The most-visited latviešu valoda Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākā bērnu un jauniešu dziesmu un deju tradīcija Latvijā. Šo dziesmu svētku tradīcija ir izsekojama līdz 1866. gadam, bet bērnu priekšnesumi bija vairākos Vispārējos dziesmu svētkos.
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād) ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notika Rīgā, Latvijā, no 2023. gada 30. jūnija līdz 9.
I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873. gadā no 26. līdz 29.
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (#dziedundejo2021) notika Latvijas pašvaldībās no 2021. gada 12. jūlija līdz oktobra beigām.
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2025. gada 7.
IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki bija Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas norisinājās Rīgā, laika posmā no 2005. gada 27. jūnija līdz 2005.
2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm
2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm ir 14. Eiropas čempionāts sieviešu futbola nacionālajām izlasēm, ko rīko UEFA. Tas notiek Šveicē no 2.
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notika Rīgā, Latvijā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notika 2025. gada 5.–13. jūlijā Rīgā, pulcējot vairāk nekā 38 000 koru un vokālo ansambļu dziedātāju, tautas un mūsdienu deju dejotāju, mūziķu un dažādu citu māksliniecisko kolektīvu dalībnieku.
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Daugavpilī
Šajā lapā apkopoti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Daugavpilī.
X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki bija Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas norisinājās Rīgā, no 2010. gada 6. jūlija līdz 2010.
Tukuma novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Tukuma novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Tukuma novads sastāv no Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Viesatu, Zantes, Zemītes, Zentenes pagastiem, kā arī Kandavas un Tukuma pilsētas. Pēc LĢIA datiem Tukuma novada teritorijā atrodas 154 ciemi.
Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) ir meža kailgliemežu dzimtas gliemezis. Tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajām invazīvajām gliemju sugām, kas jaunajās izplatības teritorijās nodara postījumus dažādiem kultūraugiem, var pārnēsāt parazītus un augu slimību ierosinātājus. Tomēr Latvijā, neraugoties uz daudzajiem postījumiem, tas vēl 2025.
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki
XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki notika no 2008. gada 5. līdz 12.
VII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
VII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki bija Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas norisinājās Rīgā 1995. gadā. Šajos jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalījās 30 000 dalībnieki un tie bija pirmie jaunatnes svētki, kas notika neatkarīgās Latvijas laikā.
VI Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
VI Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki bija Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas norisinājās Rīgā 1989. gadā. Šajos svētkos piedalījās 20 000 dalībnieku.
XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki bija Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas norisinājās Rīgā no 2015. gada 2. jūlija līdz 2015.
Viestura dārzs jeb Dziesmu svētku parks ir vecākais Rīgas parks, kas aizņem 7,60 ha platības starp Eksporta ielu, Hanzas ielu un Rūpniecības ielu. Veidots pēc franču arhitekta A. Leblona izstrādātās shēmas, par pamatelementiem izmantojot Holandes liepu alejas, maldu ejas, bosketas, kanālus un dīķus, ievērojot XVIII gadsimta modernās franču un holandiešu stila tendences.
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi (arī IVR kodi) tiek lietoti, lai atpazītu automobiļu reģistrācijas valsti. Parasti šie kodi tiek attēloti kapitālraksta burtiem ovālas formas uzlīmē, kas piestiprināma auto aizmugurē. Kodu piešķiršanu regulē Apvienoto Nāciju Organizācija kā "Automobiļu atšķirības zīmes starptautiskajā satiksmē", pamatojoties uz ANO 1949.
Lielveikals jeb supermārkets (angļu: supermarket) ir pārtikas veikalu veids. Tiem raksturīga pašapkalpošanās, plaša pārtikas izstrādājumu un saimniecības preču daudzveidība, kā arī noteikta veida preču izvietojums atbilstošos nodalījumos. Lielveikals ir lielāks par parastajiem veikaliem, taču mazāks par hipermārketu.
VIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
VIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki bija Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas norisinājās Rīgā, laika posmā no 2000. gada 26. jūnija līdz 2000.
Lietuvas dziesmu svētki (lietuviešu: Lietuvos dainų šventė) ir tradicionāls Lietuvas kultūras pasākums, kas norisinās reizi četros gados Viļņā. Lielais noslēguma deju koncerts notiek "Žalgiris" stadionā un tajā piedalās aptuveni 9000 dejotāju, kuru dejas lielajā laukumā veido dažādus rakstus. Dziesmu svētku noslēguma koncerts notiek Viļņas Viņģa parka brīvdabas estrādē, un tajā piedalās aptuveni 15 000 dziedātāju no vidēji 400 koriem.
XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki
XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki notika no 2013. gada 30. jūnija līdz 7.
Pūt vējiņi (lībiski Pūgõ tūļ — 'pūt, vēj') ir sena lībiešu kāzu dziesma, kas folklorizējusies un tiek uzskatīta par latviešu tautasdziesmu. Tiek uzskatīts, ka tā radusies pie Daugavas līviem Vidzemē. Dziesmas vārdos tiek stāstīts par lībiešu puisi, kas ar laivu devies pie mīļotās uz Kurzemi, vēlēdamies viņu precēt.
Balvu novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Balvu novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Balvu novads sastāv no Balvu, Bērkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubulu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu Vīksnas, Žīguru pagastiem, kā arī Balvu un Viļakas pilsētām. Pēc LĢIA datiem Balvu novada teritorijā atrodas 579 ciemi (534 ciemi pašlaik pastāv, bet 45 ciemi ir daļēji izzuduši).