-
2026. gada ziemas olimpiskās spēles
2026. gada ziemas olimpiskās spēles jeb XXV ziemas olimpiskās spēles būs 25. ziemas olimpiskās spēles, kas norisināsies 2026.
-
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme (vācu: Semegallen lant; latīņu: Semigallia) bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā. Pirmo reizi minēta 870. gadā dāņu hronikā „Rīdes annāles”.
-
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika, bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920. gada Latvijas brīvības cīņu laikā pastāvēja vienlaikus ar Tautas padomes izveidoto Latvijas Pagaidu valdību un provācisko Niedras valdību. Pēc tam, kad 1918.
-
Meteņi, dažkārt saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6. februārī. Meteņi ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas saulgriežiem un pavasara vienādībām, kas iezīmē ziemas beigu tuvošanos un pavasara tuvošanos, līdz ar to Meteņus var dēvēt arī par pavasara gaidīšanas svētkiem.
-
Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs ir viens no oficiālajiem sporta veidiem, kas tiks aizvadīts. Sacensības tiks aizvadītas no 2026.
-
Latvija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
Latvija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs būs viena no valstīm, kas startēs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Milānā un Kortīnā d'Ampeco no 2026.
-
Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa
Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa bija Latvijas piemiņas medaļa, kas veltīta Latvijas Brīvības cīņu desmit gadu jubilejai.
-
Andris Bērziņš (politiķis, 1951)
Andris Bērziņš (dzimis 1951. gada 4. augustā, Rīgā) ir latviešu pedagogs un politiķis, bijušais Latvijas Ministru prezidents (2000-2002), kā arī Rīgas domes priekšsēdētājs (1997-2000), ministrs un Saeimas deputāts.
-
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS), sarunvalodā saukta arī par "Stradiņiem", kopš 1999. gada ir universitātes slimnīca jeb V līmeņa slimnīca, kas atrodas Pilsoņu ielā 13 Āgenskalna apkaimē Rīgā. Slimnīca ir valsts kapitālsabiedrība, tās valsts kapitāla daļu turētāja ir Veselības ministrija.
-
Ziemas olimpiskās spēles ir starptautisks ziemas sporta pasākums, kas notiek ik pa četriem gadiem un ko organizē Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Olimpiskās spēles ir visprestižākais no pasaules sporta notikumiem un pārstāv plašāku sporta veidu klāstu nekā citi; uzvara olimpiskajās spēlēs ir visaugstākais sasniegums sportā. Katrā programmā iekļautajā disciplīnā pasniedz medaļas uzvarētājiem: zelta medaļu par pirmo vietu, sudraba — par otro, un bronzas — par trešo.
-
Zemes mākslīgais pavadonis (saīsināti ZMP) ir kosmiskais aparāts, mākslīgais pavadonis, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi pa ģeocentrisku orbītu. Pie ZMP pieskaita arī kosmiskos atkritumus (nederīgus mākslīgas izcelsmes objektus Zemes orbītā), piemēram, savu laiku nokalpojušos pavadoņus, nesējraķešu daļas, pavadoņu atlūzas u.c.
-
Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)
Andris Bērziņš (dzimis 1944. gada 10. decembrī Nītaurē) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2011—2015).
-
Olimpiskās spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kurās vairāki tūkstoši sportistu sacenšas gan vasaras, gan ziemas sporta veidos. Olimpiskās spēles tiek uzskatītas par pasaulē lielākajām sporta sacensībām, tajās piedalās sportisti no vairāk nekā 200 valstīm. Mūsdienās olimpiskās spēles notiek ik pēc diviem gadiem, secīgi mijoties ziemas un vasaras spēlēm, katras sezonas olimpiskajām spēlēm notiekot ik pēc četriem gadiem.
-
Staļģene ir ciems Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies Lielupes kreisajā krastā pie autoceļa P94 21 km no novada domes Jelgavā un 59 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Staļģenes muižas (Stalgen) centra, izaugusi pēckara gados kā kopsaimniecības «Staļģene» ciemats.
-
2022. gada ziemas olimpiskās spēles
2022. gada ziemas olimpiskās spēles jeb XXIV ziemas olimpiskās spēles, arī Pekina 2022, bija 24. ziemas olimpiskās spēles, kas no 2022.
-
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2025. gada 7.
-
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi. Saules sistēma atrodas Piena Ceļa spirālzarā "Oriona rokā" (Orion Arm), 26 000 gaismas gadu attālumā no galaktikas centra. Saules sistēmas veidošanās un evolūcija ir sākusies pirms 4,6 miljardiem gadu, kad sākās milzīga molekulārā mākoņa nelielas daļas gravitācijas sabrukums.
-
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts ietver starptautisko tālsarunu kodu (STK) uzskaitījumu.
-
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula (ĶEPT) ir sistemātisks ķīmisko elementu izkārtojums, kurā elementi sakārtoti pēc atomskaitļa (protonu skaita atomu kodolā) un sagrupēti periodos (rindās) un grupās (kolonnās) atbilstoši to ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām. Tas ir viens no fundamentālākajiem instrumentiem dabaszinātnēs, kas ļauj strukturēt zināšanas par elementu uzbūvi, īpašībām un savstarpējām sakarībām. Pašlaik periodiskajā tabulā ir ietverti visi līdz šim atzītie ķīmiskie elementi, tajā skaitā arī sintezētie supersmagie elementi; tabula var tikt papildināta, ja nākotnē tiek apstiprināti jauni elementi.
-
Valstspilsēta ir 2020. gada Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ieviests lielāko Latvijas pilsētu nosaukums, kas aizstāja agrāko Republikas pilsētas nosaukumu. Valstspilsētas ir noteiktas kā nacionālas nozīmes attīstības centri, iepretim novadu pilsētām, kas noteikti kā vietējas nozīmes attīstības centri.
-
Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) ir meža kailgliemežu dzimtas gliemezis. Tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajām invazīvajām gliemju sugām, kas jaunajās izplatības teritorijās nodara postījumus dažādiem kultūraugiem, var pārnēsāt parazītus un augu slimību ierosinātājus. Tomēr Latvijā, neraugoties uz daudzajiem postījumiem, tas vēl 2025.
-
Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē. Visai valsts teritorijai kopīgās klimata iezīmes nosaka galvenie klimata veidotāji faktori: saules starojums jeb radiācija un atmosfēras cirkulācija Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Latvijas klimatu ietekmē tās ģeogrāfiskais stāvoklis un teritorijas līdzenais reljefs, kas ļauj ieplūst dažādu virzienu atšķirīgām gaisa masām.
-
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād) ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
-
Sermuļu dzimtas jeb caunu dzimtas (Mustelidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia). Sermuļu dzimta ir vislielākā un visdaudzveidīgākā dzimta visā plēsēju kārtā. Sermuļu dzimtu vēl nesenā pagātnē bija ļoti grūti klasificēt, tas izmainījās līdz ar DNS analīžu iespējām.
-
Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas Ministru prezidenti jeb premjerministri (valdības vadītāji), kopš 1918. gada, kad Latvija ieguva neatkarību no Krievijas un Vācijas. Padomju okupācijas periodā Ministru prezidenta amats tika likvidēts.
-
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
-
Nobela prēmijas laureāti ekonomikā
Nobela prēmija ekonomikā, oficiāli zināma arī kā Zviedrijas Riksbankas prēmija ekonomikas zinātnēs Alfrēda Nobela piemiņai (zviedru: Sveriges riksbanks pris i ekonomisk vetenskap till Alfred Nobels minne), no 1969. gada tiek piešķirta katru gadu. To pasniedz Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija pētniekiem ekonomikas jomā.
-
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina (vācu: Düna, poļu: Dźwina), bet augšpus Latvijas teritorijas — Rietumu Dvina (krievu: За́падная Двина́, baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe. Tā sākas no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Baltijas jūras Rīgas līcī, kur veido Rīgas ostas akvatoriju. Daugavas garums ir 1005 km, no tiem 352 km Latvijā.
-
Latvijas Republikas Ministru prezidents
Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs. Oficiāli tā ir trešā augstākā valsts amatpersona pēc Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja, tomēr politiskās ietekmes ziņā šis ir pats nozīmīgākais amats Latvijā. Kopš 2023.
-
Stops jeb arbalets (no franču: arbalète) — aukstais šaujamierocis bultu šaušanai. Tas sastāv no loka, kas nostiprināts uz laides, uzvilcējmehānisma un palaišanas mehānisma. Šaušana ar stopu, salīdzinājumā ar loku, ir precīzāka, un cauršaušanas spējas lielākas, tomēr ātrdarbības ziņā tas nespēj mēroties ar loku.
-
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (vācu: Herzogtum Kurland und Semgallen, latīņu: Ducatus Curlandiae et Semigalliae, poļu: Księstwo Kurlandii i Semigalii, saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas—Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562. līdz 1795. gadam pastāvēja lielā daļā Kurzemes, Zemgales un Sēlijas.
-
Francijas pilsētu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Francijas pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija lielāks par 20 000 iedzīvotājiem. Uzskaitījumā iekļautas arī aizjūras teritorijas pilsētas.
-
Apvienotā Karaliste (angļu: United Kingdom, izrunā: [juˈnʌɪtɪd ˈkɪŋdəm]), oficiāli kopš 1922. gada Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), sarunvalodā arī Lielbritānija (Great Britain, [greɪt ˈbrɪt(ə)n]), ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas.
-
Amerikas Savienotās Valstis (angļu: the United States of America), arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dienvidos ar Meksiku.
