The most-visited latviešu valoda Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
Tureta sindroms (arī Žila Tureta sindroms, saīsinājumā TS) ir iedzimta nervu sistēmas slimība, kura parasti sāk izpausties jau bērnībā. Cilvēkiem, kuri slimo ar Tureta sindromu, ir tiki (atkārtotas, ātras, no gribas neatkarīgas muskuļu kontrakcijas). Tiki var izpausties dažādos veidos (vokālie, muskuļu, u.c).
E-klase ir elektroniska skolvadības sistēma, kas nodrošina visu pedagoģiskajā procesā nepieciešamo dokumentāciju. Tā ir paredzēta skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem, piedāvājot veikt dažāda veida atskaites skolas vajadzībām, elektronisko dienasgrāmatu, klases žurnālu, mācību procesa analīzi, kā arī saziņas iespējas. Noteiktas iespējas, kā, piemēram, mēneša sekmju izraksts, E-klasē ir pieejamas tikai ģimenes komplektā, kas ir par maksu.
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2021. gada 1.
Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens saulgrieži un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki. Miķelis latvju dainās saukts par labu un bagātu vīru, arī par maizes tēvu, kas saistās ar rudens ražas ienākšanos. Dažādos novados Miķeļu svinēšana tika saukta arī par Mīkaļiem vai Mīklāli, bet tas pazīstams arī ar citiem pavārdiem, kā Sila Miķelis, Miega Miķelis, Miega Mača.
Operētājsistēma (OS) ir programmatūras kopums, kas ir atbildīgs par datora aparatūras tiešu kontroli un vadību, kā arī par tādām pamatdarbībām kā lietojumprogrammatūras darbināšanu. Operētājsistēma ir vitāli svarīga sistēmprogrammatūras daļa. Operētājsistēma ir pirmais programmatūras slānis, kas tiek ielādēts datora atmiņā pēc tā iedarbināšanas.
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 627 487 iedzīvotājiem 2020. gadā tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās).
Mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis
Mākslinieciskās jeb tēlainās izteiksmes līdzeklis, arī stilistiskais paņēmiens ir īpaši izvēlēti vārdi un vārdu savienojumi folklorā un literāros darbos, kas rada valodas izteiksmīgumu un tēlainību. Tas ir līdzeklis, ar ko kāda literāra darba autors bagātina tekstā atveidoto notikumu tēlojumu un piešķir tam dzejiskumu. Izšķir tropus — paņēmienus, kuros izmanto nozīmes pārnesumu, — un stilistiskās figūras — sintaktiskās konstrukcijas, kas pastiprina izteiksmīgumu.
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Apvienotajā Karalistē, ASV, Īrijā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Brazīlijā, Krievijas Federācijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas.
Datortīkls ir datu pārraides sistēma, kas savieno dažādās vietās esošus datorus. Tīklu veido aparatūra un programmatūra, kas nodrošina tīkla aparatūras funkcionēšanu. Darbs datortīklā lietotājiem sniedz dažādas priekšrocības kā iespēju savstarpēji apmainīties ar informāciju, piemēram, nosūtīt dokumentu citam cilvēkam, kas atrodas tajā pašā ēkā vai pat citā valstī, izmantot kopīgas datu bāzes, kurās var būt apkopota jebkura veida informācija, izmantot koplietošanas diskus, kuros glabājas dati, pie kuriem var piekļūt, piemēram, visi vienas skolas skolēni, iespēju lietot kopīgas perifērijas ierīces, piemēram, printeri, paaugstināt darba efektivitāti, izmantojot jaunās informācijas tehnoloģijas, piemēram, rīkot videokonferences.
Francija (franču: France, izrunā: [fʁɑ̃s]), oficiāli Francijas Republika (République française, [ʁepyblik fʁɑ̃sɛz]), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos. Francijas Eiropas daļa robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Monako, Spāniju un Andoru. Dienvidos to apskalo Vidusjūra, rietumos — Biskajas līcis (Atlantijas okeāns), bet ziemeļos — Ziemeļjūra.
Basketbols (angļu: basketball, no basket — 'grozs' un ball — 'bumba'), līdz 1951. gadam arī groza bumba, sarunvalodā basītis vai baskets, ir sporta veids, kurā divas komandas ar pieciem spēlētājiem katrā cenšas gūt punktus, izmetot bumbu cauri stīpai (grozam), ievērojot īpašus noteikumus. Kopš tā izgudrošanas Springfīldā, Masačūsetsā, 1891.
Gultas blakts (Cimex lectularius) ir asinsblakšu dzimtas (Cimicidae) ektoparazīts, kas pamatā barojas ar cilvēka asinīm, nereti arī sikspārņu vai putnu asinīm. Dzīvo nevis uz sava upura, bet tā tuvumā, piemēram, gultā, sienas spraugā. Tā ir aktīva galvenokārt naktī, bet ne tikai, turklāt cilvēks blakts barošanās brīdi parasti neievēro.
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā). Šo tabulu 1869. gadā izveidoja krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs, tādēļ to dēvē arī par Mendeļejeva ķīmisko elementu periodisko tabulu.
Eiropas migrantu krīzi (tiek izmantots arī bēgļu krīzes apzīmējums) izraisīja pieaugošais bēgļu un migrantu skaits, kas ieradās Eiropas Savienībā un tur lūdza patvērumu. Migranti bija no Tuvo Austrumu, Āfrikas, Dienvidāzijas un Balkānu valstīm. Saskaņā ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos rīcībā esošo informāciju 2015.
Ņujorka (angļu: New York City) ir pilsēta Ņujorkas štatā, ASV, tā ir visvairāk apdzīvotā pilsēta ASV, un Ņujorkas metropoles centrs ir viena no visvairāk apdzīvotajām metropolēm pasaulē. Ņujorkai ir liela nozīme vairākos sektoros — sakaros, finansēs, medijos, mākslā, modē, zinātnē, tehnoloģijās, izglītībā un izklaidē. Ņujorkā arī atrodas Apvienoto Nāciju galvenā mītne, kas Ņujorku padara par nozīmīgu ārvalstu darījumu vietu.
Kontinents (latīņu: terra continens, tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns. Pēc šīs definīcijas sanāk, ka ir tikai četri kontinenti: Afroeirāzija, Amerika, Austrālija un Antarktīda, bet zinātniskajā literatūrā bieži izšķir sešus kontinentus: Afroeirāzija tiek sadalīta Eirāzijā un Āfrikā, bet Amerika — Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Vēsturiski kontinentu apzīmēšanai ir ieviests arī nosaukums pasaules daļa.
Oktobris (latīņu: October) ir gada desmitais mēnesis. Latviešu mēneša senie nosaukumi ir veļu, zemliku vai rudens mēnesis, savukārt lietuviešu senie nosaukumi ir lapkritis vai spalinis mėnuo, bet mūsdienās — spalis. Tas ir viens no 7 mēnešiem, kas ir 31 dienu garš, astroloģijā sākas ar Sauli Svaru zīmē, beidzas ar Sauli Skorpiona zīmē.
Monarhija (grieķu: μοναρχία, monarchia — ‘vienvaldība’, ‘patvaldība’) ir valsts pārvaldes forma, kad augstākā vara pār valsti viena valdnieka (monarha) rokās. Monarha (imperatora, karaļa, cara, šaha, ķeizara) troni ieņem pēc radniecības principa, parasti uz visu mūžu. Vēsturiski monarha kontrolē parasti bija augstākā likumdošana un izpildvara, nereti arī baznīca.
Starptautiskā mērvienību sistēma
SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma (franču: Système International d'Unités) ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē. Tā tika izveidota no MKS sistēmas (metrs-kilograms-sekunde), nevis no vecākās CGS (centimetrs-grams-sekunde) sistēmas. SI sistēmas mērvienību definīcijas dažkārt tiek precizētas.
Jēdziens kultūra (latīņu: Cultura, kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām. Dažādas kultūras definīcijas atspoguļo dažādas teorētiskās izpratnes par to, kā saprast cilvēku rīcību, vai kritērijus, pēc kuriem to vērtēt. Kultūra kopumā apzīmē atsevišķu saprātīgu indivīdu, grupu vai sabiedrību produkta kopumu.
Ļaunprogrammatūra (angļu: malicious software), dažkārt arī saukta par kaitīgu programmatūru vai ļaunatūru (malware), ir programmatūra, ko izmanto datora darbības traucēšanai, slepenas informācijas ievākšanai, piekļūšanai privātām datorsistēmām un datorsistēmu bojāšanai bez tās lietotāju piekrišanas. Ļaunprogrammatūra var būt izpildāmā koda, skripta, aktīvā satura vai citas programmatūras vediā. Pie ļaunprogrammatūras pieder datorvīrusi, datortārpi, Trojas zirgi, izspiedējprogrammatūra, spiegprogrammatūra un reklāmprogrammatūra.
Demokrātija (grieķu: δημοκρατία, demokratía; δῆμος, dẽmos — ‘tauta’, κράτος, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija). Pārstāvnieciskā demokrātija bieži vien ir saistīta ar republiku. Demokrātiskā valstī katram pilsonim ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā, un tas ir izdarāms balsojot vēlēšanās.
Gremošanas orgānu sistēma (Sistema digestorium) ir orgānu sistēma, kuras galvenā funkcija ir saistīta ar organismam nepieciešamo barības vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir arī citas funkcijas. Gremošanas sistēmas orgāni atrodas galvā, kaklā, krūšu dobumā, vēdera dobumā un iegurnī. Šie orgāni atrodas cits aiz cita šādā kārtībā: mutes dobums (cavum oris) rīkle (pharynx) barības vads (oesophagus) kuņģis (ventriculus) tievā zarna (intestinum tenue): divpadsmitpirkstu zarna (duodenum) tukšā zarna (jejunum) līkumainā zarna (ileum) resnā zarna (intestinum crassum): aklā zarna ar tārpveida piedēkli (caecum ar appendix vermiformis) lokzarna (colon) - tai ir četras daļas: augšupejošā zarna (colon ascendens) šķērszarna (colon transversum) lejupejošā zarna (colon descendens) S veida zarna (colon sigmoideum) taisnā zarna (rectum): taisnās zarnas ampula (ampula recti) tūpļa kanāls (canalis analis).Gremošanas sistēmai arī ir pieskaitāmi dziedzeri: siekalu dziedzeri (glandulae salivales) aknas (hepar) aizkuņģa dziedzeris (pancreas).Barība gremošanas traktā tiek pārveidota gan fizikāli (sasmalcināta, saberzta, sašķīdināta) gan ķīmiski (ar siekalām, kuņģa sulu, aizkuņģa dziedzera sulu un zarnu sulu.
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru veido 81 federālie subjekti. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.
Lauta ir strinkšķināms stīgu instruments ar ovālu, izliektu koka korpusu, kas atgādina gareniski pārgrieztu bumbieri, kā arī īsu un platu kakliņu, kas bieži, bet ne vienmēr ir krasi atliekts atpakaļ. Stīgas ir izvietotas pamatnes dēlim paralēlajā plaknē un tās šķērso lautas korpusa priekšējās dekas (skaņgaldiņa) izgriezumu, kas palīdz instrumentam rezonēt. Lautas skanējums ir līdzīgs arfas, klavesīna, mandolīnas un it īpaši ģitāras skaņām.
Akmens laikmets ir senākais cilvēces attīstības posms, kad darbarīki un ieroči tika izgatavoti no akmens (it īpaši no krama), koka, kauliem un citiem dabā pieejamajiem materiāliem. Akmens laikmets tiek dalīts trīs periodos: paleolītā (senajā), mezolītā (vidējā) un neolītā (jaunajā akmens laikmetā). Akmens laikmeta sākums tiek datēts ar senāko atrasto darbarīku vecumu, kas ir aptuveni 2,6 miljonus gadu veci, bet beigas ar pāreju uz bronzas laikmetu, kas dažādās pasaules vietās notika atšķirīgos laikos aptuveni pirms 6000-8000 gadiem (dažās atsevišķās vietās beidzās stipri vēlāk).
Centrālais procesors (angļu: Central Processing Unit — CPU) ir jaudīgs mikroprocesors. Terminu procesors bieži izmanto kā saīsinājumu no centrālais procesors (angļu: central processor) vai mikroprocesors (angļu: microprocessor). Centrālais procesors ir datora mezgls, kas pēc norādītās programmas, realizē datu matemātisko un loģisko apstrādi un attiecīgajos momentos ierosina pārējo mezglu darbību.
Latvija robežojas ar Igauniju ziemeļos un Lietuvu dienvidos (Eiropas Savienības iekšējās robežas), kā arī Krieviju austrumos un Baltkrieviju dienvidaustrumos (ES ārējā robeža). Latvijai ir 1836 km gara robeža ar Igauniju (343 km), Krieviju (246 km), Baltkrieviju (161 km), Lietuvu (588 km) un jūras robeža (498 km).
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
Romiešu skaitļi ir skaitļu sistēma, kuru izmantoja senie romieši. Tā radās apmēram 500 gadus pirms mūsu ēras. Romiešu skaitļu pierakstā svarīgi ir divi nosacījumi: Ja skaitlī pēc lielāka cipara ir mazāks cipars, tad tie tiek saskaitīti, bet ja mazākais cipars ir pirms lielākā, tad no lielākā mazākais tiek atņemts.
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem. Dzīvnieku daudzveidība ir milzīga (kopējais sugu skaits ir aptuveni 2 miljoni), taču suga reti ir viendabīga (monotipiska) visā izplatības apgabalā jeb areālā. Parasti tā sadalās pasugās.
Dators (angļu: dat(a) (process)or — ‘datu apstrādātājs’) ir iekārta, kas uzkrāj un apstrādā datus pēc iepriekš definētas procedūras. Datori ir konstruēti no komponentēm, kas veic vienkāršas, iepriekš noteiktas darbības. Šo komponenšu savstarpējā saziņa ļauj datoram veikt informācijas apstrādes procesus.
Temperaments (latīņu: temperamentum — 'pareizais samērs') ir noturīgs cilvēka individuālo psihodinamisko īpašību kopums (motoriskās reakcijas ātrums, ierosas un aiztures intensitāte, mobilitāte un līdzsvarotība), kas izpaužas viņa darbībā, rīcībā un uzvedībā. Priekšstats par temperamentu ir pats senākais psiholoģijā. Šo jēdzienu ieviesa sengrieķu ārsts un filozofs Hipokrats pirms apmēram 2,5 tūkstošiem gadu.
Atoms (sengrieķu: ἄτομος, atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis. Atoma kodols sastāv no pozitīvi lādētu protonu un elektriski neitrālu neitronu sajaukuma (izņemot protiju, kurš ir vienīgais stabilais izotops, kuram kodolā nav neitronu). Atoma elektronus pie kodola piesaista elektromagnētiskais spēks.
Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā ietverti Sengrieķu mitoloģijas tēli un mīti
Vēstures avoti ir liecības, kas sniedz ieskatu un ziņas par cilvēku dzīvi pagātnē. Tie ir galvenie instrumenti, ar kuriem strādā vēsturnieki un citi vēstures palīgdisciplīnu speciālisti (arheologi, etnogrāfi, numismātiķi, heraldiķi u.tml.). Savukārt ar pašu vēstures avotu analīzi nodarbojas avotpētniecības nozare.Strādājot ar vēstures avotiem, ir rūpīgi jāizvērtē to autentiskums, lai tādejādi izvairītos no viltojumiem un falsifikācijām.
Apvienotā Karaliste (angļu: United Kingdom, izrunā: [juˈnʌɪtɪd ˈkɪŋdəm]), arī Lielbritānija (Great Britain, [greɪt ˈbrɪt(ə)n]), oficiāli kopš 1922. gada Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas.
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli. Ziemeļu krusta karos un Senlatvijas tautu kristianizēšanas gaitā vēlīnajos viduslaikos izveidojās Livonijas ordeņa un bīskapu valstu veidota Livonijas Konfederācija, kurā līdz 16. gadsimtam konsolidējās latviešu un igauņu tautas, pār kurām valdīja vācbaltiešu elite.
Lietuva (lietuviešu: Lietuva), oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos. Lietuvas galvaspilsēta ir Viļņa.
Epitēlijaudi jeb epitēlijs (epithelium) ir audi, kas veidojas uz robežas ar ārējo vidi un nodrošina vielu apmaiņu ar to, kā arī aizsardzību no ārējās vides iedarbības. Epitēlijaudi sastāv no vairākām šūnu kārtām, tās ir blīvi novietotas un ātri noveco, un iet bojā. Epitēlijaudus iedala segepitēlijā jeb segaudos un dziedzerepitēlijā jeb dziedzeraudos.
Pandēmija (no grieķu: πᾶν (pan) — 'visi' un δῆμος (demos) — 'tauta') ir epidēmija plašā reģionā vai pat visā pasaulē. Pasaules veselības organizācija noteikusi, ka, lai slimību varētu uzskatīt par pandēmiju, tai jābūt smagai infekcijas slimībai, kas viegli izplatās un pirms tam nav bijusi inficētajai populācijai pazīstama. Tomēr daļa avotu atzīst par pandēmiju arī globāli izplatītās infekcijas slimības, kuras ir sen pazīstamas.Par 2020.
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi. Saules sistēma atrodas Piena Ceļa spirālzarā "Oriona rokā" (Orion Arm), 26 000 gaismas gadu attālumā no galaktikas centra. Saules sistēmas veidošanās un evolūcija ir sākusies pirms 4,6 miljardiem gadu, kad sākās milzīga molekulārā mākoņa nelielas daļas gravitācijas sabrukums.
Pāreja uz vasaras laiku, saīsinājumā DST (angļu: Daylight saving time), ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk, bet rītos — mazāk, tādējādi taupot elektroenerģiju. Parasti pāreja uz vasaras laiku notiek, pavasarī pagriežot pulksteņus par stundu uz priekšu, bet rudenī — par stundu atpakaļ. Latvijas Ministru Kabineta noteikumos minēts, ka "pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.
Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā. Tas radīts 19. gadsimtā, pamatojoties uz seno letu jeb letgaļu karoga aprakstu Atskaņu hronikā, tādējādi tas uzskatāms par vienu no senākajiem mūsdienās izmantotajiem valsts karogiem pasaulē.[nepieciešama atsauce]PSRS okupācijas laikā Latvijas karogs bija aizliegts, taču tas tika izmantots kā protesta zīme pret valsts neatkarības zaudēšanu.
Jūdaisms (ivritā: יַהֲדוּת) ir ebreju reliģija un kultūra, viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām ticībām. Atbilstoši ebreju tradīcijai, jūdaisma vēsture sākas ar derību starp ebreju ciltstēvu Ābramu un Dievu (aptuveni 2000 gadus p.m.ē.). Jūdaisma vēsture un paražas ir likusi pamatus daudzām mūsdienu reliģijām, īpaši kristietībai un islāmam.
Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām. Tā atklāj un apraksta pagātnes notikumus, un noskaidro arī kopsakaru pagātnes norisēm. Vēstures pētniecība galvenokārt tiek balstīta uz dažādiem vēstures avotiem (rakstveida liecības, mutvārdu mantojums, senlietas, ekoloģiskie marķieri un citi).