-
2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss (angļu: Eurovision Song Contest 2026; franču: Concours Eurovision de la chanson 2026) būs 70. ikgadējais Eirovīzijas dziesmu konkurss.
-
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā būs 90. Pasaules čempionāts.
-
Padomju tautas uzvaras diena Lielajā Tēvijas karā
Padomju tautas uzvaras diena Lielajā Tēvijas karā (krievu: День Победы советского народа в Великой Отечественной войне 1941—1945 годов) ir 9. maijā svinama diena Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Gruzijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Krievijas Federācijā, Moldovā, Tadžikistānā, Turkmenistānā un Uzbekistānā, kas veltīta PSRS uzvarai pret nacistisko Vāciju 1945. gadā.
-
Uzvaras diena var būt: Cēsu kauju piemiņas diena (1919), Igaunijas Republikas Uzvaras diena; Uzvaras diena (Turcija) (1922), Turcijas valsts svētki par godu uzvarai Turcijas neatkarības kara Dumlupinara kaujās; Padomju tautas uzvaras diena Lielajā Tēvijas karā (1945), Uzvaras diena Krievijas Federācijā un vairākas citās pēcpadomju valstīs.
-
Salaspils koncentrācijas nometne
Salaspils nometne (vācu: Lager Kurtenhof) bija vācu koncentrācijas nometne Latvijas teritorijā, netālu no Salaspils. Nometnes oficiālais nosaukums bija «Paplašinātais policijas cietums un darba audzināšanas nometne» (vācu: Erweitertes Polizeigefängnis und Arbeitserziehungslager). Pēc dokumentiem nometne nebija pakļauta Vācijas koncentrācijas nometņu pārvaldei, kā piemēram, Mežaparka koncentrācijas nometne, bet gan Drošības policijas un SD komandierim Latvijā Rūdolfam Langem.
-
Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.
-
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
-
Francijas pilsētu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Francijas pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija lielāks par 20 000 iedzīvotājiem. Uzskaitījumā iekļautas arī aizjūras teritorijas pilsētas.
-
Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem
Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem bija piemineklis Uzvaras parkā, Pārdaugavā, Rīgā. Tas bija veltīts Sarkanās armijas karavīriem, kas Otrā pasaules kara laikā piedalījās Latvijas un Rīgas atkarošanā no Vērmahta. Pieminekļa obelisks bija 79 metrus augsts.
-
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2025. gada 7.
-
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād) ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
-
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. De iure ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru līdz Krievijas—Ukrainas karam veidoja 81 federālais subjekts, tomēr de facto tā ir diktatūra. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.
-
2027. gada Pasaules čempionāts hokejā
2027. gada Pasaules čempionāts hokejā būs 91. Pasaules čempionāts.
-
Rīgas radio un televīzijas tornis
Rīgas radio un televīzijas tornis (pazīstams arī kā Zaķusalas televīzijas tornis) ir vienlaidus brīvi stāvošs metāla tornis Zaķusalā Rīgā. Torņa augstums ir 369 metri, un tas ir ne tikai augstākais Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā un trešais augstākais Eiropā aiz Maskavas (540,1 m) un Kijivas televīzijas torņa (385 m). Torņa celtniecība notika no 1979.
-
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki
Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki jeb Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir Latvijas Republikas bruņotie spēki. Tie dibināti 1919. gada 10.
-
Dobeles novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Dobeles novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Dobeles novads sastāv no Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastiem, kā arī Auces un Dobeles pilsētām. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 91 ciems.
-
Sekss (no latīņu: sexus — ‘dzimums’) ir īpaša cilvēka uzvedība vai darbība, lai gūtu garīgo un fizisko sajūtu kopumu, izpaužot savu seksualitāti un iekļaujot rīcību, kas saistīta ar dzimumtieksmes apmierināšanu un dzimtas turpināšanu. Termins seksuālās aktivitātes var attiekties gan uz aktiem, kurā iesaistīti divi vai vairāk cilvēku — dzimumakts vai orālais sekss, gan uz masturbāciju. Pirmo reizi vārds "sekss" ar nozīmi dzimumakts (latīņu: Coitus) datēts ar 1929.
-
Valmieras novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Valmieras novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Valmieras novads sastāv no Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas, Zilākalna pagastiem un Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētām. Valmieras novadā kopā atrodas 174 ciemi.
-
Latviešu vēsturiskās zemes (sauktas arī par Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem) ir vēsturiski veidojušās Latvijas daļas, kuras raksturo unikāla kultūrvēsturiskā vide un tās iedzīvotāju kopējā identitāte. Latviešu vēsturiskajās zemēs uz kuršu, latgaļu, sēļu un zemgaļu sentautu, kā arī seno pirmiedzīvotāju – lībiešu – kultūras un valodas bāzes veidojusies latviešu nācija. Katrā latviešu vēsturiskajā zemē ir savas unikālas un atšķirīgas latvietības iezīmes, tradīcijas, valodas paveidi, kā arī savdabīga kultūrvēsturiskā vide.
-
Bebrene (arī Bebrine) ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies Dvietes pieteku Pastaunes un Akmeņupes krastos pie autoceļa P72 39,5 km no novada centra Daugavpils un 195 km no Rīgas. Bebrenē atrodas pagasta pārvalde, vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola, pirmsskolas izglītības iestāde, kultūras nams, bibliotēka, pasta nodaļa, feldšeru punkts un katoļu baznīca.
-
"Jaunā Vienotība" ir centriski-labēja partiju apvienība Latvijā. Partiju apvienību veido partija "Vienotība" kopā ar reģionālajām politiskajām partijām "Kuldīgas novadam", "Tukuma pilsētai un novadam", "Valmierai un Vidzemei" un "Jēkabpils reģionālo partiju". Ar Latgales partiju apvienībai ir noslēgts sadarbības līgums.
-
Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā
Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 24 reizes, debitējot 2000. gada konkursā, kad Latviju pārstāvēja Brainstorm (Prāta Vētra) ar dziesmu My Star, iegūstot 3. vietu.
-
Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena
Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena ir kopš 1995. gada 8. maijā atzīmējama atceres diena Latvijā.
-
Kuldīgas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Kuldīgas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Kuldīgas novads sastāv no Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes pagastiem, kā arī Kuldīgas un Skrundas pilsētām. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 139 ciemi.
-
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula (ĶEPT) ir sistemātisks ķīmisko elementu izkārtojums, kurā elementi sakārtoti pēc atomskaitļa (protonu skaita atomu kodolā) un sagrupēti periodos (rindās) un grupās (kolonnās) atbilstoši to ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām. Tas ir viens no fundamentālākajiem instrumentiem dabaszinātnēs, kas ļauj strukturēt zināšanas par elementu uzbūvi, īpašībām un savstarpējām sakarībām. Pašlaik periodiskajā tabulā ir ietverti visi līdz šim atzītie ķīmiskie elementi, tajā skaitā arī sintezētie supersmagie elementi; tabula var tikt papildināta, ja nākotnē tiek apstiprināti jauni elementi.
-
Jēkabpils novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Jēkabpils novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Jēkabpils novads sastāv no Aknīstes, Asares, Atašienes, Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils Variešu, Viesītes, Vīpes un Zasas pagastiem, kā arī Aknīstes, Jēkabpils un Viesītes pilsētām. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 456 ciemi (445 ciemi pašlaik pastāv, bet 11 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
Francija (franču: France, izrunā: [fʁɑ̃s]), oficiāli Francijas Republika (République française, [ʁepyblik fʁɑ̃sɛz]), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos. Francijas Eiropas daļa robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Monako, Spāniju un Andoru. Dienvidos to apskalo Vidusjūra, rietumos — Biskajas līcis (Atlantijas okeāns), bet ziemeļos — Ziemeļjūra.
-
Slovēnija (slovēņu: Slovenija), oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā. Tā robežojas ar Austriju ziemeļos, Ungāriju ziemeļaustrumos, Horvātiju austrumos un dienvidos, kā arī ar Itāliju rietumos. Tās teritoriju dienvidrietumos apskalo Adrijas jūra.
-
Sīkdatne jeb sīkfails (angļu: cookie — 'cepums') ir tīmekļa servera nosūtīta neliela teksta virkne klientam (parasti tīmekļa pārlūkprogrammai), kura tiek saglabāta lietotāja datorā kā parasta datne. Ar tās palīdzību serveris var identificēt lietotāju, pārbaudot klienta atsūtīto sīkdatni. Šis mehānisms tika ieviests tādēļ, ka pats HTTP protokols neuztur savienojuma stāvokli, un klienta katru jaunu pieprasījumu serveris uzskata par jaunu klientu.
