-
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād) ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
-
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākā bērnu un jauniešu dziesmu un deju tradīcija Latvijā. Šīs tradīcijas kodols ir jaunās paaudzes vēlme daudzveidīgi mākslinieciski izpausties. Pirmie svētki norisinājās 1960.
-
Spānijas kailgliemezis (Arion lusitanicus) ir meža kailgliemežu dzimtas gliemezis. Tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajām invazīvajām gliemju sugām, kas jaunajās izplatības teritorijās nodara postījumus dažādiem kultūraugiem, var pārnēsāt parazītus un augu slimību ierosinātājus. Latvijas Malakologu biedrība Spānijas kailgliemezi pasludināja par Gada gliemi 2017, lai apzinātu sugas izplatību un maksimāli to ierobežotu.
-
Viestura dārzs jeb Dziesmu svētku parks ir vecākais Rīgas parks, kas aizņem 7,60 ha platības starp Eksporta ielu, Hanzas ielu un Rūpniecības ielu. Veidots pēc franču arhitekta A. Leblona izstrādātās shēmas, par pamatelementiem izmantojot Holandes liepu alejas, maldu ejas, bosketas, kanālus un dīķus, ievērojot XVIII gadsimta modernās franču un holandiešu stila tendences.
-
Viasat bija tiešās apraides satelītu televīzijas raidorganizācijas un maksas TV operators, kas piederēja Zviedrijas mediju uzņēmumam Modern Times Group. Pārraides tika translētas no Londonas ar tirgu Ziemeļvalstīs un Baltijā. TV signāls tika raidīts caur pavadoni Sirius 4, kas atrodas ģeostacionārā orbītā punktā 4,8° austrumu garuma.
-
2004. gada Indijas okeāna zemestrīce
2004. gada Indijas okeāna zemestrīce bija zemūdens zemestrīce, kura notika 2004. gada 26.
-
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
-
Azerbaidžāna (azerbaidžāņu: Azərbaycan), oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem. To austrumos apskalo Kaspijas jūra. Robežojas ar Krievijas Federācijas sastāvā esošo Dagestānu ziemeļos, ar Gruziju ziemeļrietumos, ar Armēniju rietumos, bet dienvidos ar Irānu, kā arī ar Turciju gar Araksas upi (anklāvs Nahčivanas Autonomā Republika).
-
Diskusija ir saruna, kurā divas vai vairākas personas apmainās ar viedokļiem, idejām un argumentiem par konkrētu tēmu. Diskusijas mērķis var būt dažāds: atrisināt problēmu, nonākt pie kopīga secinājuma, iegūt dziļāku izpratni par tēmu vai vienkārši dalīties pieredzē un uzskatos. Diskusijas ir nozīmīga daļa no demokrātijas, izglītības, darba vidēs un ikdienas dzīvē.
-
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām. Tā ir lielākā Kurzemes pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru, kuru ar jūru savieno Tirdzniecības kanāls. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma.
-
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi (arī IVR kodi) tiek lietoti, lai atpazītu automobiļu reģistrācijas valsti. Parasti šie kodi tiek attēloti kapitālraksta burtiem ovālas formas uzlīmē, kas piestiprināma auto aizmugurē. Kodu piešķiršanu regulē Apvienoto Nāciju Organizācija kā "Automobiļu atšķirības zīmes starptautiskajā satiksmē", pamatojoties uz ANO 1949.
-
Vatu jūra (vācu: Wattenmeer, nīderlandiešu: Waddenzee, rietumfrīzu: Waadsee, dāņu: Vadehavet) ir Atlantijas okeānam piederīgās Ziemeļjūras dienvidaustrumu daļa. Vatu jūra ir šaura Ziemeļjūras piekrastes daļa starp Frīzu salām un Dānijas, Vācijas un Nīderlandes piekrasti. Nosaukums visdrīzāk cēlies no nīderlandiešu valodas vārda wad — ‘dubļu klajums’.
-
2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm
2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm ir 14. Eiropas čempionāts sieviešu futbola nacionālajām izlasēm, ko rīko UEFA. Tas notiek Šveicē no 2.
-
Albānija (albāņu: Shqipëria, tulkojumā: Ērgļu zeme), oficiāli Albānijas Republika (Republika e Shqipërisë) ir valsts dienvidaustrumu Eiropā. To rietumos apskalo Adrijas jūra, bet dienvidrietumos Jonijas jūra, kā arī robežojas ar Melnkalni ziemeļos, ar Kosovu ziemeļrietumos, ar Ziemeļmaķedonijas Republiku austrumos un ar Grieķiju dienvidos. Albānijas platība ir 28 748 km² un to ietekmē kontinentālais klimats.
-
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts ietver starptautisko tālsarunu kodu (STK) uzskaitījumu.
-
Amerikas Savienotās Valstis (angļu: the United States of America), arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dienvidos ar Meksiku.
-
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2025. gada 7.
-
Šajā uzskaitījumā apkopotas Itālijas pilsētas. Oficiāli par pilsētām (itāļu valodā: Città) var tikt uzskatītas tās apdzīvotās vietas, kas ir saņēmušas dekrētu no valsts galvas (līdz 1946.g. no karaļa, savukārt pašlaik no Itālijas prezidenta vai pagaidu valsts vadītāja), pamatojoties uz apdzīvotās vietas vēsturisko, mākslas, pilsonisko vai demogrāfisko ietekmi un nozīmi.
-
2025. gada Rīgas domes vēlēšanas
2025. gada Rīgas domes vēlēšanas atbilstoši likumam notika 2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu laikā 7.
-
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas nosaka Latvijas Republikas likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
-
Francijas pilsētu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Francijas pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija lielāks par 20 000 iedzīvotājiem. Uzskaitījumā iekļautās arī aizjūras teritorijas pilsētas.
-
Aušvicas koncentrācijas nometne
Aušvicas koncentrācijas nometne (vācu: Konzentrationslager Auschwitz) bija lielākais koncentrācijas nometņu tīkls Vācijas okupētās Polijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā. Galvenās Aušvicas koncentrācijas nometnes atradās pie mūsdienu Osvencimas (vācu nosaukuma variants — Aušvica) pilsētas, tāpēc dažkārt šo kompleksu dēvē par Osvencimas koncentrācijas nometni. Koncentrācijas nometņu tīkls sastāvēja no Auschwitz I (Stammlager jeb bāzes nometne), Auschwitz II-Birkenau (Vernichtungslager jeb iznīcināšanas nometne), Auschwitz III-Monowitz (darba nometne) un 45 satelītnometnēm.
-
Divšķautņu asinszāle (latīņu: Hypericum perforatum) ir asinszāļu dzimtai piederošs ārstniecības augs, ko tautas medicīnā lieto pret dažādām ar asinsrites darbību saistītām kaitēm, sāpēm un krampjiem, bezmiegu un depresiju, kā arī citiem veselības traucējumiem. Klīniskajos pētījumos visvairāk pierādītas auga antidepresanta īpašības. Lai arī dažviet divšķautņu asinszāle tiek īpaši kultivēta kā vērtīgs ārstniecības augs, daudzi jau gadsimtiem to uzskata par indīgu nezāli.
-
Turcija (turku: Türkiye), oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kas atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā. Turcijai ir sauszemes robeža ar astoņām valstīm: ziemeļrietumos ar Bulgāriju, rietumos ar Grieķiju, ziemeļaustrumos ar Gruziju un Armēniju, austrumos ar Azerbaidžānas eksklāvu Nahčivanu un Irānu, dienvidaustrumos ar Irāku un Sīriju. Turcijas krastus ziemeļos apskalo Melnā jūra, rietumos Egejas jūra, bet dienvidos Vidusjūra.
-
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina (vācu: Düna, poļu: Dźwina), bet augšpus Latvijas teritorijas — Rietumu Dvina (krievu: За́падная Двина́, baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe. Tā sākas no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Baltijas jūras Rīgas līcī, kur veido Rīgas ostas akvatoriju. Daugavas garums ir 1005 km, no tiem 352 km Latvijā.
-
Lietuva (lietuviešu: Lietuva), oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos. Lietuvas galvaspilsēta ir Viļņa.
-
Apvienotā Karaliste (angļu: United Kingdom, izrunā: [juˈnʌɪtɪd ˈkɪŋdəm]), oficiāli kopš 1922. gada Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), sarunvalodā arī Lielbritānija (Great Britain, [greɪt ˈbrɪt(ə)n]), ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas.
-
Norvēģija (būkmolā: Norge, jaunnorvēģu: Noreg), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu. Visgarākā robeža ir ar Zviedriju austrumos (1619 km), bet pašos ziemeļos tā robežojas arī ar Somiju (727 km) un Krieviju (196 km). Dienvidos to apskalo Ziemeļjūra, rietumos — Norvēģu jūra, bet ziemeļos — Barenca jūra.
-
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notika Rīgā, Latvijā, no 2023. gada 30. jūnija līdz 9.
-
Cēsu novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Cēsu novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Cēsu novads sastāv no Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastiem, kā arī Cēsu un Līgatnes pilsētām. Pēc LĢIA datiem Cēsu novada teritorijā atrodas 281 ciems (271 ciems pašlaik pastāv, bet 10 ciemi ir daļēji izzuduši).
