-
Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu, zināma arī kā Stambulas konvencija, ir Eiropas Padomes konvencija, deklarēta kā vērsta pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Konvencijas mērķis ir vardarbības novēršana, upuru aizsardzība un "vainīgo nesodāmības izbeigšana".
-
Svalbāra (norvēģu: Svalbard) ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu. Arhipelāgs atrodas uz ziemeļiem no kontinentālās Eiropas starp 10° un 35° austrumu garumu un 74° un 81° ziemeļu platumu. Tas atrodas aptuveni 930 km uz ziemeļiem no Trumses, apmēram pa vidu starp Norvēģiju un Ziemeļpolu.
-
Posturālās ortostatiskās tahikardijas sindroms
Posturālās ortostatiskās tahikardijas sindroms (POTS) ir stāvoklis, kad stāvokļa maiņa no guļus uz stāvus, un otrādi, izraisa neparasti lielu (vai lielāku par normālu) sirdsdarbības ātruma palielināšanos. POTS ir autonomās nervu sistēmas traucējumi, kas var izraisīt dažādus simptomus. Tas notiek ar simptomiem, kas var ietvert reiboni, vājumu, domāšanas traucējumus (smadzeņu migla), neskaidru redzi, nogurumu, galvassāpes, sirds pārsitienus, slodzes nepanesamību, sliktu dūšu, samazinātu koncentrēšanos spēju, trīci, sinkopi (ģīboni), aukstumu vai sāpes ekstremitātēs, sāpes krūtīs un elpas trūkumu.
-
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts ietver starptautisko tālsarunu kodu (STK) uzskaitījumu.
-
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
-
Mušķērāju dzimta (Muscicapidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes). Mušķērāju dzimtas sugas izplatītas Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Mušķērāju dzimtas sistemātika joprojām ir neskaidra un ļoti mainīga, un zinātnieki ik pa laikam kādu ģinti pievieno vai kādu pārvieto uz citu dzimtu.
-
Limbažu novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Limbažu novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Limbažu novads sastāv no Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Liepupes, Limbažu, Pāles, Salacgrīvas, Skultes, Staiceles, Umurgas, Vidrižu, Viļķenes pagastiem un Ainažu, Alojas Limbažu, Salacgrīvas, Staiceles pilsētām. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 128 ciemi (127 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
-
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2025. gada 7.
-
Pāreja uz vasaras laiku, saīsinājumā DST (angļu: daylight saving time), ir pulksteņu pārregulēšana, lai dienas gaismu pielāgotu parastajam darba laikam, tādējādi ietaupot elektroenerģiju. Parasti pāreja uz vasaras laiku notiek, pavasarī pagriežot pulksteņus par stundu uz priekšu, bet rudenī — par stundu atpakaļ. Latvijas Ministru Kabineta noteikumos minēts, ka "pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.
-
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām. Tā ir lielākā Kurzemes pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru, kuru ar jūru savieno Tirdzniecības kanāls. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma.
-
Madonas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Madonas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Madonas novads sastāv no Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu, Vestienas pagastiem un Cesvaines, Lubānas, Madonas, Varakļānu pilsētām. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 317 ciemi (287 ciemi pašlaik pastāv, bet 30 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Apvienotajā Karalistē, ASV, Īrijā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Brazīlijā, Krievijas Federācijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas.
-
Šajā uzskaitījumā apkopotas Itālijas pilsētas. Oficiāli par pilsētām (itāļu valodā: Città) var tikt uzskatītas tās apdzīvotās vietas, kas ir saņēmušas dekrētu no valsts galvas (līdz 1946.g. no karaļa, savukārt pašlaik no Itālijas prezidenta vai pagaidu valsts vadītāja), pamatojoties uz apdzīvotās vietas vēsturisko, mākslas, pilsonisko vai demogrāfisko ietekmi un nozīmi.
-
Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta. Pasaulē ir vairāk nekā 4000 dziedātājputnu sugu. Zvirbuļveidīgajiem ir labi attīstīta apakšējā balsene, tāpēc tie spēj radīt visdažādākās skaņas, piemēram, treļļus, vīterus, svilpienus, visas šīs skaņas sauc par putnu dziesmām.
-
Spānija (spāņu: España, izrunā: [esˈpaɲa]), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā. Tā rietumos robežojas ar Portugāli, ziemeļaustrumos ar Franciju un Andoru, bet dienvidrietumos ar Gibraltāru. Ziemeļos to apskalo Atlantijas okeāns (Biskajas līcis), dienvidos un austrumos — Vidusjūra.
-
Balvu novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Balvu novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Balvu novads sastāv no Balvu, Bērkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubulu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu Vīksnas, Žīguru pagastiem, kā arī Balvu un Viļakas pilsētām. Pēc LĢIA datiem Balvu novada teritorijā atrodas 579 ciemi (534 ciemi pašlaik pastāv, bet 45 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
Rēzeknes novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Rēzeknes novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Rēzeknes novads sastāv no Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Nautrēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Strūžānu un Vērēmu, Viļānu pagastiem un Viļānu pilsētas. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 1138 ciemi (1080 ciemi pašlaik pastāv, bet 58 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
Somija (somu: Suomi, zviedru: Finland), oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Zviedriju, ziemeļos ar Norvēģiju un austrumos ar Krieviju. Somiju apskalo divi Baltijas jūras līči: dienvidu daļu apskalo Somu līcis, kurš atdala Somiju no Igaunijas, bet rietumu daļu apskalo Botnijas līcis.
-
Grieķu alfabēts (grieķu: ελληνικό αλφάβητο) ir alfabēts, kas sastāv no 24 burtiem un tiek lietots grieķu valodas pierakstīšanai kopš 8. gadsimta p.m.ē. Tas radies uz feniķiešu alfabēta pamata, taču, atšķirībā no feniķiešu alfabēta, grieķu alfabētā ar burtiem tika apzīmēti ne tikai līdzskaņi, bet arī patskaņi.
-
Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā. Latviešu mitoloģijai ir ne vien līdzība ar citu baltu tautu (lietuviešu un prūšu) mitoloģiju, bet arī ar somugriem — līviem un igauņiem — raksturīgajiem dabas kultiem. Ieskatu latviešu mitoloģijā sniedz lielākoties 18.—20.
-
Vidzemes augstiene ir dabas rajons Latvijas centrālajā daļā, augstākā valsts augstiene. Tā atrodas galvenokārt Madonas un Cēsu novados. Augstieni veido pauguraiņu apvidi (Mežoles, Piebalgas, Vestienas pauguraine un Aumeisteru paugurvalnis), starp kuriem atrodas pazeminājumi (Augšgaujas un Augšogres pazeminājums).
-
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād) ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
-
Cēsu novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Cēsu novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Cēsu novads sastāv no Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastiem, kā arī Cēsu un Līgatnes pilsētām. Pēc LĢIA datiem Cēsu novada teritorijā atrodas 281 ciems (271 ciems pašlaik pastāv, bet 10 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
Talsu novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Talsu novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Talsu novads sastāv no Abavas, Ārlavas, Balgales, Dundagas Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdgales, Vandzenes, Virbu pagastiem, Talsu, Stendes, Sabiles un Valdemārpils pilsētām. Pēc LĢIA datiem Talsu novada teritorijā atrodas 238 ciemi (232 ciemi pašlaik pastāv, bet 6 ciemi ir daļēji izzuduši).
