[nepieciešama atsauce] Saukdams to par praktisko filosofiju, Kants "Praktiskā prāta kritikā" izstrādā morālā likuma formulu, pienākuma jēdzienu, brīvības ideju. Kanta praktisko filosofiju, kas balstās pienākuma jēdzienā, dēvē par deontoloģisku.
-
Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens gadskārtu svētki un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki. Miķelis latvju dainās saukts par labu un bagātu vīru, arī par maizes tēvu, kas saistās ar rudens ražas ienākšanos. Dažādos novados Miķeļu svinēšana tika saukta arī par Mīkaļiem vai Mīklāli, bet tas pazīstams arī ar citiem pavārdiem, kā Sila Miķelis, Miega Miķelis, Miega Mača.
