-
2025. gada Pasaules čempionāts hokejā
2025. gada Pasaules čempionāts hokejā ir 89. Pasaules čempionāts.
-
2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss (angļu: Eurovision Song Contest 2025; franču: Concours Eurovision de la chanson 2025) būs 69. ikgadējais Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas notiks Šveices pilsētā Bāzelē pēc Nemo uzvaras 2024.
-
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād) ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
-
2024. gada Pasaules čempionāts hokejā
2024. gada Pasaules čempionāts hokejā bija 88. Pasaules čempionāts.
-
2023. gada Pasaules čempionāts hokejā
2023. gada Pasaules čempionāts hokejā bija 87. Pasaules čempionāts hokejā.
-
I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873. gadā no 26. līdz 29.
-
Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.
-
2025. gada Rīgas domes vēlēšanas
Nākamās Rīgas domes vēlēšanas atbilstoši likumam notiks ne vēlāk kā 2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu laikā.
-
Polija (poļu: Polska), oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos. Ziemeļos tās krastus apskalo Baltijas jūra, kur Polijai ir jūras robeža ar Zviedriju un Dāniju. Polijas kopējā platība ir 312 696 km², un tā ir 69.
-
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2021. gada 1.
-
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi. Saules sistēma atrodas Piena Ceļa spirālzarā "Oriona rokā" (Orion Arm), 26 000 gaismas gadu attālumā no galaktikas centra. Saules sistēmas veidošanās un evolūcija ir sākusies pirms 4,6 miljardiem gadu, kad sākās milzīga molekulārā mākoņa nelielas daļas gravitācijas sabrukums.
-
Pārspriedums ir domraksts, kurā autors cenšas risināt kādu problēmu, izteikt savus argumentus, vērtējumu, attieksmi un secinājumus. Pārspriedumā ir trīs daļas: ievads, iztirzājums, nobeigums. Pārsprieduma domrakstā parasti tiek risināta kāda problēma, par kuru sakopoti fakti un argumentācija, tiek pausta sava attieksme pret problēmu un tās vērtējums.
-
1997. gada Pasaules čempionāts hokejā
1997. gada Pasaules čempionāts hokejā notika Helsinkos, Turku un Tamperē, Somijā no 1997. gada 21.
-
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte (LU MF) dibināta 1919. gada septembrī, bet 1950. gadā fakultāti atdalīja no Latvijas Universitātes un uz tās bāzes izveidoja Rīgas Medicīnas institūtu.
-
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas (angļu: United Nations) ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru. Apvienotās Nācijas tika izveidotas 1945. gada 26.
-
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā). Šo tabulu 1869. gadā izveidoja krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs, tādēļ to dēvē arī par Mendeļejeva ķīmisko elementu periodisko tabulu.
-
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
-
Hokejs ir komandu sporta veids, kuru spēlē uz ledus. Tas ir ātrākais komandu sporta veids pasaulē — spēlētāji uz slidām ir spējīgi sasniegt ļoti lielus ātrumus, bet ripas lidojuma ātrums var pārsniegt pat 170 km/h. Saskaņā ar Starptautiskās Hokeja federācijas reitingu, pašlaik spēcīgākās valstis šajā sporta veidā ir Kanāda, Zviedrija, Somija, Krievija un Čehija.
-
Apvienotā Karaliste (angļu: United Kingdom, izrunā: [juˈnʌɪtɪd ˈkɪŋdəm]), oficiāli kopš 1922. gada Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), sarunvalodā arī Lielbritānija (Great Britain, [greɪt ˈbrɪt(ə)n]), ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas.
-
Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo[nepieciešama atsauce] klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī. Tās nosaukums veidots no termina "kvants" (latīņu: quantum — ‘cik daudz’), kas fizikā tiek lietots, lai apzīmētu mazākās vienības, kurās kaut kas tiek dalīts. Kvantu mehānikā atšķirībā no klasiskās mehānikas ķermenim vienā laikā var noteikt vai nu ātrumu vai stāvokli telpā, bet ne abus vienlaicīgi.
-
Turcija (turku: Türkiye), oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kas atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā. Turcijai ir sauszemes robeža ar astoņām valstīm: ziemeļrietumos ar Bulgāriju, rietumos ar Grieķiju, ziemeļaustrumos ar Gruziju un Armēniju, austrumos ar Azerbaidžānas eksklāvu Nahčivanu un Irānu, dienvidaustrumos ar Irāku un Sīriju. Turcijas krastus ziemeļos apskalo Melnā jūra, rietumos Egejas jūra, bet dienvidos Vidusjūra.
-
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts ietver starptautisko tālsarunu kodu (STK) uzskaitījumu.
-
Norvēģija (būkmolā: Norge, jaunnorvēģu: Noreg), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu. Visgarākā robeža ir ar Zviedriju austrumos (1619 km), bet pašos ziemeļos tā robežojas arī ar Somiju (727 km) un Krieviju (196 km). Dienvidos to apskalo Ziemeļjūra, rietumos — Norvēģu jūra, bet ziemeļos — Barenca jūra.
-
Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO, angļu: North Atlantic Treaty Organization; oficiāli arī OTAN, franču: Organisation du traité de l'Atlantique nord) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu". NATO dibināja pēc Otrā pasaules kara, 1949. gada 4.
-
Ugandas Republika ir valsts Austrumāfrikā. Ugandai ir tikai sauszemes robežas — austrumos tā robežojas ar Keniju, ziemeļos ar Dienvidsudānu, rietumos ar Kongo Demokrātisko Republiku, dienvidrietumos ar Ruandu un dienvidos ar Tanzāniju. Valsts dienvidos atrodas ievērojama daļa no Viktorijas ezera, kas savukārt vēl robežojas ar Keniju un Tanzāniju.
-
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu. Ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns, rietumos — Atlantijas okeāns, bet dienvidos — Vidusjūra un Melnā jūra. Vispārpieņemts, ka Eiropas austrumu robeža ir Urālu kalni, Urālas upe, Kaspijas jūra un Kaukāza kalni.
-
Spānija (spāņu: España, izrunā: [esˈpaɲa]), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā. Tā rietumos robežojas ar Portugāli, ziemeļaustrumos ar Franciju un Andoru, bet dienvidrietumos ar Gibraltāru. Ziemeļos to apskalo Atlantijas okeāns (Biskajas līcis), dienvidos un austrumos — Vidusjūra.
-
Zviedrija (zviedru: Sverige), oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Ziemeļos un rietumos robežojas ar Norvēģiju, ziemeļaustrumos ar Somiju, dienvidos un austrumos atrodas Baltijas jūra, austrumos — Botnijas līcis. Dienvidos to ar Dāniju savieno Ēresunda tilts.
-
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā būs 90. Pasaules čempionāts.
-
Daugavpils cietoksnis, atkarībā no laika posma arī Dinaburgas cietoksnis (poļu: Twierdza Dyneburg, krievu: Динабургская крепость) un Dvinskas cietoksnis (Двинская крепость), ir ievērojamākais Daugavpils kultūrvēsturiskais piemineklis. Līdz ar pilsētas nosaukuma maiņu divreiz mainījis arī savu nosaukumu. Uzbūvēts no 1810.
-
Kipra, oficiāli Kipras Republika, ir salu valsts austrumu Vidusjūrā. Kipra atrodas uz austrumiem no Grieķijas, uz dienvidiem no Turcijas un Sīrijas, uz rietumiem no Libānas, uz ziemeļrietumiem no Gazas joslas un Izraēlas, uz ziemeļiem no Ēģiptes. Kipra ir trešā lielākā un apdzīvotākā sala Vidusjūrā pēc Sicīlijas un Sardīnijas.
-
Šveice (vācu: Schweiz, franču: Suisse, itāļu: Svizzera, retoromāņu: Svizra), oficiāli Šveices Konfederācija (latīņu: Confoederatio Helvetica, saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni. Šveicei juridiski nav galvaspilsētas, lai gan faktiski tā ir Berne, kur atrodas vairums valsts iestāžu. Šveicei nav robežas ar jūru; ziemeļos tā robežojas ar Vāciju, austrumos ar Lihtenšteinu un Austriju, dienvidos ar Itāliju, bet rietumos robežojas ar Franciju.
-
Livonija (latīņu: Livonia, lībiešu: Līvõmō, igauņu: Liivimaa, vikingu: Iflanti, vācu: Livland, Liefland) jeb Līvzeme ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos. 1790. gadā vāciski izdotajā Hībnera "Enciklopēdijā" sāka lietot apzīmējumus latvieši un Latvija nevis vēsturiskās Livonijas jeb Krievijas Livonijas guberņas sakarā, bet attiecinot tos uz mūsdienu Latvijas teritoriju.[nepieciešama atsauce] Pēc neatkarīgo Latvijas un Igaunijas republiku nodibināšanas Livonijas nosaukums kļuva par vēsturisku terminu.
-
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām. Temperatūra, kas ir vienāda ar 0 kelviniem, tiek saukta par absolūtās nulles temperatūru, savukārt Kelvina temperatūras skala — par absolūto temperatūras skalu. Kelvins pēc vērtības ir vienāds ar Celsija grādu, bet 0 °C = 273,15 K. Kelvina un Celsija temperatūras skalas ir nobīdītas par 273,15 K, jo ūdens trīskāršā punkta temperatūra atbilst 0,01 °C. Kelvins nosaukts britu fiziķa Viljama Tomsona, vēlākā lorda Kelvina vārdā.
-
Neiromediatori ir endogēnas ķīmiskas vielas, kas caur sinapsi pārraida signālu no neirona uz mērķa šūnu. Neiromediatori atrodas īpašos sinaptiskajos pūslīšos, kas ir sakārtoti zem sinapses presinaptiskās membrānas, un tiek izdalīti sinaptiskajā spraugā, kur tie savienojas ar sinapses postsinaptiskās membrānas receptoriem. Galvenie cilvēka neiromediatori ir serotonīns, dopamīns, adrenalīns, glutamīnskābe, gamma-aminosviestskābe (GABA), endorfīni, histamīns, serīns, glicīns un adenozīns.
-
Ebreji (ivritā: יהודים) ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi. Mūsdienās bieži tiek uzskatīti ne tik daudz par konkrētas etniskas grupas pārstāvjiem, kā par no izraēļiem cēlušos jūdaisma piekritēju pēcnācējiem, kā arī tiem, kas šo reliģiju pieņēmuši brīvprātīgi. Līdz Otrā pasaules kara beigām ebreji Latvijā parasti tika dēvēti par žīdiem, apzīmējums ebreji tika lietots retāk.
-
Metāli (grieķu: μέταλλον (métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties. Ķīmisko saiti, kurai raksturīga atomu sasaiste ar šādu brīvo elektronu palīdzību, sauc par metālisko saiti.
-
Amerikas Savienotās Valstis (angļu: the United States of America), arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dienvidos ar Meksiku.
-
Vielmaiņa jeb metabolisms (grieķu: μεταβολή, metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai. Šie procesi ļauj ķermenim augt, atjaunoties, saglabāt savu struktūru un atsaukties uz ārējās vides iedarbību. Vielmaiņas ķīmiskie procesi ir nepārtraukti un dinamiski.
-
Krēta (grieķu: Κρήτη) ir lielākā un apdzīvotākā Grieķijas un piektā lielākā sala Vidusjūrā, pēc Sicīlijas, Sardīnijas, Kipras un Korsikas. Salas lielākā pilsēta un Krētas perifērijas (Περιφέρεια Κρήτης) administratīvais centrs ir Iraklija, tā atrodas salas centrālās daļas ziemeļu piekrastē. Krētai ir savs grieķu valodas dialekts, dzeja un mūzika.
-
Brīvpiekļuves atmiņa jeb operatīvā atmiņa (angļu: random-access memory — RAM) ir datoru atmiņa, kurai centrālais procesors spēj piekļūt tieši, tas ir, izpildīt tur esošās programmas vai apstrādāt tur esošos datus. Procesors tieši spēj piekļūt tikai operatīvajai atmiņai un lasāmatmiņai, tāpēc pirms apstrādes vai izpildes citu veidu atmiņu saturs vispirms jāielādē operatīvajā atmiņā. Brīvpiekļuves atmiņai parasti raksturīga labāka ātrdarbība nekā diskiem, taču tās saturs pēc elektrības atslēgšanas izzūd.
-
Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana. Tā ir uztvere, kas ir dota cilvēkiem un to nodrošina acs smalkā uzbūve, kas piegādā smadzenēm dažādi filtrētu redzes analīzi (parasti trīs analīzes). Krāsu uztveri nosaka bioloģija (daži cilvēki jau piedzimstot redz krāsas citādāk vai neatšķir tās vispār; to sauc par daltonismu).
-
Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma. Tā var izpausties trijos veidos: vadītspējas strāva vadītājos un pusvadītājos, kuros pārvietojas tādi lādiņnesēji kā elektroni, joni un elektronu caurumi (visbiežāk ar elektriskās strāvas jēdzienu saprot tieši šo strāvas veidu); konvekcijas strāva, kad pārvietojas lādēti makroskopiski ķermeņi, piemēram, putekļi, pilieni; nobīdes strāva, notiekot dielektriķu polarizācijai un depolarizācijai vai mainoties to polarizētībai, kad dielektriķī notiek lādiņu nobīde. Elektriskā strāva vielā (vadītspējas strāva) var plūst tikai tad, ja tajā pietiekamā koncentrācijā eksistē brīvi lādiņnesēji, kas var pārvietoties makroskopiskā attālumā.
-
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākā bērnu un jauniešu dziesmu un deju tradīcija Latvijā. Šīs tradīcijas kodols ir jaunās paaudzes vēlme daudzveidīgi mākslinieciski izpausties. Pirmie svētki norisinājās 1960.
-
Bisītes jeb ķerveļi (Gyromitra) ir Latvijā vidēji bieži sastopamu asku sēņu ģints, kura 21. gadsimta sākumā saturēja ap 40 zināmu sugu, no kurām Latvijā atrastas 4 līdz 6. Divu sugu piederība bisītēm vēl tiek apšaubīta — vairoga bisītes (Discina perlata jeb Gyromitra perlata) un apaļsporu bisītes (Pseudorizhina sphaerospora jeb Gyromitra sphaerospora), un to latviskie nosaukumi ir provizoriski.
-
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas. Tā ir ķīmiska viela, ko veido ūdeņradis un skābeklis, tā ķīmiskā formula ir H2O. Ūdens molekula sastāv no 2 ūdeņraža atomiem un 1 skābekļa atoma. Ūdens ir visas dzīvības pamatā, tādēļ, iespējams, tas ir vissvarīgākais šķidrums pasaulē.
-
Optika (grieķu: optikos — ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu. Tā aplūko galvenās parādības, kuras saistītas ar gaismas izstarošanu, izplatīšanos un pārvēršanos citos matērijas un kustības veidos. Optikas attīstības sākumā tā pētīja tikai to starojuma daļu, kas, nonākot acī, izraisa redzes sajūtu.
-
Vācija (vācu: Deutschland), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, [ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats.
