-
Šajā uzskaitījumā apkopotas Itālijas pilsētas. Oficiāli par pilsētām (itāļu valodā: Città) var tikt uzskatītas tās apdzīvotās vietas, kas ir saņēmušas dekrētu no valsts galvas (līdz 1946.g. no karaļa, savukārt pašlaik no Itālijas prezidenta vai pagaidu valsts vadītāja), pamatojoties uz apdzīvotās vietas vēsturisko, mākslas, pilsonisko vai demogrāfisko ietekmi un nozīmi.
-
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts ietver starptautisko tālsarunu kodu (STK) uzskaitījumu.
-
Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) ir meža kailgliemežu dzimtas gliemezis. Tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajām invazīvajām gliemju sugām, kas jaunajās izplatības teritorijās nodara postījumus dažādiem kultūraugiem, var pārnēsāt parazītus un augu slimību ierosinātājus. Tomēr Latvijā, neraugoties uz daudzajiem postījumiem, tas vēl 2025.
-
Nikolass Edvards "Niks" Keivs (angļu: Nicholas Edward "Nick" Cave; dzimis 1957. gada 22. septembrī) ir Lielbritānijā dzīvojošs Austrālijas mūziķis, komponists, rakstnieks, scenārists un aktieris, kas plašāku atpazīstamību ieguvis darbojoties grupā Nick Cave and the Bad Seeds un sadarbojoties ar tādiem mūziķiem kā Kailija Minoga, P. Dž.
-
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi (arī IVR kodi) tiek lietoti, lai atpazītu automobiļu reģistrācijas valsti. Parasti šie kodi tiek attēloti kapitālraksta burtiem ovālas formas uzlīmē, kas piestiprināma auto aizmugurē. Kodu piešķiršanu regulē Apvienoto Nāciju Organizācija kā "Automobiļu atšķirības zīmes starptautiskajā satiksmē", pamatojoties uz ANO 1949.
-
2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā
2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā (EuroBasket 2025) būs 42. kontinenta čempionāts.
-
Drezīna (pēc vācu izgudrotāja K. F. Draisa vārda) ir neliela noceļama vai nenoceļama dzelzceļa platforma ar mehānisku riteņu piedziņas transmisiju, ko darbina ar muskuļu spēku vai ar iekšdedzes dzinēju. Vagonetei atšķirībā no drezīnas nav velkošo riteņu. Bet automotrise (motorizēts pašgaitas vagons, sliežu autobuss) atšķirībā no drezīnas paredzēta pasažieru apkalpošanai, bet ir līdzīga drezīnai.
-
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
-
Augšdaugavas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Augšdaugavas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Augšdaugavas novads sastāv no Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Prodes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastiem, kā arī Ilūkstes un Subates pilsētām. Pēc LĢIA datiem Augšdaugavas novada teritorijā atrodas 720 ciemi (671 ciems pašlaik pastāv, bet 49 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām. Tā ir lielākā Kurzemes pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru, kuru ar jūru savieno Tirdzniecības kanāls. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma.
-
Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs. Tā ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā zobenvaļu ģints (Orcinus) suga. Otra ir aizvēsturiskā suga — Orcinus citoniensis, kas dzīvoja pliocēna laikā pirms 2—5 miljoniem gadu.
-
Rēzeknes novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Rēzeknes novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Rēzeknes novads sastāv no Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Nautrēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Strūžānu un Vērēmu, Viļānu pagastiem un Viļānu pilsētas. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 1138 ciemi (1080 ciemi pašlaik pastāv, bet 58 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2025. gada 7.
-
Ventspils novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Ventspils novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Ventspils novads sastāv no Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru, Zlēku pagastiem un Piltenes pilsētas. Pēc LĢIA datiem Ventspils novada teritorijā atrodas 100 ciemi.
-
Katoļu baznīcas mūku un bruņinieku ordeņu uzskaitījums
Šis ir pašreizējo katoļu reliģisko institūtu saraksts. Lielākā daļa ir Romas katoļu institūti, tomēr ir iekļauti arī Austrumu katoļu institūti.
-
Aļaskas pārdošana (krievu: продажа Аляски) vai Aļaskas pirkums (angļu: Alaska Purchase) bija darījums, ar kuru Krievijas Impērija pārdeva savas Krievijas Amerikas zemes ASV par 7,2 miljoniem zelta dolāru. Aļaskas iegūšana nostiprināja ASV pozīcijas Klusā okeāna reģionā. Sarunas par iespējamo pārdošanu sākās 1854.
-
Gulbenes novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Gulbenes novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Gulbenes novads sastāv no Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Litenes, Lizuma, Līgo, Rankas, Stāmerienas, Stradu, Tirzas pagastiem un Gulbenes pilsētām. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 185 ciemi (176 ciemi pašlaik pastāv, bet 9 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
Viendienītes ir kukaiņi, kas pieder pie viendienīšu kārtas (Ephemeroptera) spārneņu apakšklases (Pterygota). Viendienītes dzīvo no dažām minūtēm vai stundām līdz 10 dienām, tomēr visbiežāk vienu dienu, no kā arī cēlies nosaukums. Viendienīšu kāpuri, kas dzīvo ūdenī, ir ļoti jūtīgi pret piesārņojumu.
-
Tukuma novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Tukuma novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Tukuma novads sastāv no Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Viesatu, Zantes, Zemītes, Zentenes pagastiem, kā arī Kandavas un Tukuma pilsētas. Pēc LĢIA datiem Tukuma novada teritorijā atrodas 154 ciemi.
-
Igaunijas pilsētu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Igaunijas pilsētas. 2022. gadā Igaunijā bija 47 pilsētas, tostarp 5 pašvaldības.
-
Kokss (no vācu: Koks, kas savukārt no angļu: coke) ir ciets, porains, pelēcīgas krāsas materiāls, ko iegūst, karsējot (koksējot) akmeņogles 1000 °C temperatūrā bez skābekļa klātbūtnes. Kokss sastāv galvenokārt no oglekļa (96—98%). Koksēšanas jeb akmeņogļu sausās pārtvaices procesā bez koksa iegūst arī citus produktus, piemēram, koksa gāzi (tā sastāv no H2, CO, CH4, H2S, NH3) un akmeņogļu darvu.
-
Krāslavas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Krāslavas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Krāslavas novads sastāv no Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas, Ūdrīšu pagastiem, kā arī Dagdas un Krāslavas pilsētām. Pēc LĢIA datiem Krāslavas novada teritorijā atrodas 975 ciemi (823 ciemi pašlaik pastāv, bet 152 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
Azerbaidžāna (azerbaidžāņu: Azərbaycan), oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem. To austrumos apskalo Kaspijas jūra. Robežojas ar Krievijas Federācijas sastāvā esošo Dagestānu ziemeļos, ar Gruziju ziemeļrietumos, ar Armēniju rietumos, bet dienvidos ar Irānu, kā arī ar Turciju gar Araksas upi (anklāvs Nahčivanas Autonomā Republika).
-
Meteoru plūsma jeb zvaigžņu lietus ir debess parādība, kad var novērot meteorus, kuri ik pa laikam redzami nākam no viena debess apgabala (radianta). Šie meteori ir sīkas daļiņas, kuras milzīgā ātrumā nonāk Zemes atmosfērā un spilgti uzliesmo. Vairums daļiņu ir sīkākas par smilšu graudu un tās sadeg, nenonākot līdz Zemes virsmai.
-
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād) ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
-
"Roko un viņa brāļi" (itāļu: Rocco e i suoi fratelli) ir 1960. gada Itālijas un Francijas drāmas filma, kuras režisors ir Lukīno Viskonti. Filmā galvenās lomas atveido Alēns Delons, Annija Žirardo, Renato Salvatori, Katina Paksinu, Rožē Anēns, Spiross Fokass, Paolo Stopa, Sjūzija Delēra un Klaudija Kardināle.
-
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina (vācu: Düna, poļu: Dźwina), bet augšpus Latvijas teritorijas — Rietumu Dvina (krievu: За́падная Двина́, baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe. Tā sākas no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Baltijas jūras Rīgas līcī, kur veido Rīgas ostas akvatoriju. Daugavas garums ir 1005 km, no tiem 352 km Latvijā.
-
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Apvienotajā Karalistē, ASV, Īrijā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Brazīlijā, Krievijas Federācijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas.
