-
"Padomju džinsi" ir 2024. gada Latvijas daudzsēriju mākslas filma, kuras režisori ir Juris Kursietis un Staņislavs Tokalovs. Sižets vēsta par Renāru (Kārlis Arnolds Avots), kvēlu rokenrola fanu, kas laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret rietumu kultūru, nokļūst kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā un izveido veiksmīgu pagrīdes džinsu ražotni.
-
2024. gada Pasaules čempionāts hokejā
2024. gada Pasaules čempionāts hokejā bija 88. Pasaules čempionāts.
-
Vīnes kongress (1814—1815) bija visu Eiropas valstu konference Austrijas ārlietu ministra Klēmensa fon Meterniha vadībā, kas tika sasaukta pēc Napoleona karu izraisītajām politiskajām pārmaiņām un kurā vienojās par jaunajām valstu robežām un starpvalstu attiecībām. Saskaņā ar sabiedroto iepriekšēju lēmumu Vīnes kongress sanāca 1814. gada oktobrī Vīnē.
-
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
-
1. tramvaju maršruts (Liepāja)
1. tramvaju maršruts ir Liepājas sabiedriskā transporta tramvaju maršruts, kas kursē no Brīvības ielas Jaunliepājā līdz Mirdzas Ķempes ielai Ezerkrasta apkaimē. Tas ir vienīgais Liepājas tramvaja maršruts.
-
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) (latīņu: episcopatus vai diocesis Curoniensis) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2. Tās teritorijā ietilpa tagadējo Ventspils, Liepājas, Aizputes, Alsungas, Dundagas un Talsu novadu daļas, kā arī zviedru zemnieku apdzīvotā Roņu sala, bet garīgā diacēze aptvēra visu Kurzemi un Zemgali līdz Misas upei. Līdz 1583.
-
2025. gada Pasaules čempionāts hokejā
2025. gada Pasaules čempionāts hokejā būs 89. Pasaules čempionāts.
-
2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā
10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā būs piektās Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā. Tās notiks 2024.
-
Valstu uzskaitījums pēc platības
Valstu uzskaitījums pēc platības ir uzskaitījums, kurā suverēnas valstis, atkarīgās teritorijas un aizjūras departamenti ir sakārtoti pēc platības.
-
Aukstā zupa (lietuviešu: Šaltibarščiai, baltkrievu: Халаднік, krievu: Холодник/свекольник, poļu: Chłodnik litewski) zupa, ko gatavo no bietēm un skābpiena produktiem, papildinot to ar dažādiem dārzeņiem un garšvielām (gurķiem, lokiem, dillēm). Dažkārt pievieno arī vārītus kartupeļus, vārītas olas, gaļu. Pasniedz atdzesētu.
-
2024. gada Eiropas čempionāts futbolā
2024. gada Eiropas čempionāts futbolā jeb Euro 2024 būs 17. Eiropas čempionāts futbolā, ko rīko UEFA. Tas 2024.
-
E-klase ir Latvijas elektroniska skolvadības sistēma, kas nodrošina visu pedagoģiskajā procesā nepieciešamo dokumentāciju. Tā ir paredzēta skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem, piedāvājot veikt dažāda veida atskaites skolas vajadzībām, elektronisko dienasgrāmatu, klases žurnālu, mācību procesa analīzi, kā arī saziņas iespējas. Noteiktas iespējas, kā, piemēram, mēneša sekmju izraksts, E-klasē ir pieejamas tikai ģimenes komplektā, kas ir par maksu.
-
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2021. gada 1.
-
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts ietver starptautisko tālsarunu kodu (STK) uzskaitījumu.
-
Cēsu novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Cēsu novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Cēsu novads sastāv no Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastiem, kā arī Cēsu un Līgatnes pilsētām. Pēc LĢIA datiem Cēsu novada teritorijā atrodas 286 ciemi (277 ciemi pašlaik pastāv, bet 9 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā ietverti Sengrieķu mitoloģijas tēli un mīti
-
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru līdz Krievijas—Ukrainas karam veidoja 81 federālais subjekts. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.
-
Šajā uzskaitījumā apkopotas Itālijas pilsētas. Oficiāli par pilsētām (itāļu valodā: Città) var tikt uzskatītas tās apdzīvotās vietas, kas ir saņēmušas dekrētu no valsts galvas (līdz 1946.g. no karaļa, savukārt pašlaik no Itālijas prezidenta vai pagaidu valsts vadītāja), pamatojoties uz apdzīvotās vietas vēsturisko, mākslas, pilsonisko vai demogrāfisko ietekmi un nozīmi.
-
Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.
-
Krāslavas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Krāslavas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Krāslavas novads sastāv no Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas, Ūdrīšu pagastiem, kā arī Dagdas un Krāslavas pilsētām. Pēc LĢIA datiem Krāslavas novada teritorijā atrodas 975 ciemi (823 ciemi pašlaik pastāv, bet 152 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija
2024. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija bija hokeja sacensības, kas no 21.
-
Sirseņi jeb īstie sirseņi (Vespa) ir īsto lapseņu jeb lapseņu apakšdzimtas (Vespinae) kukaiņu ģints, kas apvieno liela auguma plēvspārņus ar indes dzeloni. Par sirseņiem mēdz saukt arī citu lapseņu apakšdzimtas ģinšu sugas, piemēram, dzegužsirsenis (Dolichovespula adulterina). Sirseņu ģintī ir 24 mūsdienās dzīvojošas sugas.
-
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi (arī IVR kodi) tiek lietoti, lai atpazītu automobiļu reģistrācijas valsti. Parasti šie kodi tiek attēloti kapitālraksta burtiem ovālas formas uzlīmē, kas piestiprināma auto aizmugurē. Kodu piešķiršanu regulē Apvienoto Nāciju Organizācija kā "Automobiļu atšķirības zīmes starptautiskajā satiksmē", pamatojoties uz ANO 1949.
-
Skandināvu mitoloģija ir Skandināvijas tautu ticība, ticējumi, mīti un leģendas pirms kristietības izplatīšanās. Tā ir vislabāk saglabājusies liecība par seno ģermāņu tautu mitoloģiju, un tās izcelšanos no senākās indoeiropiešu mitoloģijas. Skandināvijā un Islandē šie ticējumi ir saglabājušies visilgāk, un nomaļākos rajonos dažas tradīcijas ir uzturētas līdz pat mūsdienām.
-
Trešā pasaule sākotnēji bija 20. gadsimta otrās puses politoloģijas termins, ar ko apzīmēja neatkarīgas valstis, kas nebija tieši iesaistītas Aukstajā karā. ASV, Kanāda un to sabiedrotie pārstāvēja "pirmo pasauli", bet Padomju Savienība, Ķīna, Kuba, Ziemeļkoreja, Vjetnama un to sabiedrotie pārstāvēja "otro pasauli".
-
2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija
2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija bija hokeja sacensības, kas norisinājās Keiptaunā un Sarajevā.
-
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Apvienotajā Karalistē, ASV, Īrijā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Brazīlijā, Krievijas Federācijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas.
-
2016. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi
2016. gada Eiropas čempionātam futbolā katrai nacionālajai izlasei līdz 2016. gada 31.
-
Dzēlējodi jeb dzēlējodu dzimta (Culicidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) odveidīgo kukaiņu dzimtām. Dzēlējodi ir plaši izplatīti kukaiņi, kurus tautā bieži vien dēvē vienkārši par odiem, Kurzemes pusē arī par knaušiem, bet svešvārdā tie nepareizi tiek saukti par moskītiem (spāņu: mosquito — 'mušiņa'). Dzēlējodi nereti tiek sajaukti ar garkājodiem (Tipulidae) vai trīsuļodiem (Chironomidae).
-
2024. gada vasaras olimpiskās spēles
2024. gada vasaras olimpiskās spēles jeb XXXIII olimpiskās spēles (franču: Jeux olympiques d'été de 2024, Jeux de la XXXIIIe Olympiade), plašāk pazīstamas arī kā Parīze 2024, būs trīsdesmit trešās vasaras olimpiskās spēles. Tās notiks Francijas galvaspilsētā Parīzē no 2024.
-
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas nosaka Latvijas Republikas likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
-
Turcija (turku: Türkiye), oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kas atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā. Turcijai ir sauszemes robeža ar astoņām valstīm: ziemeļrietumos ar Bulgāriju, rietumos ar Grieķiju, ziemeļaustrumos ar Gruziju un Armēniju, austrumos ar Azerbaidžānas eksklāvu Nahčivanu un Irānu, dienvidaustrumos ar Irāku un Sīriju. Turcijas krastus ziemeļos apskalo Melnā jūra, rietumos Egejas jūra, bet dienvidos Vidusjūra.
-
Aromūnu nacionālisms (aromūnu: Natsionalismu armãneascu) ir ideoloģija, kas apliecina aromūnus kā atsevišķu nāciju. Liela daļa aromūnu ir attālinājušies no nacionālistiskām tēmām, piemēram, savas nacionālas valsts izveides vai etniskās autonomijas sasniegšanas valstīs, kurās viņi dzīvo. Neskatoties uz to, aromūniem ir sava etniskā identitāte un lepnums.
-
Storveidīgās jeb storveidīgo zivju kārta (Acipenseriformes) ir viena no starspurzivju klases (Actinopterygii) kārtām, kas pieder Skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei. Starp mūsdienu starspurzivīm tā izceļas ar daudzām arhaiskām morfoloģiskām iezīmēm. Uz heterocerkālās astes spuras augšējās daivas ir ganoīdās zvīņas.
