-
2025. gada Rīgas domes vēlēšanas
Nākamās Rīgas domes vēlēšanas atbilstoši likumam notiks ne vēlāk kā 2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu laikā.
-
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād) ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
-
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākā bērnu un jauniešu dziesmu un deju tradīcija Latvijā. Šīs tradīcijas kodols ir jaunās paaudzes vēlme daudzveidīgi mākslinieciski izpausties. Pirmie svētki norisinājās 1960.
-
2025. gada Pasaules čempionāts hokejā
2025. gada Pasaules čempionāts hokejā bija 89. Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) ikgadējais vīriešu elites turnīrs, kurš norisinājās 2025.
-
Tobola (krievu: Тобол) jeb Tobila (kazahu: Тобыл) ir Sibīrijas upe, Irtišas kreisā krasta pieteka Kazahstānā un Krievijas Federācijā (Tjumeņas un Kurgānas apgabalā). Tobolas garums ir 1591 km, upes izteka atrodas Kazahstānas teritorijā un tā plūst uz ziemeļaustrumiem. Lielākās pilsētas upes krastos ir Kostanaja, Kurgāna un Toboļska.
-
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts ietver starptautisko tālsarunu kodu (STK) uzskaitījumu.
-
Vācija (vācu: Deutschland), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, [ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats.
-
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
-
Alūksnes novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Alūksnes novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Alūksnes novads sastāv no Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu, Ziemeru pagastiem un Alūksnes pilsētas. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 207 ciemi (203 ciemi pašlaik pastāv, bet 4 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2021. gada 1.
-
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām. Tā ir lielākā Kurzemes pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru, kuru ar jūru savieno Tirdzniecības kanāls. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma.
-
Maijpuķīte jeb parastā kreimene (Convallaria majalis) ir indīgs mežā augošs ziedaugs, kura dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļu puslodes mērenā josla Eiropā un Āzijā, kā arī Apalaču kalnu dienvidi Amerikas Savienotajās Valstīs. Iespējams, tā ir vienīgā suga kreimeņu ģintī (Convallaria), lai gan pēc atsevišķu speciālistu domām tiek izdalītas vēl C. keiskei un C. montana sugas. Pēc 2009.—2016.
-
Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) grupai. Jenotsuns ir vienīgā mūsdienās izdzīvojusī suga jenotsuņu ģintī (Nyctereutes). Jenotsuņa zinātniskais vārds ir atvasināts no grieķu valodas, "nycto" nozīmē "nakts", "ereutes" nozīmē "klejotājs" (nakts klejotājs).
-
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā būs 90. Pasaules čempionāts.
-
Amerikas Savienotās Valstis (angļu: the United States of America), arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dienvidos ar Meksiku.
-
Šajā uzskaitījumā apkopotas Itālijas pilsētas. Oficiāli par pilsētām (itāļu valodā: Città) var tikt uzskatītas tās apdzīvotās vietas, kas ir saņēmušas dekrētu no valsts galvas (līdz 1946.g. no karaļa, savukārt pašlaik no Itālijas prezidenta vai pagaidu valsts vadītāja), pamatojoties uz apdzīvotās vietas vēsturisko, mākslas, pilsonisko vai demogrāfisko ietekmi un nozīmi.
-
Kosu klasi (latīņu: Equisetopsida) pārstāv viena kārta (Equisetales), viena dzimta (Equisetaceae) un viena ģints (Equisetum). Pasaulē pazīstamas 16 sugas un 19 hibrīdsugas, no kurām Latvijā aug 10 sugas un 3 hibrīdsugas. Daudzas kosu sugas ir kosmopolītiskas, kas izplatītas lielās platībās Eirāzijā, Amerikā un Āfrikā, kā arī daudzās salās.
-
Ludzas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Ludzas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Ludzas novads sastāv no Blontu, Brigu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu, Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes, Zvirgzdenes pagastiem un Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētas. Blontu pagastā atrodas 19 ciemi (18 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
-
Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon). Jenots ir izplatīts visā Ziemeļamerikas kontinentā, sākot ar Kanādas centrālo daļu ziemeļos un beidzot ar Panamu dienvidos, izņemot tuksneša biomu un Klinšu kalnus. Tas ir ievests Vācijā un Krievijā 1930.
-
Francijas pilsētu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Francijas pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija lielāks par 20 000 iedzīvotājiem. Uzskaitījumā iekļautās arī aizjūras teritorijas pilsētas.
-
Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.
-
Spānijas kailgliemezis (Arion lusitanicus) ir meža kailgliemežu dzimtas gliemezis. Tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajām invazīvajām gliemju sugām, kas jaunajās izplatības teritorijās nodara postījumus dažādiem kultūraugiem, var pārnēsāt parazītus un augu slimību ierosinātājus. Latvijas Malakologu biedrība Spānijas kailgliemezi pasludināja par Gada gliemi 2017, lai apzinātu sugas izplatību un maksimāli to ierobežotu.
-
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
Nacionālā Apvienība (saīsinājumā NA), oficiāli Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (Nacionālā apvienība VL—TB/LNNK) ir 2011. gadā izveidota nacionāli konservatīva politiskā partija Latvijā. Ar 13 vietām 14.
-
Standarts ISO 3166-1, kas ir daļa no ISO 3166 standarta, nodrošina valstu un teritoriju nosaukumu kodus un to izplata Starptautiskā standartu organizācija (ISO). Standarta oficiālais nosaukums ir "Kodi valstu un to iedalījumu nosaukumu attēlošanai - 1.daļa: Valstu kodi". Šis standarts nosaka trīs valstu kodu kopas: ISO 3166-1 alfa-2: divburtu kodu sistēma, kuru pielieto daudzās jomās, zināmākā no kurām ir valstu augšējā līmeņa domena kodi (ccTLD) (ar dažiem izņēmumiem); ISO 3166-1 alfa-3: trīsburtu kodu sistēma, kas pieļauj labāku koda vizuālo asociāciju ar valsts nosaukumu, nekā divburtu kods; ISO 3166-1 numeriskais: trīsciparu numeriskā sistēma, kas ir neatkarīga no rakstības sistēmas un tādēļ ērtāk lietojama tiem, kas lieto nelatīniskās rakstu sistēmas.
-
Vasarsvētki (grieķu: Πεντηκοστή, Pentecostē — "piecdesmitā diena") ir trešie nozīmīgākie svētki kristiešu liturģiskajā gadā pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem. Tie tiek svinēti svētdienā, kas iekrīt piecdesmit dienas pēc Lieldienām. Svētkos piemin Svētā Gara nolaišanos pār Jēzus Kristus mācekļiem, kas bija sapulcējušies piecdesmitajā dienā pēc Jēzus augšāmcelšanās.
-
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze. Lielākā viduslaiku baznīca Baltijā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Doma baznīcas un klostera ansambli veido Latvijas valstij un Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai piederoši nekustamie īpašumi.
-
2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss (angļu: Eurovision Song Contest 2025; franču: Concours Eurovision de la chanson 2025) bija 69. ikgadējais Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas notika Šveices pilsētā Bāzelē pēc Nemo uzvaras 2024.
-
"Jaunā Vienotība" ir centriski-labēja partiju apvienība Latvijā. Partiju apvienību veido partija "Vienotība" kopā ar reģionālajām politiskajām partijām "Kuldīgas novadam", "Tukuma pilsētai un novadam", "Valmierai un Vidzemei" un "Jēkabpils reģionālo partiju". Ar Latgales partiju apvienībai ir noslēgts sadarbības līgums.
-
Igaunijas pilsētu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Igaunijas pilsētas. 2022. gadā Igaunijā bija 47 pilsētas, tostarp 5 pašvaldības.
-
Izraēla (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē. Tā robežojas ar Libānu ziemeļos, Sīriju ziemeļaustrumos, Jordāniju austrumos un Ēģipti dienvidrietumos. Valsts galvaspilsēta ir Jeruzaleme, taču Izraēlas valdīšana pār to nav viennozīmīgi starptautiski atzīta, tādēļ parasti to valstu vēstniecības, kurām ir diplomātiskās attiecības ar Izraēlu, atrodas ārpus galvaspilsētas.
-
Glodene jeb trauslā glodene (Anguis fragilis) ir Latvijā dzīvojoša glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka. Glodeni mēdz saukt arī par kaparčūsku un gludeno čūsku, kas gan ir aplami, ņemot vērā, ka glodene nav čūska, turklāt Latvijā dzīvo zalkšu dzimtas čūska — gludenā čūska (Coronella austriaca). Sastopama plašā Eirāzijas areālā, aptverot gandrīz visu Eiropu un Āziju līdz Rietumsibīrijai.
-
Latvijas Republikas satiksmes ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas satiksmes ministri ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi kopš 1918. gada. Politiskā līmenī vada Satiksmes ministriju.
-
Turcija (turku: Türkiye), oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kas atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā. Turcijai ir sauszemes robeža ar astoņām valstīm: ziemeļrietumos ar Bulgāriju, rietumos ar Grieķiju, ziemeļaustrumos ar Gruziju un Armēniju, austrumos ar Azerbaidžānas eksklāvu Nahčivanu un Irānu, dienvidaustrumos ar Irāku un Sīriju. Turcijas krastus ziemeļos apskalo Melnā jūra, rietumos Egejas jūra, bet dienvidos Vidusjūra.
-
Masalas (latīņu: morbilli) jeb agrāk lēcenes ir akūta vīrusu infekcijas slimība. Šīs slimības simptomi ir drudzis, klepus, iesnas, acu apsārtums (konjunktivīts) un izsitumi. Parasti drudzis ilgst četras dienas, temperatūra drudža laikā var sasniegt 40 °C. Masalas izplatās caur elpošanas orgāniem, tā arī ir ļoti lipīga slimība — 90% cilvēku, kam nav imunitātes, pēc saskarsmes ar masalām sirgstošu cilvēku arī paši vēlāk saslimst.
-
Princis Mustafa (Suleimana I dēls)
Princis (Šehzade) Mustafa (turku: Şehzade Mustafa Muhlisi; dzimis 1515. gada 6. augustā,miris 1553.
