-
Masalas (latīņu: morbilli) jeb agrāk lēcenes ir akūta vīrusu infekcijas slimība. Šīs slimības simptomi ir drudzis, klepus, iesnas, acu apsārtums (konjunktivīts) un izsitumi. Parasti drudzis ilgst četras dienas, temperatūra drudža laikā var sasniegt 40 °C. Masalas izplatās caur elpošanas orgāniem, tā arī ir ļoti lipīga slimība — 90% cilvēku, kam nav imunitātes, pēc saskarsmes ar masalām sirgstošu cilvēku arī paši vēlāk saslimst.
-
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
-
Hormuzs (arābu: مضيق هرمز, Maḍīq Hurmuz; persiešu: تنگه هرمز, Tange-ye Hormoz) ir šaurs un stratēģiski svarīgs jūras šaurums, kas savieno Persijas līci ar Omānas līci (Arābijas jūru). Ziemeļos no šauruma ir Irāna, bet dienvidos — Omānas muhafaza Musendema. Jūras šaurums šaurākajā vietā ir aptuveni 39 km plats.
-
Lāči (Ursus) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) ģintīm. Lāču ģintī ir 4 mūsdienās dzīvojošas sugas: brūnie lāči (Ursus arctos), polārlāči (Ursus maritimus), Amerikas melnie lāči (Ursus americanus) un Āzijas melnie lāči (Ursus thibetanus). Zinātniskais nosaukums Ursus latīņu valodā nozīmē "lācis" vīriešu dzimtē.
-
Irānas Islāma Republika (persiešu: جمهوری اسلامی ایران), plašāk zināma kā Irāna (ايران), ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumāzijā. Ziemeļos Irāna robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Turkmenistānu, austrumos ar Pakistānu un Afganistānu, kā arī ar Turciju un Irāku (Kurdistānas reģions) rietumos. Irānas jūras robeža dienvidos ir Persijas līcis, kura pretējā krastā atrodas Kuveita, Saūda Arābija, Bahreina, Katara un Apvienotie Arābu Emirāti.
-
Francijas pilsētu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Francijas pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija lielāks par 20 000 iedzīvotājiem. Uzskaitījumā iekļautas arī aizjūras teritorijas pilsētas.
-
2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā
2025.—2026. gada Pasaules kauss biatlonā ir vairāku posmu biatlona sacensības, kas sākās 2024. gada 29.
-
Ramadāns (arābu: رمضان, ramaḍān, izrunā: /rɑmɑˈdˤɑːn/) ir devītais un svētais gavēņa mēnesis islāma kalendārā. Tas vienmēr sākas ar jauna mēness fāzes iestāšanos, tādēļ katru gadu tas sākas citā dienā. Parasti ramadāna ilgums ir trīsdesmit dienas, tas ir, līdz nākamās jauna mēness fāzes iestāšanās dienai.
-
Tukuma novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Tukuma novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Tukuma novads sastāv no Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Viesatu, Zantes, Zemītes, Zentenes pagastiem, kā arī Kandavas un Tukuma pilsētas. Pēc LĢIA datiem Tukuma novada teritorijā atrodas 154 ciemi.
-
Dobeles novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Dobeles novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Dobeles novads sastāv no Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastiem, kā arī Auces un Dobeles pilsētām. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 91 ciems.
-
Kandavas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Kandavas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Kandavas novads sastāv no Cēres, Kandavas, Matkules, Vānes, Zantes, Zemītes pagastiem un Kandavas pilsētas. Pēc LĢIA datiem Kandavas novada teritorijā atrodas 38 ciemi (36 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2025. gada 7.
-
"Volkers, Teksasas reindžers" (angļu: Walker, Texas Ranger) ir asa sižeta un piedzīvojumu ASV seriāls par nedaudz vecmodīgo, toties neuzpērkamo un ļoti drosmīgo Teksasas reindžeru Kordelu Volkeru un viņa pāriniekiem. Galvenajā lomā Čaks Noriss. Latvijā seriālu demonstrēja televīzijas kanālos: LNT, TV3 un TV6.
-
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija. Tās platība ir 2,5 miljoni km², bet tās savienojums ar Atlantijas okeānu Gibraltāra šaurums ir tikai 14 km plats. Senajos laikos Vidusjūra bija ļoti nozīmīgs transporta mezgls, kas atļāva tirdzniecību un kultūras apmaiņu starp reģiona tautām — mezopotāmiešiem, ēģiptiešiem, arābiem, persiešiem, feniķiešiem, kartāgiešiem, grieķiem un romiešiem.
-
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā būs 90. Pasaules čempionāts.
-
Žirafes (Giraffa) ir viena no divām žirafu dzimtas (Giraffidae) pārnadžu ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas un 7 izmirušas aizvēsturiskās sugas, no kurām 4 dzīvoja pleistocēnā un 3 pliocēnā. Pliocēna žirafēm jau bija izveidojies garais kakls tāpat kā mūsdienu žirafei. Reizēm pie žirafēm pieskaita arī Giraffa attica, kas kopš 1929.
-
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād) ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
-
Šis ir Latvijas augstāko pauguru uzskaitījums. 270 metru atzīmi pēc absolūtā augstuma pārsniedz 23 pauguri. Latvijas augstākais paugurs ir 311,94 m augstais Gaiziņkalns Vidzemes augstienē, kas ir augstākais Latvijā un otrs augstākais Baltijā, bet visaugstākais paugurs pēc relatīvā augstuma ir Latgales augstienē atrodošais Dzierkaļu kalns (89,2 m).
-
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula (ĶEPT) ir sistemātisks ķīmisko elementu izkārtojums, kurā elementi sakārtoti pēc atomskaitļa (protonu skaita atomu kodolā) un sagrupēti periodos (rindās) un grupās (kolonnās) atbilstoši to ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām. Tas ir viens no fundamentālākajiem instrumentiem dabaszinātnēs, kas ļauj strukturēt zināšanas par elementu uzbūvi, īpašībām un savstarpējām sakarībām. Pašlaik periodiskajā tabulā ir ietverti visi līdz šim atzītie ķīmiskie elementi, tajā skaitā arī sintezētie supersmagie elementi; tabula var tikt papildināta, ja nākotnē tiek apstiprināti jauni elementi.
-
Kipra, oficiāli Kipras Republika, ir salu valsts austrumu Vidusjūrā. Kipra atrodas uz austrumiem no Grieķijas, uz dienvidiem no Turcijas un Sīrijas, uz rietumiem no Libānas, uz ziemeļrietumiem no Gazas joslas un Izraēlas, uz ziemeļiem no Ēģiptes. Kipra ir trešā lielākā un apdzīvotākā sala Vidusjūrā pēc Sicīlijas un Sardīnijas.
-
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem. Dzīvnieku daudzveidība ir milzīga (kopējais sugu skaits ir aptuveni 2 miljoni), taču suga reti ir viendabīga (monotipiska) visā izplatības apgabalā jeb areālā. Parasti tā sadalās pasugās.
-
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi. Saules sistēma atrodas Piena Ceļa spirālzarā "Oriona rokā" (Orion Arm), 26 000 gaismas gadu attālumā no galaktikas centra. Saules sistēmas veidošanās un evolūcija ir sākusies pirms 4,6 miljardiem gadu, kad sākās milzīga molekulārā mākoņa nelielas daļas gravitācijas sabrukums.
-
Ievērojamākās Latvijas personības
Ievērojamākās Latvijas personības ir laikraksta "Latvijas Avīze" un interneta portāla "Apollo" kopīgā 2004. gada aptaujā noteiktās 100 visu laiku ievērojamākās Latvijas personības. Par visu laiku ievērojamāko personu tika atzīts Krišjānis Barons.
-
Olimpiskās spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kurās vairāki tūkstoši sportistu sacenšas gan vasaras, gan ziemas sporta veidos. Olimpiskās spēles tiek uzskatītas par pasaulē lielākajām sporta sacensībām, tajās piedalās sportisti no vairāk nekā 200 valstīm. Mūsdienās olimpiskās spēles notiek ik pēc diviem gadiem, secīgi mijoties ziemas un vasaras spēlēm, katras sezonas olimpiskajām spēlēm notiekot ik pēc četriem gadiem.
-
Izraēla (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē. Tā robežojas ar Libānu ziemeļos, Sīriju ziemeļaustrumos, Jordāniju austrumos un Ēģipti dienvidrietumos. Valsts galvaspilsēta ir Jeruzaleme, taču Izraēlas valdīšana pār to nav viennozīmīgi starptautiski atzīta, tādēļ parasti to valstu vēstniecības, kurām ir diplomātiskās attiecības ar Izraēlu, atrodas ārpus galvaspilsētas.
-
Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.
-
“Mona Liza” (itāļu: Monna Lisa, izrunā: /ˈmɔnna ˈliːza/ — ‘Līzas kundze’) jeb “Džokonda” (La Gioconda — ‘laimīga, dzīvespriecīga sieviete’, franču: La Joconde) ir itāļu renesanses mākslinieka Leonardo da Vinči gleznots portrets, kas ir raksturots kā “vispazīstamākais, visskatītākais, visvairāk aprakstītais, visvairāk apdziedātais, visparodētākais mākslas darbs pasaulē”. “Mona Liza” ir viena no vērtīgākajām gleznām pasaulē. 1962.
-
Jēkabpils novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Jēkabpils novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Jēkabpils novads sastāv no Aknīstes, Asares, Atašienes, Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils Variešu, Viesītes, Vīpes un Zasas pagastiem, kā arī Aknīstes, Jēkabpils un Viesītes pilsētām. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 456 ciemi (445 ciemi pašlaik pastāv, bet 11 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
Saulgrieži jeb solstīcija (latīņu: Sol — 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži). Dažreiz saulgriežus sauc arī par saulstāvjiem, jo pirms un pēc saulgriežiem Saule vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs horizonta. Vasaras saulgriežu laikā ir visgarākā diena un visīsākā nakts, bet ziemas saulgriežos — visīsākā diena un visgarākā nakts.
-
Bauskas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Bauskas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Bauskas novadssastāv no Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastiem, kā arī Bauskas un Iecavas pilsētām. Pēc LĢIA datiem Bauskas novada teritorijā atrodas 148 ciemi (147 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
-
Ekspresionisms (no latīņu: expressio — 'izteiksme') ir mākslas kustība, kas radās 20. gadsimta sākumā Vācijā. Ekspresionisma mākslai raksturīga realitātes izkropļošana ar nolūku radīt emocionālu efektu un atspoguļot cilvēka iekšējās sajūtas; tai raksturīgas intensīvas (bieži — negatīvas, satraucošas, bailes raisošas) emocijas.
