-
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā būs 90. Pasaules čempionāts.
-
Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena ir 1. maijā atzīmējama svētku diena, kas pasludināts par svinamu dienu jau 1920. gada 29.
-
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena ir svētku diena, kad tiek atzīmēta 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākās Padomes pieņemtā „Deklarācija par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu”.
-
Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem
2024. gada vasaras olimpisko spēļu vīriešu basketbola turnīrs notika no 2024. gada 27.
-
Šveice (vācu: Schweiz, franču: Suisse, itāļu: Svizzera, retoromāņu: Svizra), oficiāli Šveices Konfederācija (latīņu: Confoederatio Helvetica, saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni. Šveicei juridiski nav galvaspilsētas, lai gan faktiski tā ir Berne, kur atrodas vairums valsts iestāžu. Šveicei nav robežas ar jūru; ziemeļos tā robežojas ar Vāciju, austrumos ar Lihtenšteinu un Austriju, dienvidos ar Itāliju, bet rietumos robežojas ar Franciju.
-
2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss (angļu: Eurovision Song Contest 2026; franču: Concours Eurovision de la chanson 2026) būs 70. ikgadējais Eirovīzijas dziesmu konkurss.
-
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
-
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas nosaka Latvijas Republikas likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
-
Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km
Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km ir ikgadējs ultramaratons Latvijā, kam starts tiek dots pusnaktī pie Brīvības pieminekļa Rīgā, un finišētāji sagaidīti pie Svētās Sīmaņa baznīcas durvju kliņķa Valmierā. Vēsturiskais skrējiens risinājās piecus gadus trešās atmodas laikā no 1989. gada līdz 1993.
-
Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem
Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem (U-18) ir ikgadējs hokeja turnīrs, kurā spēlē vienīgi hokejisti, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem. To rīko Starptautiskā Ledus Hokeja Federācija. Tas parasti norisinās aprīļa vidū.
-
Medūzas (Medusozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) apakštips, kas apvieno 4 klases: hidrozojus (Hydrozoa) ar 3000—3500 sugām, kubomedūzas (Cubozoa) ar apmēram 20 sugām, scifozojus (Scyphozoa) ar vairāk kā 200 sugām un stauromedūzas (Staurozoa) ar apmēram 50 sugām. Medūzas ir sastopamas visos pasaules okeānos. Tās mājo gan tuvu ūdens virsmai, gan lielā dziļumā.
-
Jelgavas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Jelgavas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Jelgavas novads sastāv no Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Salgales, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastiem. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 145 ciemi.
-
Francijas pilsētu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Francijas pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija lielāks par 20 000 iedzīvotājiem. Uzskaitījumā iekļautas arī aizjūras teritorijas pilsētas.
-
Jura Alunāna darināto latviešu valodas vārdu uzskaitījums
Šajā rakstā uzskaitīta daļa no Jura Alunāna darinātajiem jaunvārdiem, kas nostiprinājušies latviešu valodas aktīvajā vārdu krājumā. Galvenokārt tie jaunvārdi, kuri joprojām tiek lietoti mūsdienās, un ir minēti latviešu valodas vispārējās leksikās vārdnīcās. Jāpiebilst, ka daudziem no Alunāna ieviestajiem vārdiem tolaik bija cita, no mūsdienu latviešu valodas atšķirīga nozīme.
-
Sekss (no latīņu: sexus — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka uzvedība vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko sajūtu kopumu, izpaužot savu seksualitāti un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar dzimumtieksmes apmierināšanu un dzimtas turpināšanu. Termins seksuālās aktivitātes var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku — dzimumakts vai orālais sekss, gan uz masturbāciju. Pirmo reizi vārds "sekss" ar nozīmi dzimumakts (latīņu: Coitus) datēts ar 1929.
-
Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu
Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990. gada 4. maijā tika atjaunota Satversmes sapulces 1922.
-
Fēru salas (fēru: Føroyar , dāņu: Færøerne, norvēģu: Færøyene, islandiešu: Færeyjar, īru: Na Scigirí) ir arhipelāgs, kas atrodas starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Islandi. Salu kopējā platība ir 1400 km2, 2025. gadā tajās bija ap 56 000 iedzīvotāju.
-
Masturbācija (no latīņu: masturbari, iespējams no manu stuprare — 'apkaunot ar roku' vai manibus turbari — 'uzbudināt ar rokām'), arī masturbēšana, pašapmierināšanās jeb onānisms, ir seksuālas pašstimulācijas forma, kurā persona stimulē savus dzimumorgānus, lai panāktu seksuālo uzbudinājumu vai gūtu orgasmu. Stimulācijai var izmantot rokas, ikdienas priekšmetus, seksa rotaļlietas vai, retos gadījumos, arī muti, stimulējot savus dzimumorgānus. Kopā ar partneri veiktu masturbāciju — savstarpēji stimulējot vienam otru vai vērojot partnera pašstimulāciju — sauc par savstarpējo masturbāciju.
-
Maijs (latīņu: mensis Maius, par godu Senās Romas dievietei Maijai) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena. Latviešu mēneša senais nosaukums ir lapu vai sējas mēnesis, savukārt lietuviešu senais nosaukums ir ziedu mėnuo, bet mūsdienās — gegužė. Maijs ir pēdējais pavasara mēnesis.
-
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2025. gada 7.
-
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād) ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
-
Limbažu novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Limbažu novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Limbažu novads sastāv no Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Liepupes, Limbažu, Pāles, Salacgrīvas, Skultes, Staiceles, Umurgas, Vidrižu, Viļķenes pagastiem un Ainažu, Alojas Limbažu, Salacgrīvas, Staiceles pilsētām. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 128 ciemi (127 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
-
A2 autoceļš Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) jeb Vidzemes (Pleskavas) šoseja ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Latvijas galvaspilsētu Rīgu ar Igaunijas robežu Veclaicenes pagastā. Autoceļš turpinās Igaunijā kā 7. šoseja, pēc tam Krievijā kā autoceļš A212 līdz Pleskavai.
-
Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums
Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījumā apkopoti Latvijas valsts vadītāji no 1918. gada 18. novembra, kad tā ieguva neatkarību no Krievijas un Vācijas.
-
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Apvienotajā Karalistē, ASV, Īrijā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Brazīlijā, Krievijas Federācijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas.
-
Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.
-
Slovākija (slovāku: Slovensko), oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā. Robežojas ar Čehiju ziemeļrietumos, ar Austriju rietumos, ar Poliju ziemeļos, ar Ukrainu austrumos, bet ar Ungāriju dienvidos. Slovākijas platība ir 49 035 km², un to ietekmē mērenā un kontinentālā klimata josla.
