The most-visited English Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
2027. gada Pasaules čempionāts hokejā
2027. gada Pasaules čempionāts hokejā būs 91. Pasaules čempionāts.
Tuberkuloze (latīņu: tuberculum — ‘pauguriņš’) jeb dilonis ir plaši izplatīta un bieži nāvējoša infekcijas slimība, kuru izraisa mikobaktērijas, īpaši Mycobacterium tuberculosis. Slimība parasti skar plaušas, bet tā var arī uzbrukt centrālajai nervu sistēmai, limfrites sistēmai, asinsrites sistēmai, gremošanas orgānu sistēmai, kā arī kauliem, locītavām un pat ādai. Citas mikobaktērijas, kā piemēram Mycobacterium bovis, Mycobacterium africanum, Mycobacterium canetti un Mycobacterium microti var izraisīt tuberkulozi arī dzīvniekiem, bet no šīm baktērijām cilvēks nesaslimst tik bieži.
Šajā uzskaitījumā apkopotas Itālijas pilsētas. Oficiāli par pilsētām (itāļu valodā: Città) var tikt uzskatītas tās apdzīvotās vietas, kas saņēmušas dekrētu no valsts galvas (līdz 1946. gadam no karaļa, savukārt pašlaik no Itālijas prezidenta vai pagaidu valsts vadītāja), pamatojoties uz apdzīvotās vietas vēsturisko, mākslas, pilsonisko vai demogrāfisko ietekmi un nozīmi.
Rudā lapsa (Vulpes vulpes) biežāk saukta vienkārši lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs, kas sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Austrāliju. Rudajai lapsai ir 45 pasugas, no kurām divas dzīvo Eiropā. Eiropas lielākajā daļa, Latviju ieskaitot, sastopama Eiropas rudā lapsa (Vulpes vulpes crucigera), bet Eiropas ziemeļos dzīvo — Skandināvijas rudā lapsa (Vulpes vulpes vulpes).
Mājas kaķis, arī vienkārši kaķis (Felis silvestris catus), ir mazs plēsējs no kaķu dzimtas. Tas tika pieradināts pirms aptuveni 12 000 gadiem Mezopotāmijas reģionā līdz ar lauksaimniecības attīstību. Kaķis ir viens no populārākajiem mājdzīvniekiem pasaulē, jo palīdz cilvēkiem cīnīties ar kaitēkļiem, piemēram, pelēm, čūskām un pat skorpioniem.
Senā Ēģipte (no grieķu: Αἴγυπτος, latīņu: Aegyptus), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes. Par civilizācijas sākumu tiek uzskatīts 3150. gads p.m.ē., kad par valdnieku kļuva pirmais faraons, un šī civilizācija pastāvēja nākamos trīs tūkstošus gadu.
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
Krāslavas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Krāslavas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Krāslavas novads sastāv no Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas, Ūdrīšu pagastiem, kā arī Dagdas un Krāslavas pilsētām. Pēc LĢIA datiem Krāslavas novada teritorijā atrodas 895 ciemi (773 ciemi pašlaik pastāv, bet 122 ciemi ir daļēji izzuduši).
Bebri (Castor) ir vienīgā bebru dzimtas (Castoridae) daļēji ūdenī dzīvojošu grauzēju ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas bebru sugas un vienu izmirušu aizvēsturisko sugu. Izplatītas ziemeļu puslodē: Kanādas bebrs sastopams Ziemeļamerikā, Eirāzijas bebrs — Eirāzijā. Bebri ir pazīstami kā dzīvnieki, kas uz nelielām upītēm vai strautiem spēj uzbūvēt plašas dīķu sistēmas, aizsprostiem izmantojot pašu sagādātus būvmateriālus — ar asajiem priekšzobiem kā ar cirvi nograužot kokus un to zarus.
Ludzas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Ludzas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Ludzas novads sastāv no Blontu, Brigu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu, Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes, Zvirgzdenes pagastiem un Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētas. Blontu pagastā atrodas 19 ciemi (18 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula (ĶEPT) ir sistemātisks ķīmisko elementu izkārtojums, kurā elementi sakārtoti pēc atomskaitļa (protonu skaita atomu kodolā) un sagrupēti periodos (rindās) un grupās (kolonnās) atbilstoši to ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām. Tas ir viens no fundamentālākajiem instrumentiem dabaszinātnēs, kas ļauj strukturēt zināšanas par elementu uzbūvi, īpašībām un savstarpējām sakarībām. Pašlaik periodiskajā tabulā ir ietverti visi līdz šim atzītie ķīmiskie elementi, tajā skaitā arī sintezētie supersmagie elementi; tabula var tikt papildināta, ja nākotnē tiek apstiprināti jauni elementi.
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2025. gada 7.
Tukuma novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Tukuma novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Tukuma novads sastāv no Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Viesatu, Zantes, Zemītes, Zentenes pagastiem, kā arī Kandavas un Tukuma pilsētas. Pēc LĢIA datiem Tukuma novada teritorijā atrodas 154 ciemi.
Ķekatās iešana jeb čigānos iešana bija viena no nozīmīgākajām latviešu tradicionālajām paražām. Tā ietvēra maskās pārģērbtu ļaužu gājienus pa sētām un ciemiem, kuru mērķis bija nest mājām svētību, auglību un aizsardzību pret ļaunajiem gariem. Šī paraža balstījās senos maģiskos priekšstatos par auglības veicināšanu un ļauno spēku atvairīšanu, kas raksturīgi daudzām Eiropas tautām ziemas saulgriežu periodā.
Kundziņsala ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Rutku sala. Kundziņsalas apkaime atrodas Daugavas labajā krastā nedaudz uz Z no Rīgas centrālās daļas. Pa sauszemi, izmantojot tiltu savienojumus, tā robežojas ar Sarkandaugavas un Pētersalas-Andrejsalas apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas arī ar Vecmīlgrāvja un Voleru apkaimēm.