The most-visited English Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens gadskārtu svētki un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki. Miķelis latvju dainās saukts par labu un bagātu vīru, arī par maizes tēvu, kas saistās ar rudens ražas ienākšanos. Dažādos novados Miķeļu svinēšana tika saukta arī par Mīkaļiem vai Mīklāli, bet tas pazīstams arī ar citiem pavārdiem, kā Sila Miķelis, Miega Miķelis, Miega Mača.
Parastā smiltene (Tricholoma equestre) ir pūkaiņu ģints bazīdijsēne, kas aug Ziemeļamerikā un Eirāzijā, arī Latvijā. Tā ir sastopama smilšainos priežu mežos, it īpaši piejūras kāpās. Lai gan parastā smiltene tiek uzskatīta par vērtīgu un garšīgu ēdamo sēni, pēc vairākiem saindēšanās gadījumiem, tai skaitā nāvējošiem, 2003.
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula (ĶEPT) ir sistemātisks ķīmisko elementu izkārtojums, kurā elementi sakārtoti pēc atomskaitļa (protonu skaita atomu kodolā) un sagrupēti periodos (rindās) un grupās (kolonnās) atbilstoši to ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām. Tas ir viens no fundamentālākajiem instrumentiem dabaszinātnēs, kas ļauj strukturēt zināšanas par elementu uzbūvi, īpašībām un savstarpējām sakarībām. Pašlaik periodiskajā tabulā ir ietverti visi līdz šim atzītie ķīmiskie elementi, tajā skaitā arī sintezētie supersmagie elementi; tabula var tikt papildināta, ja nākotnē tiek apstiprināti jauni elementi.
Karību jūras pirāti (filmu cikls)
Karību jūras pirāti (angļu: Pirates of the Caribbean) ir Walt Disney Pictures piedzīvojumu filmu cikls, kuras filmas režisēja Gors Verbinskis un Robs Māršals, producējis Džerijs Brukhaimers. Scenārija autori — Teds Eliots un Terijs Rosio. Idejas pamatā ir populāra Disnejlendas atrakcija "Karību jūras pirāti".
"Jaunā Vienotība" ir centriski-labēja partiju apvienība Latvijā. Partiju apvienību veido partija "Vienotība" kopā ar reģionālajām politiskajām partijām "Kuldīgas novadam", "Tukuma pilsētai un novadam", "Valmierai un Vidzemei" un "Jēkabpils reģionālo partiju". Ar Latgales partiju apvienībai ir noslēgts sadarbības līgums.
Baložu iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā (no ielas sākuma līdz Kalnciema ielai) un Kurzemes rajonā, Āgenskalnā. Baložu iela sākas krustojumā ar Slokas un Vasaras ielām un beidzas krustojumā ar Āgenskalna ielu. Kopējais ielas garums ir 750 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar asfalta segumu.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
Nacionālā Apvienība (saīsinājumā NA), oficiāli Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (Nacionālā apvienība VL—TB/LNNK) ir 2011. gadā izveidota nacionālkonservatīva politiskā partija Latvijā. Ar 13 vietām 14.
Latvijas politisko partiju uzskaitījums
Šis ir saraksts ar Latvijā reģistrētajām politiskām partijām. 2022. gada jūlijā Latvijā darbojās 8 politisko partiju apvienības un 53 aktīvas partijas.
Priežu sviestbeka jeb priežu beka (Suillus variegatus, agrāk Boletus variegatus) ir Latvijā bieža sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Reizēm tiek lietoti arī nosaukumi sakropļotā krievu valodā — makovice, makaviks utt., tulkojumā nozīmējoši sūnās augošu sēni vai sūnu beku (šai gadījumā Моховик жёлто-бурый).
Rēzeknes novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Rēzeknes novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Rēzeknes novads sastāv no Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Nautrēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Strūžānu un Vērēmu, Viļānu pagastiem un Viļānu pilsētas. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 1138 ciemi (1080 ciemi pašlaik pastāv, bet 58 ciemi ir daļēji izzuduši).
Skolotāju diena ir atzīmējama diena, kuras mērķis ir godināt skolotājus, izteikt sabiedrības atzinību par viņu darbu un uzsvērt izglītības nozīmi katras valsts attīstībā. Tā kalpo kā simboliska iespēja pateikties pedagogiem par viņu ieguldījumu zināšanu nodošanā, vērtību veidošanā un nākotnes sabiedrības veidošanā. Skolotāju diena tiek atzīmēta gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī.
Latvijas hokeja izlase 2011. gada Pasaules čempionātā
Latvijas hokeja izlasei 2011. gada Pasaules čempionātā bija 15. Pasaules čempionāts augstākajā divīzijā pēc kārtas.
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
Krievijas Federācijas mazskaitlīgās Ziemeļu tautas
Krievijas Federācijas Ziemeļu, Sibīrijas un Tālo Austrumu mazskaitlīgās pamattautas (krievu: Коренные малочисленные народы Севера, Сибири и Дальнего Востока Российской Федерации), dažkārt arī vienkārši Mazskaitlīgās Ziemeļu tautas (Малочисленные народы Севера) vai Ziemeļu pamattautas (Коренные народы Севера), ir kopējs nosaukums mazskaitlīgajām tautām, kas pārsvarā apdzīvo Krievijas Federācijas Galējos Ziemeļus un Tālos Austrumus. Izplatības areāls ir ļoti plašs: no dolganiem un nganasaniem Taimiras pussalā ziemeļos līdz udehiem Tālo Austrumu dienvidos, no čukčiem un aleutiem austrumos līdz ņenciem un sāmiem rietumos. Mazskaitlīgās Ziemeļu tautas ir pilntiesīgi Krievijas pilsoņi, bet uz tiem attiecas vairākas nodokļu un citas atlaides gadījumos, ja šīs tautas dzīvo tradicionālajās kopienās.
Ņenci (pašnosaukums: не, ненач, ненэй, ненэц, ненэйне), vēsturiski pazīstami arī kā samojedi, ir Eirāzijas ziemeļu apgabalu pamatiedzīvotāju tauta. Ņencu apdzīvotajā teritorijā atrodas Krievijas Federācijas Ņencu autonomais apvidus un Jamalas Ņencu autonomais apvidus. Agrāk pastāvējušais Taimiras (Dolganu—Ņencu) autonomais apvidus 2007.
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2025. gada 7.
Parastais vilnītis, arī meža vilnītis (Lactarius torminosus) ir Latvijā bieža vidēji liela pienaiņu ģints sēne un ģints tipiskā suga, kuras augļķermeņi pēc novārīšanas ir ēdami. Tomēr parastie vilnīši pieder pie tām sēņu sugām, ar kurām Latvijā cilvēki saindējas visbiežāk, jo svaigā veidā bez novārīšanas tie ir neletāli indīgi un var izraisīt pārejošus, bet nopietnus veselības traucējumus.
Latviešu virtuve ir latviešiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē. Latviešu virtuvē galvenokārt ietilpst zivis, rudzi, kartupeļi, kvieši, mieži, kāposti, sīpoli, olas un cūkgaļa, piens, biezpiens, skābais krējums, siers un citi vietējie lauksaimniecības produkti. Latviešu virtuvi ietekmējusi arī citu valstu virtuve, īpaši vācu virtuve.
Jelgavas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Jelgavas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Jelgavas novads sastāv no Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Salgales, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastiem. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 145 ciemi.
Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.
Latvijas Republikas Ministru prezidents
Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs. Oficiāli tā ir trešā augstākā valsts amatpersona pēc Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja, tomēr politiskās ietekmes ziņā šis ir pats nozīmīgākais amats Latvijā. No 2023.