-
2026. gada ziemas olimpiskās spēles
2026. gada ziemas olimpiskās spēles jeb XXV ziemas olimpiskās spēles būs 25. ziemas olimpiskās spēles, kas norisināsies 2026.
-
Meteņi, dažkārt saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6. februārī. Meteņi ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas saulgriežiem un pavasara vienādībām, kas iezīmē ziemas beigu tuvošanos un pavasara tuvošanos, līdz ar to Meteņus var dēvēt arī par pavasara gaidīšanas svētkiem.
-
Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs ir viens no oficiālajiem sporta veidiem, kas tiks aizvadīts. Sacensības tiks aizvadītas no 2026.
-
Latvija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
Latvija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs būs viena no valstīm, kas startēs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Milānā un Kortīnā d'Ampeco no 2026.
-
Ziemas olimpiskās spēles ir starptautisks ziemas sporta pasākums, kas notiek ik pa četriem gadiem un ko organizē Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Olimpiskās spēles ir visprestižākais no pasaules sporta notikumiem un pārstāv plašāku sporta veidu klāstu nekā citi; uzvara olimpiskajās spēlēs ir visaugstākais sasniegums sportā. Katrā programmā iekļautajā disciplīnā pasniedz medaļas uzvarētājiem: zelta medaļu par pirmo vietu, sudraba — par otro, un bronzas — par trešo.
-
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi. Saules sistēma atrodas Piena Ceļa spirālzarā "Oriona rokā" (Orion Arm), 26 000 gaismas gadu attālumā no galaktikas centra. Saules sistēmas veidošanās un evolūcija ir sākusies pirms 4,6 miljardiem gadu, kad sākās milzīga molekulārā mākoņa nelielas daļas gravitācijas sabrukums.
-
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula (ĶEPT) ir sistemātisks ķīmisko elementu izkārtojums, kurā elementi sakārtoti pēc atomskaitļa (protonu skaita atomu kodolā) un sagrupēti periodos (rindās) un grupās (kolonnās) atbilstoši to ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām. Tas ir viens no fundamentālākajiem instrumentiem dabaszinātnēs, kas ļauj strukturēt zināšanas par elementu uzbūvi, īpašībām un savstarpējām sakarībām. Pašlaik periodiskajā tabulā ir ietverti visi līdz šim atzītie ķīmiskie elementi, tajā skaitā arī sintezētie supersmagie elementi; tabula var tikt papildināta, ja nākotnē tiek apstiprināti jauni elementi.
-
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts ietver starptautisko tālsarunu kodu (STK) uzskaitījumu.
-
Kimči (no korejiešu: 김치 (gimchi) — 'dārzeņi') ir korejiešu virtuves ēdiens — ar dažādām asām piedevām skābēti dārzeņi. Ārpus Korejas ar vārdu „kimči” galvenokārt saprot ar piedevām skābētus Ķīnas kāpostus vai baltos redīsus, bet Korejā kimči gatavo no daudz dažādiem dārzeņiem, tostarp ķirbjiem, sinepju lapām, baklažāniem, hurmas, rāceņiem, Āzijas kāpostiem, žeņšeņa, saldajiem kartupeļiem un pupiņu asniem. Tie var būt sagriezti kubiņos, salmiņos, šķēlēs vai citas formas gabalos.
-
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2025. gada 7.
-
Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem
2026. gada ziemas olimpisko spēļu vīriešu hokeja turnīrs notiks Milānā, Itālijā, no 2026. gada 11.
-
Olimpiskās spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kurās vairāki tūkstoši sportistu sacenšas gan vasaras, gan ziemas sporta veidos. Olimpiskās spēles tiek uzskatītas par pasaulē lielākajām sporta sacensībām, tajās piedalās sportisti no vairāk nekā 200 valstīm. Mūsdienās olimpiskās spēles notiek ik pēc diviem gadiem, secīgi mijoties ziemas un vasaras spēlēm, katras sezonas olimpiskajām spēlēm notiekot ik pēc četriem gadiem.
-
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād) ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
-
Kazahstānas pilsētu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Kazahstānas pilsētas. Pašlaik Kazahstānā ir 86 pilsētas. Pilsētās dzīvo 56% no valsts iedzīvotājiem.
-
Alūksnes novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Alūksnes novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Alūksnes novads sastāv no Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu, Ziemeru pagastiem un Alūksnes pilsētas. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 207 ciemi (203 ciemi pašlaik pastāv, bet 4 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina (vācu: Düna, poļu: Dźwina), bet augšpus Latvijas teritorijas — Rietumu Dvina (krievu: За́падная Двина́, baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe. Tā sākas no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Baltijas jūras Rīgas līcī, kur veido Rīgas ostas akvatoriju. Daugavas garums ir 1005 km, no tiem 352 km Latvijā.
-
Ziemassvētki, arī Ziemsvētki vai Ziemas svētki, ir ikgadēji svētki ar divējādu — reliģisku un kultūras — raksturu. Kristīgajā tradīcijā tie ir svētki, kuros tiek pieminēta Jēzus Kristus piedzimšana, savukārt plašākā kultūrvēsturiskā nozīmē Ziemassvētki saistās ar gada ritmu un ziemas saulgriežu periodu, kas Ziemeļu puslodē iestājas decembra 20.–23. datumā (visbiežāk 21.
-
Mājas kaķis, arī vienkārši kaķis (Felis silvestris catus), ir mazs plēsējs no kaķu dzimtas. Tas tika pieradināts pirms aptuveni 12 000 gadiem Mezopotāmijas reģionā līdz ar lauksaimniecības attīstību. Kaķis ir viens no populārākajiem mājdzīvniekiem pasaulē, jo palīdz cilvēkiem cīnīties ar kaitēkļiem, piemēram, pelēm, čūskām un pat skorpioniem.
-
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
-
Luksemburgas Lielhercogiste (luksemburgiešu: Groussherzogtum Lëtzebuerg, franču: Grand-Duché de Luxembourg, vācu: Großherzogtum Luxemburg) ir valsts Rietumeiropā. Valsts iekārta ir unitāra parlamentāra konstitucionālā monarhija. Tā ir viena no turīgākajām valstīm pasaulē pēc IKP uz vienu iedzīvotāju.
-
Francijas pilsētu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Francijas pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija lielāks par 20 000 iedzīvotājiem. Uzskaitījumā iekļautas arī aizjūras teritorijas pilsētas.
-
Antarktīda (no grieķu: ἀνταρκτικός, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā. To visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents; par Antarktīdu mazāka ir vienīgi Austrālija.
-
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā būs 90. Pasaules čempionāts.
-
Ķīniešu Jaunais gads (vienkāršotā ķīniešu: 春节; piņjiņs: chūn jié), arī Austrumu Jaunais gads un Mēness kalendāra Jaunais gads ir svētki, kas tiek svinēti Ķīnā un citviet Dienvidaustrumāzijā. Ķīnas dienvidu daļā šie svētki iezīmē ziemas sezonas beigas un pavasara iestāšanos, kas atspoguļojas arī šo svētku modernajā mandarīnu valodas nosaukumā — Pavasara festivāls — ko plaši ieviesa pēc Cjinu impērijas sabrukuma un Gregora kalendāra pieņemšanas. Katru gadu datums mainās, iekrītot periodā no 21.
-
Apvienotie Arābu Emirāti (arābu: دولة الإمارات العربية المتحدة, Dawlat al-Imārāt al-‘Arabīyah al-Muttaḥidah), saukti arī par AAE vai Emirātiem, ir valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos. Emirāti robežojas ar Saūda Arābiju dienvidos un ar Omānu austrumos, kā arī tai ir jūras robeža ar Kataru un ar Irānu. To ziemeļos apskalo Persijas līcis, bet austrumos Omānas līcis.
-
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. De iure ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru līdz Krievijas—Ukrainas karam veidoja 81 federālais subjekts, tomēr de facto tā ir diktatūra. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.
-
Vācija (vācu: Deutschland), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, [ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats.
