The most-visited latviešu valoda Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
Difterija (grieķu: διφθέρα, diphthera) ir akūta infekcijas slimība, kuru izraisa baktērija difterijas nūjiņa (Corynebacterium diphtheriae). Lai gan pret difteriju ir iespējams vakcinēties, tā joprojām ir sastopama un ir ļoti lipīga. Infekcijai ir raksturīga plēvju veidošanās uz ādas un gļotādām jeb tā saucamā kakla aizaugšana, kā arī toksisks sirds muskuļa, nervu sistēmas, nieru un citu orgānu bojājums un organisma smaga vispārēja saindēšanās.
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
E-klase ir Latvijas elektroniska skolvadības sistēma, kas nodrošina visu pedagoģiskajā procesā nepieciešamo dokumentāciju. Tā ir paredzēta skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem, piedāvājot veikt dažāda veida atskaites skolas vajadzībām, elektronisko dienasgrāmatu, klases žurnālu, mācību procesa analīzi, kā arī saziņas iespējas. Noteiktas iespējas, kā, piemēram, mēneša sekmju izraksts, E-klasē ir pieejamas tikai ģimenes komplektā, kas ir par maksu.
Peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
Peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē norisinājās no 2024. gada 27.
Spānija (spāņu: España, izrunā: [esˈpaɲa]), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā. Tā rietumos robežojas ar Portugāli, ziemeļaustrumos ar Franciju un Andoru, bet dienvidrietumos ar Gibraltāru. Ziemeļos to apskalo Atlantijas okeāns (Biskajas līcis), dienvidos un austrumos — Vidusjūra.
Mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis
Mākslinieciskās jeb tēlainās izteiksmes līdzeklis, arī stilistiskais paņēmiens ir īpaši izvēlēti vārdi un vārdu savienojumi folklorā un literāros darbos, kas rada valodas izteiksmīgumu un tēlainību. Tas ir līdzeklis, ar ko kāda literāra darba autors bagātina tekstā atveidoto notikumu tēlojumu un piešķir tam dzejiskumu. Izšķir tropus — paņēmienus, kuros izmanto nozīmes pārnesumu, — un stilistiskās figūras — sintaktiskās konstrukcijas, kas pastiprina izteiksmīgumu.
Romiešu skaitļi ir skaitļu sistēma, kuru izmantoja senie romieši. Tā radās apmēram 500 gadus pirms mūsu ēras. Romiešu skaitļu pierakstā svarīgi ir divi nosacījumi: Ja skaitlī pēc lielāka cipara ir mazāks cipars, tad tie tiek saskaitīti, bet ja mazākais cipars ir pirms lielākā, tad no lielākā mazākais tiek atņemts.
Bioloģija (grieķu: βίος (bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī. Bioloģijas galvenais uzdevums ir noskaidrot dzīvības būtību un likumsakarības, kas saistītas ar to. Tā ir zinātne par dzīvajiem organismiem, kura noskaidro to, kā tie aug, barojas un kustas, kā tie vairojas un kā attīstās ilgā laika periodā (evolūcija).
Vācija (vācu: Deutschland), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, [ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats.
Monarhija (grieķu: μοναρχία, monarchia — ‘vienvaldība’, ‘patvaldība’) ir valsts pārvaldes forma, kad augstākā vara pār valsti ir viena valdnieka (monarha) rokās. Monarha (imperatora, karaļa, cara, šaha, ķeizara) troni ieņem pēc radniecības principa, parasti uz visu mūžu. Vēsturiski monarha kontrolē parasti bija augstākā likumdošana un izpildvara, nereti arī baznīca.
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Apvienotajā Karalistē, ASV, Īrijā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Brazīlijā, Krievijas Federācijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas.
Turcijas virtuve pamatā ir pārmantota Osmaņu impērijas virtuve, kas bija Centrālāzijas, Tuvo austrumu un Balkānu virtuves apvienojums. Dažādu valstu, tai skaitā Rietumeiropas virtuves ietekmējās arī no turku virtuves. Osmaņi bija pieraduši sajaukt vairāku impērijas teritorijā esošo tautu ēšanas un virtuves tradīcijas, kā rezultātā arī Tuvajos Austrumos tika pieņemti tādi tjurku elementi no Centrālāzijas kā, piemēram, jogurts.
Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens gadskārtu svētki un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki. Miķelis latvju dainās saukts par labu un bagātu vīru, arī par maizes tēvu, kas saistās ar rudens ražas ienākšanos. Dažādos novados Miķeļu svinēšana tika saukta arī par Mīkaļiem vai Mīklāli, bet tas pazīstams arī ar citiem pavārdiem, kā Sila Miķelis, Miega Miķelis, Miega Mača.
Vēstures avoti ir liecības, kas sniedz ieskatu un ziņas par cilvēku dzīvi pagātnē. Tie ir galvenie instrumenti, ar kuriem strādā vēsturnieki un citi vēstures palīgdisciplīnu speciālisti (arheologi, etnogrāfi, numismātiķi, heraldiķi u.tml.). Savukārt ar pašu vēstures avotu analīzi nodarbojas avotpētniecības nozare.
Valstu uzskaitījums pēc platības
Valstu uzskaitījums pēc platības ir uzskaitījums, kurā suverēnas valstis, atkarīgās teritorijas un aizjūras departamenti ir sakārtoti pēc platības.
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā). Šo tabulu 1869. gadā izveidoja krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs, tādēļ to dēvē arī par Mendeļejeva ķīmisko elementu periodisko tabulu.
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2021. gada 1.
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru līdz Krievijas—Ukrainas karam veidoja 81 federālais subjekts. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād) ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
Kontinents (latīņu: terra continens, tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns. Pēc šīs definīcijas sanāk, ka ir tikai četri kontinenti: Afroeirāzija, Amerika, Austrālija un Antarktīda, bet zinātniskajā literatūrā bieži izšķir sešus kontinentus: Afroeirāzija tiek sadalīta Eirāzijā un Āfrikā, bet Amerika — Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Vēsturiski kontinentu apzīmēšanai ir ieviests arī nosaukums pasaules daļa.
Izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnika
Izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnika (angļu: Combat Vehicle Reconnaissance (Tracked), saīsināti — CVR(T)) ir Lielbritānijā radītu kājnieku kaujas mašīnu sērija. 2014. gada septembrī Latvija noslēdza līgumu ar Lielbritāniju par 123 šīs platformas mašīnu iegādi sauszemes spēku kājnieku brigādes mehanizācijas programmā.
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu. Ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns, rietumos — Atlantijas okeāns, bet dienvidos — Vidusjūra un Melnā jūra. Vispārpieņemts, ka Eiropas austrumu robeža ir Urālu kalni, Urālas upe, Kaspijas jūra un Kaukāza kalni.
Ķelti (grieķu: Κελτοί, latīņu: Celtae) bija indoeiropiešu cilšu grupa, kas runāja ķeltu valodās (tās piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes) un apdzīvoja plašu reģionu no Eiropas rietumu piekrastes un Britānijas salām gar visu grieķu un romiešu zemju (antīkās civilizācijas) ziemeļu robežu. Ķeltu priekšteči parādījās Centrālās Eiropas dienvidu daļā (Bohēmijā, Austrijas ziemeļu daļā, Bavārijā) ap 6. gadu simtu p.m.ē., lai gan atsevišķi pētnieki specifisku ķeltu kultūru sāk identificēt no apmēram 1200.
Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.
Francija (franču: France, izrunā: [fʁɑ̃s]), oficiāli Francijas Republika (République française, [ʁepyblik fʁɑ̃sɛz]), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos. Francijas Eiropas daļa robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Monako, Spāniju un Andoru. Dienvidos to apskalo Vidusjūra, rietumos — Biskajas līcis (Atlantijas okeāns), bet ziemeļos — Ziemeļjūra.
Norvēģija (būkmolā: Norge, jaunnorvēģu: Noreg), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu. Visgarākā robeža ir ar Zviedriju austrumos (1619 km), bet pašos ziemeļos tā robežojas arī ar Somiju (727 km) un Krieviju (196 km). Dienvidos to apskalo Ziemeļjūra, rietumos — Norvēģu jūra, bet ziemeļos — Barenca jūra.
Latvijas demogrāfija ir Latvijas iedzīvotāju demogrāfisko rādītāju kopums, ietverot informāciju par Latvijas iedzīvotāju skaitu, tautību, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citiem rādītājiem. Kopš 1991. gada Latvijā ir negatīvs dabiskais pieaugums, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, līdztekus tam notiek cittautiešu pakāpeniska asimilēšanās un latviešu īpatsvara palielināšanās.
Apvienotā Karaliste (angļu: United Kingdom, izrunā: [juˈnʌɪtɪd ˈkɪŋdəm]), oficiāli kopš 1922. gada Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), sarunvalodā arī Lielbritānija (Great Britain, [greɪt ˈbrɪt(ə)n]), ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas.
Austrija (vācu: Österreich), oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā. Austriju no visām pusēm ieskauj citas valstis un tai nav izejas pie jūras. Ziemeļos Austrija robežojas ar Vāciju un Čehiju, austrumos ar Slovākiju un Ungāriju, dienvidos ar Slovēniju un Itāliju, bet rietumos ar Šveici un Lihtenšteinu.
Šajā uzskaitījumā apkopotas Itālijas pilsētas. Oficiāli par pilsētām (itāļu valodā: Città) var tikt uzskatītas tās apdzīvotās vietas, kas ir saņēmušas dekrētu no valsts galvas (līdz 1946.g. no karaļa, savukārt pašlaik no Itālijas prezidenta vai pagaidu valsts vadītāja), pamatojoties uz apdzīvotās vietas vēsturisko, mākslas, pilsonisko vai demogrāfisko ietekmi un nozīmi.
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām. Tā ir lielākā Kurzemes pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru, kuru ar jūru savieno Tirdzniecības kanāls. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma.
Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā ietverti Sengrieķu mitoloģijas tēli un mīti
Turcija (turku: Türkiye), oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kas atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā. Turcijai ir sauszemes robeža ar astoņām valstīm: ziemeļrietumos ar Bulgāriju, rietumos ar Grieķiju, ziemeļaustrumos ar Gruziju un Armēniju, austrumos ar Azerbaidžānas eksklāvu Nahčivanu un Irānu, dienvidaustrumos ar Irāku un Sīriju. Turcijas krastus ziemeļos apskalo Melnā jūra, rietumos Egejas jūra, bet dienvidos Vidusjūra.
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi (arī IVR kodi) tiek lietoti, lai atpazītu automobiļu reģistrācijas valsti. Parasti šie kodi tiek attēloti kapitālraksta burtiem ovālas formas uzlīmē, kas piestiprināma auto aizmugurē. Kodu piešķiršanu regulē Apvienoto Nāciju Organizācija kā "Automobiļu atšķirības zīmes starptautiskajā satiksmē", pamatojoties uz ANO 1949.
2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV
2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV bija četri teroristu uzbrukumi Ņujorkā, Ārlingtonas apgabalā un Šenksvilas apkārtnē, ASV, ko paveica islāmistu teroristu organizācija Al-Qaida 2001.
Donava (vācu: Donau, slovāku: Dunaj, ungāru: Duna, horvātu: Dunav, serbu: Дунав, rumāņu: Dunăre, bulgāru: Дунав, ukraiņu: Дунай) ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām. Sākas Švarcvaldē (Vācijā) un ietek Melnajā jūrā. Pie ietekas jūrā veido lielu deltu.
Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita
Šis valstu uzskaitījums ir kārtots pēc katras valsts vai teritorijas iedzīvotāju skaita. Sarakstā ir gan valstu, gan atkarīgo teritoriju, gan aizjūras departamentu iedzīvotāju skaits. Iedzīvotāju skaits ir aprēķināts, ņemot vērā pēdējo iedzīvotāju skaitīšanu datus un aprēķināts aptuvens skaitlis, cik iedzīvotāju tagad dzīvo šajās valstīs.
Himalaji (sanskritā: हिमालयः, Himālayaḥ — ‘sniegu valstība’) ir augstākā kalnu sistēma uz Zemes. Tās augstākā virsotne Everests (8848 m virs jūras līmeņa) ir arī augstākā virsotne pasaulē. Himalaji atrodas starp Tibetas kalnieni ziemeļos un Indas-Gangas līdzenumu dienvidos Indijas, Ķīnas, Nepālas, Pakistānas un Butānas teritorijā.
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli. Ziemeļu krusta karos un Senlatvijas tautu kristianizēšanas gaitā vēlīnajos viduslaikos izveidojās Livonijas ordeņa un bīskapu valstu veidota Livonijas Konfederācija, kurā līdz 16. gadsimtam konsolidējās latviešu un igauņu tautas, pār kurām valdīja vācbaltiešu elite.
Senā Ēģipte (no grieķu: Αἴγυπτος, latīņu: Aegyptus), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes. Par civilizācijas sākumu tiek uzskatīts 3150. gads p.m.ē., kad par valdnieku kļuva pirmais faraons, un šī civilizācija pastāvēja nākamos trīs tūkstošus gadu.
Senā Grieķija jeb Hellada (sengrieķu: Ἑλλάς (Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā. Tradicionāli par Senās Grieķijas periodu uzskata laiku no pirmajām olimpiskajām spēlēm 776. gadā pirms mūsu ēras līdz Aleksandra Lielā nāvei 323.
Atoms (sengrieķu: ἄτομος, atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis. Atoma kodols sastāv no pozitīvi lādētu protonu un elektriski neitrālu neitronu sajaukuma (izņemot protiju, kurš ir vienīgais stabilais izotops, kuram kodolā nav neitronu). Atoma elektronus pie kodola piesaista elektromagnētiskais spēks.
Kipra, oficiāli Kipras Republika, ir salu valsts austrumu Vidusjūrā. Kipra atrodas uz austrumiem no Grieķijas, uz dienvidiem no Turcijas un Sīrijas, uz rietumiem no Libānas, uz ziemeļrietumiem no Gazas joslas un Izraēlas, uz ziemeļiem no Ēģiptes. Kipra ir trešā lielākā un apdzīvotākā sala Vidusjūrā pēc Sicīlijas un Sardīnijas.
Šveice (vācu: Schweiz, franču: Suisse, itāļu: Svizzera, retoromāņu: Svizra), oficiāli Šveices Konfederācija (latīņu: Confoederatio Helvetica, saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni. Šveicei juridiski nav galvaspilsētas, lai gan faktiski tā ir Berne, kur atrodas vairums valsts iestāžu. Šveicei nav robežas ar jūru; ziemeļos tā robežojas ar Vāciju, austrumos ar Lihtenšteinu un Austriju, dienvidos ar Itāliju, bet rietumos robežojas ar Franciju.
Albānija (albāņu: Shqipëria, tulkojumā: Ērgļu zeme), oficiāli Albānijas Republika (Republika e Shqipërisë) ir valsts dienvidaustrumu Eiropā. To rietumos apskalo Adrijas jūra, bet dienvidrietumos Jonijas jūra, kā arī robežojas ar Melnkalni ziemeļos, ar Kosovu ziemeļrietumos, ar Ziemeļmaķedonijas Republiku austrumos un ar Grieķiju dienvidos. Albānijas platība ir 28 748 km² un to ietekmē kontinentālais klimats.