-
Ungārija (ungāru: Magyarország) ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras. Rietumos tā robežojas ar Austriju, ziemeļos ar Slovākiju, ziemeļaustrumos ar Ukrainu, bet dienvidaustrumos ar Rumāniju, dienvidos ar Serbiju, bet dienvidrietumos ar Horvātiju un Slovēniju. Ungārija ir Eiropas Savienības, NATO, OECD un Šengenas zonas dalībniece.
-
2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas
Parlamenta vēlēšanas Ungārijā notika 2026. gada 12. aprīlī.
-
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā būs 90. Pasaules čempionāts.
-
Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.
-
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād) ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
-
Arāla jūra (kazahu: Арал теңізі, Aral teñizi; uzbeku: Orol dengizi) ir izsīcis beznoteces ezers Centrālāzijā, Kazahstānas un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikas teritorijā. Kopš 1960. gadiem tikusi novērota Arāla jūras sarukšana un izžūšana, kas lielā mērā skaidrojama ar cilvēku saimniecisko darbību (ūdens novadīšanu lauksaimniecības zemju apūdeņošanai).
-
2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss (angļu: Eurovision Song Contest 2026; franču: Concours Eurovision de la chanson 2026) būs 70. ikgadējais Eirovīzijas dziesmu konkurss.
-
Medūzas (Medusozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) apakštips, kas apvieno 4 klases: hidrozojus (Hydrozoa) ar 3000—3500 sugām, kubomedūzas (Cubozoa) ar apmēram 20 sugām, scifozojus (Scyphozoa) ar vairāk kā 200 sugām un stauromedūzas (Staurozoa) ar apmēram 50 sugām. Medūzas ir sastopamas visos pasaules okeānos. Tās mājo gan tuvu ūdens virsmai, gan lielā dziļumā.
-
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2025. gada 7.
-
Lielais Ķīnas mūris (ķīniešu: 万里长城, piņjiņs: Wànlǐ Chángchéng — ‘10 000 li garais mūris’) ir ļoti garš no zemes, ķieģeļiem un akmeņiem celts mūris, kuru Senajā Ķīnā uzbūvēja kā nocietinājumu pret iebrucējiem no Ķīnas ziemeļiem. Tas ir viens no lielākajiem arhitektūras pieminekļiem, kas jebkad ir uzcelts. Patiesībā Lielais Ķīnas mūris sastāv no vairākiem mazākiem posmiem, no kuriem daži ir viens otram paralēli.
-
A9 autoceļš Rīga (Skulte)—Liepāja, sabiedrībā pazīstama arī kā Liepājas šoseja, ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Latvijas galvaspilsētu Rīgu ar Latvijas trešo lielāko pilsētu Liepāju. Autoceļa garums ir 199,3 km, no autoceļa kopgaruma 15,4 km atrodas pilsētās. Autoceļš visā garumā ir klāts ar asfaltbetona segumu.
-
Purva bruņurupucis jeb Eiropas purva bruņurupucis (Emys orbicularis) ir purva bruņurupuču dzimtas (Emydidae) bruņurupucis, kas dzīvo Eiropas centrālajos un dienvidu reģionos, Ziemeļāfrikas un Āzijas rietumos. Tā ir vistālāk uz ziemeļiem izplatītā bruņurupuču suga pasaulē. Agrāk tā izplatības areāls bijis daudz plašāks un purva bruņurupucis ir dzīvojis pat Zviedrijas ziemeļos.
-
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas (angļu: United Nations) ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru. Apvienotās Nācijas tika izveidotas 1945. gada 26.
-
Hormuzs (arābu: مضيق هرمز, Maḍīq Hurmuz; persiešu: تنگه هرمز, Tange-ye Hormoz) ir šaurs un stratēģiski svarīgs jūras šaurums, kas savieno Persijas līci ar Omānas līci (Arābijas jūru). Ziemeļos no šauruma ir Irāna, bet dienvidos — Omānas muhafaza Musendema. Jūras šaurums šaurākajā vietā ir aptuveni 39 km plats.
-
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula (ĶEPT) ir sistemātisks ķīmisko elementu izkārtojums, kurā elementi sakārtoti pēc atomskaitļa (protonu skaita atomu kodolā) un sagrupēti periodos (rindās) un grupās (kolonnās) atbilstoši to ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām. Tas ir viens no fundamentālākajiem instrumentiem dabaszinātnēs, kas ļauj strukturēt zināšanas par elementu uzbūvi, īpašībām un savstarpējām sakarībām. Pašlaik periodiskajā tabulā ir ietverti visi līdz šim atzītie ķīmiskie elementi, tajā skaitā arī sintezētie supersmagie elementi; tabula var tikt papildināta, ja nākotnē tiek apstiprināti jauni elementi.
-
Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO, angļu: North Atlantic Treaty Organization; oficiāli arī OTAN, franču: Organisation du traité de l'Atlantique nord) ir militāra savienība, kas apvieno 32 valstis (30 Eiropas un divas Ziemeļamerikas valstis) ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu". NATO dibināja pēc Otrā pasaules kara, 1949. gada 4.
-
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts ietver starptautisko tālsarunu kodu (STK) uzskaitījumu.
-
Lietuva (lietuviešu: Lietuva), oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos. Lietuvas galvaspilsēta ir Viļņa.
-
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. De iure ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru līdz Krievijas—Ukrainas karam veidoja 81 federālais subjekts, tomēr de facto tā ir diktatūra. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.
-
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
-
Grīņu dabas rezervāts atrodas Kurzemes dienvidrietumu daļā, Piejūras zemienē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā starp Pāvilostu un Ziemupi 10 km attālumā no jūras. Rezervāts dibināts 1936. gadā ar mērķi — saglabāt grīni, kurā sastopama reta, atlantiskā perioda augu suga — Grīņa sārtene (Erica tetralix), kas Latvijā atrodas uz izplatības areāla austrumu robežas un pirmo reizi konstatēta 1885.
-
Vācija (vācu: Deutschland), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, [ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats.
-
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi. Saules sistēma atrodas Piena Ceļa spirālzarā "Oriona rokā" (Orion Arm), 26 000 gaismas gadu attālumā no galaktikas centra. Saules sistēmas veidošanās un evolūcija ir sākusies pirms 4,6 miljardiem gadu, kad sākās milzīga molekulārā mākoņa nelielas daļas gravitācijas sabrukums.
-
Ekosistēma (grieķu: οἶκος — ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo. Ekosistēmā pastāvīgi notiek enerģijas, vielu un informācijas aprite, kas nodrošina ekosistēmas funkcionēšanu. Biocenozē ietilpst ekosistēmā sastopamie augi, dzīvnieki un mikroorganismi.
-
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina (vācu: Düna, poļu: Dźwina), bet augšpus Latvijas teritorijas — Rietumu Dvina (krievu: За́падная Двина́, baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe. Tā sākas no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Baltijas jūras Rīgas līcī, kur veido Rīgas ostas akvatoriju. Daugavas garums ir 1005 km, no tiem 352 km Latvijā.
-
Latvijas politisko partiju uzskaitījums
Šis ir saraksts ar Latvijā reģistrētajām politiskām partijām. 2022. gada jūlijā Latvijā darbojās 8 politisko partiju apvienības un 53 aktīvas partijas.
-
E-klase ir Latvijas elektroniska skolvadības sistēma, kas nodrošina visu pedagoģiskajā procesā nepieciešamo dokumentāciju. Tā ir paredzēta skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem, piedāvājot veikt dažāda veida atskaites skolas vajadzībām, elektronisko dienasgrāmatu, klases žurnālu, mācību procesa analīzi, kā arī saziņas iespējas. Noteiktas iespējas, kā, piemēram, mēneša sekmju izraksts, E-klasē ir pieejamas tikai ģimenes komplektā, kas ir par maksu.
-
"Jaunā Vienotība" ir centriski-labēja partiju apvienība Latvijā. Partiju apvienību veido partija "Vienotība" kopā ar reģionālajām politiskajām partijām "Kuldīgas novadam", "Tukuma pilsētai un novadam", "Valmierai un Vidzemei" un "Jēkabpils reģionālo partiju". Ar Latgales partiju apvienībai ir noslēgts sadarbības līgums.
-
Ievērojamākās Latvijas personības
Ievērojamākās Latvijas personības ir laikraksta "Latvijas Avīze" un interneta portāla "Apollo" kopīgā 2004. gada aptaujā noteiktās 100 visu laiku ievērojamākās Latvijas personības. Par visu laiku ievērojamāko personu tika atzīts Krišjānis Barons.
-
I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873. gadā no 26. līdz 29.
-
Mežs ir ekosistēma, kurā dominējošā augu forma ir koki, kas veido kokaudzi. Kokaudze meža ekosistēmā ir galvenais organiskās masas ražotājs. Mežs ietver gan kokaudzi tās dažādās attīstības stadijās, gan pameža un zemsedzes augus, meža dzīvniekus un augsni ar tās bagātīgo baktēriju, aļģu, dzīvnieku un sēņu pasauli.
-
Indonēzija (indonēziešu: Indonesia), oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Tā atrodas uz 17 508 salām un ir pasaulē lielākā valsts, kas atrodas uz arhipelāga. Pēc iedzīvotāju skaita, kas ir vairāk kā 260 miljoni, Indonēzija ir ceturtā lielākā valsts pasaulē.
