-
Irānas Islāma Republika (persiešu: جمهوری اسلامی ایران), plašāk zināma kā Irāna (ايران), ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumāzijā. Ziemeļos Irāna robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Turkmenistānu, austrumos ar Pakistānu un Afganistānu, kā arī ar Turciju un Irāku (Kurdistānas reģions) rietumos. Irānas jūras robeža dienvidos ir Persijas līcis, kura pretējā krastā atrodas Kuveita, Saūda Arābija, Bahreina, Katara un Apvienotie Arābu Emirāti.
-
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā būs 90. Pasaules čempionāts.
-
Jeļena Staburova (krievu: Елена Юрьевна Стабурова; dzimusi 1948. gada 7. oktobrī Ohā, Sahalīnā, Krievijā) ir Latvijas krievu sinoloģe, pirmās sinoloģijas studiju programmas veidotāja Latvijā, Latvijas akadēmiskās Ķīnas pētniecības pamatlicēja un ķīniešu valodas īpašvārdu atveides latviešu valodā standarta izstrādātāja.
-
Hormuzs (arābu: مضيق هرمز, Maḍīq Hurmuz; persiešu: تنگه هرمز, Tange-ye Hormoz) ir šaurs un stratēģiski svarīgs jūras šaurums, kas savieno Persijas līci ar Omānas līci (Arābijas jūru). Ziemeļos no šauruma ir Irāna, bet dienvidos — Omānas muhafaza Musendema. Jūras šaurums šaurākajā vietā ir aptuveni 39 km plats.
-
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2025. gada 7.
-
Brīnumainā izglābšanās Hudzonā
"Brīnumainā izglābšanās Hudzonā" (angļu: Sully) ir 2016. gada ASV biogrāfiskā drāmas filma, kas balstīts uz Džefrija Zaslova un Česlija Salenbergera autobiogrāfiju Highest Duy. Filmas režisors un viens no producentiem ir Klints Īstvuds.
-
Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.
-
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina (vācu: Düna, poļu: Dźwina), bet augšpus Latvijas teritorijas — Rietumu Dvina (krievu: За́падная Двина́, baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe. Tā sākas no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Baltijas jūras Rīgas līcī, kur veido Rīgas ostas akvatoriju. Daugavas garums ir 1005 km, no tiem 352 km Latvijā.
-
Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO, angļu: North Atlantic Treaty Organization; oficiāli arī OTAN, franču: Organisation du traité de l'Atlantique nord) ir militāra savienība, kas apvieno 32 valstis (30 Eiropas un divas Ziemeļamerikas valstis) ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu". NATO dibināja pēc Otrā pasaules kara, 1949. gada 4.
-
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
-
Dagestāna (krievu: Республика Дагестан) ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā. Tā robežojas ar Kalmikiju ziemeļos, Stavropoles novadu ziemeļrietumos, Čečeniju rietumos, kā arī ar Gruziju dienvidrietumos, Azerbaidžānu dienvidos un Kaspijas jūru austrumos. Dagestāna ir daudznacionālākā Krievijas Federācijas republika.
-
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād) ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
-
Francijas pilsētu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Francijas pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija lielāks par 20 000 iedzīvotājiem. Uzskaitījumā iekļautas arī aizjūras teritorijas pilsētas.
-
Mājas kaķis, arī vienkārši kaķis (Felis silvestris catus), ir mazs plēsējs no kaķu dzimtas. Tas tika pieradināts pirms aptuveni 12 000 gadiem Mezopotāmijas reģionā līdz ar lauksaimniecības attīstību. Kaķis ir viens no populārākajiem mājdzīvniekiem pasaulē, jo palīdz cilvēkiem cīnīties ar kaitēkļiem, piemēram, pelēm, čūskām un pat skorpioniem.
-
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts ietver starptautisko tālsarunu kodu (STK) uzskaitījumu.
-
Medūzas (Medusozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) apakštips, kas apvieno 4 klases: hidrozojus (Hydrozoa) ar 3000—3500 sugām, kubomedūzas (Cubozoa) ar apmēram 20 sugām, scifozojus (Scyphozoa) ar vairāk kā 200 sugām un stauromedūzas (Staurozoa) ar apmēram 50 sugām. Medūzas ir sastopamas visos pasaules okeānos. Tās mājo gan tuvu ūdens virsmai, gan lielā dziļumā.
-
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas (angļu: United Nations) ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru. Apvienotās Nācijas tika izveidotas 1945. gada 26.
-
Rīgas radio un televīzijas tornis
Rīgas radio un televīzijas tornis (pazīstams arī kā Zaķusalas televīzijas tornis) ir vienlaidus brīvi stāvošs metāla tornis Zaķusalā Rīgā. Torņa augstums ir 369 metri, un tas ir ne tikai augstākais Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā un trešais augstākais Eiropā aiz Maskavas (540,1 m) un Kijivas televīzijas torņa (385 m). Torņa celtniecība notika no 1979.
-
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula (ĶEPT) ir sistemātisks ķīmisko elementu izkārtojums, kurā elementi sakārtoti pēc atomskaitļa (protonu skaita atomu kodolā) un sagrupēti periodos (rindās) un grupās (kolonnās) atbilstoši to ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām. Tas ir viens no fundamentālākajiem instrumentiem dabaszinātnēs, kas ļauj strukturēt zināšanas par elementu uzbūvi, īpašībām un savstarpējām sakarībām. Pašlaik periodiskajā tabulā ir ietverti visi līdz šim atzītie ķīmiskie elementi, tajā skaitā arī sintezētie supersmagie elementi; tabula var tikt papildināta, ja nākotnē tiek apstiprināti jauni elementi.
-
Augšdaugavas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Augšdaugavas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Augšdaugavas novads sastāv no Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Prodes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastiem, kā arī Ilūkstes un Subates pilsētām. Pēc LĢIA datiem Augšdaugavas novada teritorijā atrodas 765 ciemi (671 ciems pašlaik pastāv, bet 65 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Apvienotajā Karalistē, ASV, Īrijā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Brazīlijā, Krievijas Federācijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas.
-
Bauskas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Bauskas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Bauskas novadssastāv no Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastiem, kā arī Bauskas un Iecavas pilsētām. Pēc LĢIA datiem Bauskas novada teritorijā atrodas 148 ciemi (147 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
-
Latvijas politisko partiju uzskaitījums
Šis ir saraksts ar Latvijā reģistrētajām politiskām partijām. 2022. gada jūlijā Latvijā darbojās 8 politisko partiju apvienības un 53 aktīvas partijas.
-
Saldus novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Saldus novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Saldus novads sastāv no Blīdenes, Cieceres, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu, Zvārdes pagastiem, kā arī Brocēnu un Saldus pilsētas. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 114 ciemi (112 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
Sekss (no latīņu: sexus — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka uzvedība vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko sajūtu kopumu, izpaužot savu seksualitāti un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar dzimumtieksmes apmierināšanu un dzimtas turpināšanu. Termins seksuālās aktivitātes var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku — dzimumakts vai orālais sekss, gan uz masturbāciju. Pirmo reizi vārds "sekss" ar nozīmi dzimumakts (latīņu: Coitus) datēts ar 1929.
-
Ungārija (ungāru: Magyarország) ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras. Rietumos tā robežojas ar Austriju, ziemeļos ar Slovākiju, ziemeļaustrumos ar Ukrainu, bet dienvidaustrumos ar Rumāniju, dienvidos ar Serbiju, bet dienvidrietumos ar Horvātiju un Slovēniju. Ungārija ir Eiropas Savienības, NATO, OECD un Šengenas zonas dalībniece.
-
Spānija (spāņu: España, izrunā: [esˈpaɲa]), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā. Tā rietumos robežojas ar Portugāli, ziemeļaustrumos ar Franciju un Andoru, bet dienvidrietumos ar Gibraltāru. Ziemeļos to apskalo Atlantijas okeāns (Biskajas līcis), dienvidos un austrumos — Vidusjūra.
-
Krāslavas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Krāslavas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Krāslavas novads sastāv no Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas, Ūdrīšu pagastiem, kā arī Dagdas un Krāslavas pilsētām. Pēc LĢIA datiem Krāslavas novada teritorijā atrodas 895 ciemi (773 ciemi pašlaik pastāv, bet 122 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
Šajā uzskaitījumā apkopotas Itālijas pilsētas. Oficiāli par pilsētām (itāļu valodā: Città) var tikt uzskatītas tās apdzīvotās vietas, kas ir saņēmušas dekrētu no valsts galvas (līdz 1946.g. no karaļa, savukārt pašlaik no Itālijas prezidenta vai pagaidu valsts vadītāja), pamatojoties uz apdzīvotās vietas vēsturisko, mākslas, pilsonisko vai demogrāfisko ietekmi un nozīmi.
-
Izraēla (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē. Tā robežojas ar Libānu ziemeļos, Sīriju ziemeļaustrumos, Jordāniju austrumos un Ēģipti dienvidrietumos. Valsts galvaspilsēta ir Jeruzaleme, taču Izraēlas valdīšana pār to nav viennozīmīgi starptautiski atzīta, tādēļ parasti to valstu vēstniecības, kurām ir diplomātiskās attiecības ar Izraēlu, atrodas ārpus galvaspilsētas.
-
Vācija (vācu: Deutschland), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, [ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats.
-
Ukraina (ukraiņu: Україна [ukrɑˈjinɑ]) ir valsts Eiropas austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Baltkrieviju, austrumos — ar Krievijas Federāciju, rietumos — ar Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Moldovu, bet no dienvidiem to apskalo Melnā jūra. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot Krievijas Federāciju un Turciju, kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan Āzijā).
-
2023. gada Pasaules čempionāts hokejā
2023. gada Pasaules čempionāts hokejā bija 87. Pasaules čempionāts hokejā.
-
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas nosaka Latvijas Republikas likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
