-
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā būs 90. Pasaules čempionāts.
-
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād) ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
-
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts ietver starptautisko tālsarunu kodu (STK) uzskaitījumu.
-
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2025. gada 7.
-
2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss (angļu: Eurovision Song Contest 2026; franču: Concours Eurovision de la chanson 2026) būs 70. ikgadējais Eirovīzijas dziesmu konkurss.
-
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
-
Sekss (no latīņu: sexus — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka uzvedība vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko sajūtu kopumu, izpaužot savu seksualitāti un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar dzimumtieksmes apmierināšanu un dzimtas turpināšanu. Termins seksuālās aktivitātes var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku — dzimumakts vai orālais sekss, gan uz masturbāciju. Pirmo reizi vārds "sekss" ar nozīmi dzimumakts (latīņu: Coitus) datēts ar 1929.
-
Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.
-
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina (vācu: Düna, poļu: Dźwina), bet augšpus Latvijas teritorijas — Rietumu Dvina (krievu: За́падная Двина́, baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe. Tā sākas no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Baltijas jūras Rīgas līcī, kur veido Rīgas ostas akvatoriju. Daugavas garums ir 1005 km, no tiem 352 km Latvijā.
-
Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO, angļu: North Atlantic Treaty Organization; oficiāli arī OTAN, franču: Organisation du traité de l'Atlantique nord) ir militāra savienība, kas apvieno 32 valstis (30 Eiropas un divas Ziemeļamerikas valstis) ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu". NATO dibināja pēc Otrā pasaules kara, 1949. gada 4.
-
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula (ĶEPT) ir sistemātisks ķīmisko elementu izkārtojums, kurā elementi sakārtoti pēc atomskaitļa (protonu skaita atomu kodolā) un sagrupēti periodos (rindās) un grupās (kolonnās) atbilstoši to ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām. Tas ir viens no fundamentālākajiem instrumentiem dabaszinātnēs, kas ļauj strukturēt zināšanas par elementu uzbūvi, īpašībām un savstarpējām sakarībām. Pašlaik periodiskajā tabulā ir ietverti visi līdz šim atzītie ķīmiskie elementi, tajā skaitā arī sintezētie supersmagie elementi; tabula var tikt papildināta, ja nākotnē tiek apstiprināti jauni elementi.
-
Seksa pozas ir dažādi ķermeņu izvietojuma veidi dzimumakta vai citu seksuālās tuvības formu laikā. Tās var atšķirties pēc ķermeņu saskares pakāpes, komforta līmeņa, dziļuma, noteiktu erogēno zonu stimulācijas un fiziskās slodzes. Pastāv ļoti plašs pozu klāsts, un izvēli parasti ietekmē partneru vēlmes, anatomiskās īpatnības, veselības stāvoklis, kā arī kultūras un sociālie faktori.
-
Pasaules grāmatu un autortiesību diena
Pasaules grāmatu un autortiesību diena (angļu: World Book and Copyright Day, franču: Journée mondiale du livre et du droit d'auteur, krievu: Всемирный день книг и авторского права, spāņu: Día Mundial del Libro y del Derecho de Autor, ķīniešu: 世界图书与版权日) jeb Pasaules grāmatu diena ir ikgadēja starptautiska UNESCO organizēta svinama diena, kuras mērķis ir godināt autorus, kā arī aicināt cilvēkus vairāk pievērsties gan grāmatu lasīšanai, gan rakstīšanai. To visā pasaulē svin 23. aprīlī, izņemot Lielbritāniju un Īriju, kur to atzīmē marta pirmajā ceturtdienā.
-
Mājas kaķis, arī vienkārši kaķis (Felis silvestris catus), ir mazs plēsējs no kaķu dzimtas. Tas tika pieradināts pirms aptuveni 12 000 gadiem Mezopotāmijas reģionā līdz ar lauksaimniecības attīstību. Kaķis ir viens no populārākajiem mājdzīvniekiem pasaulē, jo palīdz cilvēkiem cīnīties ar kaitēkļiem, piemēram, pelēm, čūskām un pat skorpioniem.
-
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. De iure ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru līdz Krievijas—Ukrainas karam veidoja 81 federālais subjekts, tomēr de facto tā ir diktatūra. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.
-
Pārdņestra (rumāņu: Transnistria) jeb Piedņestra (krievu: Приднестро́вье, ukraiņu: Придністров'я) ir vēsturisks novads gar Dņestras austrumu krastu. Kaut arī starptautiski tā ir atzīta kā Moldovas daļa, kuras oficiālais nosaukums ir Dņestras kreisā krasta administratīvi-teritoriālās vienības (rumāņu: Unitățile Administrativ-Teritoriale din stînga Nistrului), kopš 1992. gada Pārdņestru ir okupējuši Krievijas Federācijas Bruņotie spēki un tajā atrodas pašpasludināts, starptautiski neatzīts valstisks veidojums — Piedņestras Moldāvu Republika.
-
Andi (kečvu: Antikuna) jeb Andu Kordiljeri (spāņu: Cordillera de los Andes) ir Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa, kas atrodas Dienvidamerikas rietumos un ziemeļos. Kalnu sistēmas garums ir 7 000 km, bet vidējais platums aptuveni 200 km. Centrālajā daļā (Peru un Bolīvijas teritorijā) platums pārsniedz 800 km.
-
Jupiters ir lielākā planēta Saules sistēmā un tipiska gāzu planēta, kura sastāvā dominē ūdeņradis un hēlijs. Tā ir piektā planēta no Saules, atrodas aiz Marsa orbītas un iezīmē pāreju no iekšējām Zemes grupas planētām uz ārējām milzu planētām. Jupiters ir spilgti redzams ar neapbruņotu aci un pazīstams jau seno grieķu un romiešu astronomiskajās tradīcijās, kur tas tika saistīts ar augstākā dieva tēlu (Zevu un Jupiteru).
-
Šajā uzskaitījumā apkopotas Itālijas pilsētas. Oficiāli par pilsētām (itāļu valodā: Città) var tikt uzskatītas tās apdzīvotās vietas, kas ir saņēmušas dekrētu no valsts galvas (līdz 1946.g. no karaļa, savukārt pašlaik no Itālijas prezidenta vai pagaidu valsts vadītāja), pamatojoties uz apdzīvotās vietas vēsturisko, mākslas, pilsonisko vai demogrāfisko ietekmi un nozīmi.
-
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākā bērnu un jauniešu dziesmu un deju tradīcija Latvijā. Šo dziesmu svētku tradīcija ir izsekojama līdz 1866. gadam, bet bērnu priekšnesumi bija vairākos Vispārējos dziesmu svētkos.
-
Apvienotā Karaliste (angļu: United Kingdom, izrunā: [juˈnʌɪtɪd ˈkɪŋdəm]), oficiāli kopš 1922. gada Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), sarunvalodā arī Lielbritānija (Great Britain, [greɪt ˈbrɪt(ə)n]), ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas.
-
Valmieras novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Valmieras novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Valmieras novads sastāv no Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas, Zilākalna pagastiem un Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētām. Valmieras novadā kopā atrodas 174 ciemi.
-
Vācija (vācu: Deutschland), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, [ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats.
-
Misionāru poza ir viena no vispazīstamākajām un visbiežāk izmantotajām seksuālajām pozām dzimumakta laikā. Parasti viens partneris atrodas guļus uz muguras, bet otrs – virs viņa, vērsts ar seju pret partneri. Šī poza bieži tiek uztverta kā tradicionāla un tiek uzskatīta par vienu no visvienkāršākajām izpildījumā.
-
Polija (poļu: Polska), oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos. Ziemeļos tās krastus apskalo Baltijas jūra, kur Polijai ir jūras robeža ar Zviedriju un Dāniju. Polijas kopējā platība ir 312 696 km², un tā ir 69.
-
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena ir svētku diena, kad tiek atzīmēta 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākās Padomes pieņemtā „Deklarācija par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu”.
-
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi. Saules sistēma atrodas Piena Ceļa spirālzarā "Oriona rokā" (Orion Arm), 26 000 gaismas gadu attālumā no galaktikas centra. Saules sistēmas veidošanās un evolūcija ir sākusies pirms 4,6 miljardiem gadu, kad sākās milzīga molekulārā mākoņa nelielas daļas gravitācijas sabrukums.
-
Suvalku koridors (angļu: Suwałki Gap, Suwałki corridor) ir mazapdzīvota teritorija ap Lietuvas un Polijas robežu, kas atrodas uz īsākā ceļa starp Baltkrieviju un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu Polijas pierobežā. Šis koridors ir kļuvis stratēģiski un militāri nozīmīgs, kopš Polija un Baltijas valstis pievienojās Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO). Robeža starp Poliju un Lietuvu izveidota pēc 1920.
-
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas nosaka Latvijas Republikas likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
-
Lidmašīna ir par gaisu smagāks aerodinamiskas formas gaisa kuģis ar nekustīgiem spārniem, kura kustībai nepieciešamā vilkme tiek radīta ar reaktīvā dzinēja vai propelleru palīdzību (gaisa kuģus ar kustīgiem spārniem sauc par ornitopteriem). Lidmašīna spēj pārvietoties atmosfērā ar lielu ātrumu, izmantojot spārnu cēlējspēku, lai noturētos gaisā (gaisa kuģus, kas izmanto vertikāli novietota propellera cēlējspēku, sauc par helikopteriem). Atšķirībā no planieriem, lidmašīnām ir dzinēji.
-
Neptūns ir astotā un vistālāk no Saules esošā Saules sistēmas planēta, kas kopā ar Urānu veido tā sauktos ledus milžus — divas ārējās planētas, kuru sastāvā dominē ūdeņradis, hēlijs un ledainās gaistošās vielas (ūdens, amonjaks, metāns). Tā ir ceturtā lielākā Saules sistēmas planēta pēc diametra, trešā masīvākā un blīvākā no visām milzu planētām. Neptūna masa ir 17,15 Zemes masas, bet diametrs ir 3,8 Zemes rādiusi.
-
Kipra, oficiāli Kipras Republika, ir salu valsts austrumu Vidusjūrā. Kipra atrodas uz austrumiem no Grieķijas, uz dienvidiem no Turcijas un Sīrijas, uz rietumiem no Libānas, uz ziemeļrietumiem no Gazas joslas un Izraēlas, uz ziemeļiem no Ēģiptes. Kipra ir trešā lielākā un apdzīvotākā sala Vidusjūrā pēc Sicīlijas un Sardīnijas.
