The most-visited latviešu valoda Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
E-klase ir elektroniska skolvadības sistēma, kas nodrošina visu pedagoģiskajā procesā nepieciešamo dokumentāciju. Tā ir paredzēta skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem, piedāvājot veikt dažāda veida atskaites skolas vajadzībām, elektronisko dienasgrāmatu, klases žurnālu, mācību procesa analīzi, kā arī saziņas iespējas. Noteiktas iespējas, kā, piemēram, mēneša sekmju izraksts, E-klasē ir pieejamas tikai ģimenes komplektā, kas ir par maksu.
Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens saulgrieži un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki. Miķelis latvju dainās saukts par labu un bagātu vīru, arī par maizes tēvu, kas saistās ar rudens ražas ienākšanos. Dažādos novados Miķeļu svinēšana tika saukta arī par Mīkaļiem vai Mīklāli, bet tas pazīstams arī ar citiem pavārdiem, kā Sila Miķelis, Miega Miķelis, Miega Mača.
Mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis
Mākslinieciskās jeb tēlainās izteiksmes līdzeklis, arī stilistiskais paņēmiens ir īpaši izvēlēti vārdi un vārdu savienojumi folklorā un literāros darbos, kas rada valodas izteiksmīgumu un tēlainību. Tas ir līdzeklis, ar ko kāda literāra darba autors bagātina tekstā atveidoto notikumu tēlojumu un piešķir tam dzejiskumu. Izšķir tropus — paņēmienus, kuros izmanto nozīmes pārnesumu, — un stilistiskās figūras — sintaktiskās konstrukcijas, kas pastiprina izteiksmīgumu.
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2021. gada 1.
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Apvienotajā Karalistē, ASV, Īrijā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Brazīlijā, Krievijas Federācijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas.
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 627 487 iedzīvotājiem 2020. gadā tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās).
Operētājsistēma (OS) ir programmatūras kopums, kas ir atbildīgs par datora aparatūras tiešu kontroli un vadību, kā arī par tādām pamatdarbībām kā lietojumprogrammatūras darbināšanu. Operētājsistēma ir vitāli svarīga sistēmprogrammatūras daļa. Operētājsistēma ir pirmais programmatūras slānis, kas tiek ielādēts datora atmiņā pēc tā iedarbināšanas.
Metafora (grieķu: μεταφορά, metaphorá — ‘pārnešana’) ir plašākā nozīmē jebkurš tēlains, pārnestā nozīmē lietots vārds, izteiciens un izteiksmes līdzeklis. Tas ir pārnestā nozīmē izmantots tēlains vārds vai frāze, vārdu savienojums vai teiciens, kurā viena priekšmeta vai parādības iezīmes un līdzības vai pretstata pamati attiecinātas, pārnestas uz citu priekšmetu vai parādību. Piemēram, vēja elpa, jūra vaid, saulains smaids.
Epitets (grieķu: ἐπίθετον, epitheton — 'pielikums') ir spilgts tēlainās izteiksmes līdzeklis, māksliniecisks apzīmētājs, kas tēlaini, emocionāli iedarbīgi raksturo kādu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību, piemēram, zelta zirgs, dimantiņa pakaviņi, zeltains ziedu čemurs, zvaigzne skaistākā. Ne katrs teikuma apzīmētājs ir epitets, jo apzīmētājs var arī tikai loģiski raksturot apzīmējamo priekšmetu, lai to varētu atšķirt no citiem.Epiteti var būt vienkārši (izteikti ar vienu vārdu) un salikti. Saliktie epiteti sastāv no vairākiem vārdiem, bet, tāpat kā vienkāršie, raksturo tikai vienu īpašību.
Datortīkls ir datu pārraides sistēma, kas savieno dažādās vietās esošus datorus. Tīklu veido aparatūra un programmatūra, kas nodrošina tīkla aparatūras funkcionēšanu. Darbs datortīklā lietotājiem sniedz dažādas priekšrocības kā iespēju savstarpēji apmainīties ar informāciju, piemēram, nosūtīt dokumentu citam cilvēkam, kas atrodas tajā pašā ēkā vai pat citā valstī, izmantot kopīgas datu bāzes, kurās var būt apkopota jebkura veida informācija, izmantot koplietošanas diskus, kuros glabājas dati, pie kuriem var piekļūt, piemēram, visi vienas skolas skolēni, iespēju lietot kopīgas perifērijas ierīces, piemēram, printeri, paaugstināt darba efektivitāti, izmantojot jaunās informācijas tehnoloģijas, piemēram, rīkot videokonferences.
Demokrātija (grieķu: δημοκρατία, demokratía; δῆμος, dẽmos — ‘tauta’, κράτος, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija). Pārstāvnieciskā demokrātija bieži vien ir saistīta ar republiku. Demokrātiskā valstī katram pilsonim ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā, un tas ir izdarāms balsojot vēlēšanās.
Jēdziens kultūra (latīņu: Cultura, kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām. Dažādas kultūras definīcijas atspoguļo dažādas teorētiskās izpratnes par to, kā saprast cilvēku rīcību, vai kritērijus, pēc kuriem to vērtēt. Kultūra kopumā apzīmē atsevišķu saprātīgu indivīdu, grupu vai sabiedrību produkta kopumu.
Gremošanas orgānu sistēma (Sistema digestorium) ir orgānu sistēma, kuras galvenā funkcija ir saistīta ar organismam nepieciešamo barības vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir arī citas funkcijas. Gremošanas sistēmas orgāni atrodas galvā, kaklā, krūšu dobumā, vēdera dobumā un iegurnī. Šie orgāni atrodas cits aiz cita šādā kārtībā: mutes dobums (cavum oris) rīkle (pharynx) barības vads (oesophagus) kuņģis (ventriculus) tievā zarna (intestinum tenue): divpadsmitpirkstu zarna (duodenum) tukšā zarna (jejunum) līkumainā zarna (ileum) resnā zarna (intestinum crassum): aklā zarna ar tārpveida piedēkli (caecum ar appendix vermiformis) lokzarna (colon) - tai ir četras daļas: augšupejošā zarna (colon ascendens) šķērszarna (colon transversum) lejupejošā zarna (colon descendens) S veida zarna (colon sigmoideum) taisnā zarna (rectum): taisnās zarnas ampula (ampula recti) tūpļa kanāls (canalis analis).Gremošanas sistēmai arī ir pieskaitāmi dziedzeri: siekalu dziedzeri (glandulae salivales) aknas (hepar) aizkuņģa dziedzeris (pancreas).Barība gremošanas traktā tiek pārveidota gan fizikāli (sasmalcināta, saberzta, sašķīdināta) gan ķīmiski (ar siekalām, kuņģa sulu, aizkuņģa dziedzera sulu un zarnu sulu.
Dzeja jeb poēzija (grieķu: ποίησις, poiēsis — 'radīšana') ir daiļliteratūras veids, parasti rakstīta saistītā valodā, un tai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru izmantojums. Dzeja var būt rakstīta gan neatkarīgi, piemēram, kā dzejoļi, gan arī savienojumā ar citiem mākslas izpausmes veidiem, kā poētiskās drāmas, himnas vai lirika. Būtībā dzeja ir kā vārdu spēle, kurā dzejnieks spēlējas ar vārdiem, lai radītu to.
Epitēlijaudi jeb epitēlijs (epithelium) ir audi, kas veidojas uz robežas ar ārējo vidi un nodrošina vielu apmaiņu ar to, kā arī aizsardzību no ārējās vides iedarbības. Epitēlijaudi sastāv no vairākām šūnu kārtām, tās ir blīvi novietotas un ātri noveco, un iet bojā. Epitēlijaudus iedala segepitēlijā jeb segaudos un dziedzerepitēlijā jeb dziedzeraudos.
Cietais disks (angļu: HDD, Hard Disk Drive) ir magnētiska datu glabāšanas ierīce. Agrāk tika lietotas arī disketes un diskešu iekārtas, kur lietotie magnētiskie diski bija mīksti, no plastmasas un izņemami no ierīces. Cietos diskus sauc arī par fiksētajiem diskiem, jo tos atšķirībā no disketēm nav paredzēts izņemt ārā no datora (bieži).
Monarhija (grieķu: μοναρχία, monarchia — ‘vienvaldība’, ‘patvaldība’) ir valsts pārvaldes forma, kad augstākā vara pār valsti viena valdnieka (monarha) rokās. Monarha (imperatora, karaļa, cara, šaha, ķeizara) troni ieņem pēc radniecības principa, parasti uz visu mūžu. Vēsturiski monarha kontrolē parasti bija augstākā likumdošana un izpildvara, nereti arī baznīca.
Vēstures avoti ir liecības, kas sniedz ieskatu un ziņas par cilvēku dzīvi pagātnē. Tie ir galvenie instrumenti, ar kuriem strādā vēsturnieki un citi vēstures palīgdisciplīnu speciālisti (arheologi, etnogrāfi, numismātiķi, heraldiķi u.tml.). Savukārt ar pašu vēstures avotu analīzi nodarbojas avotpētniecības nozare.Strādājot ar vēstures avotiem, ir rūpīgi jāizvērtē to autentiskums, lai tādejādi izvairītos no viltojumiem un falsifikācijām.
Ergonomika ir daudzdisciplināra zinātnes nozare, kas orientēta uz disciplīnām, kuras pēta ar cilvēku saistītu ikvienu aktivitāti. Tā pamatā balstās uz cilvēka anatomiju, fizioloģiju un psiholoģiju un izvērtē cilvēka attiecības ar darbu. ES dalībvalstīs lieto terminu "ergonomika", bet ASV — "cilvēka faktori".
Ekosistēma (grieķu: οἶκος — ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo. Ekosistēmā pastāvīgi notiek enerģijas, vielu un informācijas aprite, kas nodrošina ekosistēmas funkcionēšanu. Biocenozē ietilpst ekosistēmā sastopamie augi, dzīvnieki un mikroorganismi.
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru veido 81 federālie subjekti. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.
Livonija (latviešu: Līvzeme, lībiešu: Līvõmō) jeb Māras zeme (latīņu: Terra Mariana vai terra matris) bija nosaukums 1225. gadā tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā izveidotai zemei Romas pāvesta un Svētās Romas impērijas nominālā pakļautībā. Vēlāk Livonija iekšējo ķildu dēļ Romas pāvesta vicelegāta Vilhelma no Modenas vadībā tika pārveidota par Livonijas Konfederāciju ar centru Rīgā.
Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā ietverti Sengrieķu mitoloģijas tēli un mīti
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā). Šo tabulu 1869. gadā izveidoja krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs, tādēļ to dēvē arī par Mendeļejeva ķīmisko elementu periodisko tabulu.
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem. Dzīvnieku daudzveidība ir milzīga (kopējais sugu skaits ir aptuveni 2 miljoni), taču suga reti ir viendabīga (monotipiska) visā izplatības apgabalā jeb areālā. Parasti tā sadalās pasugās.
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
Kristofors Kolumbs (1451-1506; itāļu: Cristoforo Colombo, spāņu: Cristóbal Colón, portugāļu: Cristóvão Colombo, vācu: Christoph Kolumbus) bija ievērojams jūrasbraucējs, kas šķērsoja Atlantijas okeānu un 1492. gadā zem spāņu karoga sasniedza Ameriku (Bahamu salas, Kubu un Espanjolu). Viņš domāja, ka Zeme ir salīdzinoši neliela un, braucot uz rietumiem, viņš varētu sasniegt Tālos Austrumus.
Vārdšķiras ir leksiski gramatiskas vārdu klases, kurās ir apvienoti vārdi pēc kopīgām pazīmēm to leksiskajā nozīmē (resp., semantikā) un to gramatiskajā (resp., morfoloģiskajā un sintaktiskajā) lietojumā. Latviešu valodā parasti šķir desmit vārdšķiras: lietvārdus, darbības vārdus, īpašības vārdus, vietniekvārdus, apstākļa vārdus, skaitļa vārdus, partikulas, izsauksmes vārdus, prievārdus un saikļus. Dažus vārdus, piemēram, ‘kaut’, ‘lai’, ‘vai’, var iekļaut vairākās vārdšķirās.
Temperaments (latīņu: temperamentum — 'pareizais samērs') ir noturīgs cilvēka individuālo psihodinamisko īpašību kopums (motoriskās reakcijas ātrums, ierosas un aiztures intensitāte, mobilitāte un līdzsvarotība), kas izpaužas viņa darbībā, rīcībā un uzvedībā. Priekšstats par temperamentu ir pats senākais psiholoģijā. Šo jēdzienu ieviesa sengrieķu ārsts un filozofs Hipokrats pirms apmēram 2,5 tūkstošiem gadu.
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli. Ziemeļu krusta karos un Senlatvijas tautu kristianizēšanas gaitā vēlīnajos viduslaikos izveidojās Livonijas ordeņa un bīskapu valstu veidota Livonijas Konfederācija, kurā līdz 16. gadsimtam konsolidējās latviešu un igauņu tautas, pār kurām valdīja vācbaltiešu elite.
Kontinents (latīņu: terra continens, tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns. Pēc šīs definīcijas sanāk, ka ir tikai četri kontinenti: Afroeirāzija, Amerika, Austrālija un Antarktīda, bet zinātniskajā literatūrā bieži izšķir sešus kontinentus: Afroeirāzija tiek sadalīta Eirāzijā un Āfrikā, bet Amerika — Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Vēsturiski kontinentu apzīmēšanai ir ieviests arī nosaukums pasaules daļa.
Datora aparatūra ir komplekss jēdziens, kas apraksta datu apstrādes sistēmas fizikālo daļu, kuru veido mehāniskas, magnētiskas, elektroniskas un elektriskas komponentes. Lai datoru aparatūra strādātu, ir nepieciešama programmatūra. Dators sastāv no daudzām fiziskām sastāvdaļām jeb komponentēm, kas ir izvietotas gan datora sistēmas blokā uz kurām var uzstādīt sistēmas programmnodrošinājumu, sauktu par operētājsistēmu un dažādas datorprogrammas — lietotnes, lai veiktu operatora vēlamo funkciju, gan ārējām — pieslēdzamām pie sistēmas bloka.
Brīvpiekļuves atmiņa jeb operatīvā atmiņa (angļu: Random Access Memory - RAM) ir datoru atmiņa, kurai centrālais procesors spēj piekļūt tieši, tas ir, izpildīt tur esošās programmas vai apstrādāt tur esošos datus. Procesors tieši spēj piekļūt tikai operatīvajai atmiņai un lasāmatmiņai, tāpēc pirms apstrādes vai izpildes citu veidu atmiņu saturs vispirms jāielādē operatīvajā atmiņā. Brīvpiekļuves atmiņai parasti raksturīga labāka ātrdarbība nekā diskiem, taču tās saturs pēc elektrības atslēgšanas izzūd.
Akmens laikmets ir senākais cilvēces attīstības posms, kad darbarīki un ieroči tika izgatavoti no akmens (it īpaši no krama), koka, kauliem un citiem dabā pieejamajiem materiāliem. Akmens laikmets tiek dalīts trīs periodos: paleolītā (senajā), mezolītā (vidējā) un neolītā (jaunajā akmens laikmetā). Akmens laikmeta sākums tiek datēts ar senāko atrasto darbarīku vecumu, kas ir aptuveni 2,6 miljonus gadu veci, bet beigas ar pāreju uz bronzas laikmetu, kas dažādās pasaules vietās notika atšķirīgos laikos aptuveni pirms 6000-8000 gadiem (dažās atsevišķās vietās beidzās stipri vēlāk).
Romiešu skaitļi ir skaitļu sistēma, kuru izmantoja senie romieši. Tā radās apmēram 500 gadus pirms mūsu ēras. Romiešu skaitļu pierakstā svarīgi ir divi nosacījumi: Ja skaitlī pēc lielāka cipara ir mazāks cipars, tad tie tiek saskaitīti, bet ja mazākais cipars ir pirms lielākā, tad no lielākā mazākais tiek atņemts.
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām. Tā ir lielākā Kurzemes pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru, kuru ar jūru savieno Tirdzniecības kanāls. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma.
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra. To ierobežo Skandināvijas pussala, Eiropas kontinenta austrumu un centrālā daļa un Dānijas salas. Vienīgā Pasaules okeāna daļa, ar kuru savienota Baltijas jūra, ir Ziemeļjūra, taču arī ar Ziemeļjūru savieno tikai salīdzinoši šauri šaurumi — Ēresunds, Lielais Belts un Mazais Belts.
Šis ir Latvijas augstāko pauguru uzskaitījums. 270 metru atzīmi pēc absolūtā augstuma pārsniedz 23 pauguri. Latvijas augstākais paugurs ir 311,94 m augstais Gaiziņkalns Vidzemes augstienē, kas ir augstākais Latvijā un otrs augstākais Baltijā, bet visaugstākais paugurs pēc relatīvā augstuma ir Latgales augstienē atrodošais Dzierkaļu kalns (89,2 m).
Vācija (vācu: Deutschland), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, [ˈbʊndəsʁepuˌbliːk ˈdɔʏtʃlant]), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats.
Centrālais procesors (angļu: Central Processor Unit — CPU) ir jaudīgs mikroprocesors. Terminu procesors bieži izmanto kā saīsinājumu no centrālais procesors (angļu: central processor) vai mikroprocesors (angļu: microprocessor). Centrālais procesors ir datora mezgls, kas pēc norādītās programmas, realizē datu matemātisko un loģisko apstrādi un attiecīgajos momentos ierosina pārējo mezglu darbību.
Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas. Bieži ar vārdu "reliģija" apzīmē konkrētas reliģiskas organizācijas, kas formāli apvieno savas ticības pārstāvjus un uzskata sevi par oficiālā viedokļa paudējām un uzturētājām. Reliģijas lielākoties risina šādus problēmjautājumus: viena dieva, dievu vai dievību esamība vai neesamība, loma un darbība pasaulē; cilvēka identitāte, vieta pasaulē; dzīves jēga un sūtība; attieksme pret nāvi; ētikas pamati; dvēsele.
Francija (franču: France, izrunā: [fʁɑ̃s]), oficiāli Francijas Republika (République française, [ʁepyblik fʁɑ̃sɛz]), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos. Francijas Eiropas daļa robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Monako, Spāniju un Andoru. Dienvidos to apskalo Vidusjūra, rietumos — Biskajas līcis (Atlantijas okeāns), bet ziemeļos — Ziemeļjūra.
Ritms ir cits citam kādam sekojoša elementa (piemēram, skaņu, zilbju, kustību) periodiska vai vienmērīga atkārtošanās noteiktā secībā un kas viegli uztverama mūzikā un literatūrā, kur ritmu veido pantmērs. Ritms mūzikā ir sastopams notīs, bet literatūrā ir sastopams tautasdziesmās un dzejā. Vēl ritms ir sastopams dziesmās, dejās un darbā.
Neolīts (grieķu: neos - jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods. Neolīts sekoja paleolītam un mezolītam, un tā sākums saistās ar lauksaimniecības sākumu. Neolīts beidzās ar plašu metāla darbarīku ieviešanos vara, bronzas un dzelzs laikmetos, atkarībā no reģiona.
3D drukāšana ir process, kurā no digitāla faila tiek izveidots reāls, trīsdimensionāls, aptaustāms objekts. 3D drukāšanā tiek izmantota slāņu klāšanas metode, kurā drukājamais objekts tiek izveidots, klājot vairākus divdimensionālus slāņus, kuri ir šī printējamā objekta horizontāli šķērsgriezumi. Pēc formas un funkcijām 3D drukāšana ir līdzīga drukāšanai uz tintes printeriem, bet 3D printeri rada priekšmetus, kas ir sataustāmi un apskatāmi no visām pusēm, tādējādi tie ir reāli objekti, kurus pēc tam var izmantot dažādām vajadzībām.
Olbaltumvielas jeb proteīni (no franču: protéine vai vācu: Protein, kas savukārt no grieķu: πρῶτος (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm. Polipeptīds ir olbaltumvielas molekula veidošanās procesā, kas savijusies lodveida (globulārā) vai pavedienveida (fibrilārā) formā.
Izomērija ir parādība, ka pastāv vielas, kurām ir vienāda molekulmasa un ķīmiskais sastāvs, bet dažāda struktūra (dažāda atomu un saišu starp tiem kārtība molekulā vai arī dažāds atomu vai to grupu telpiskais izvietojums). Izomērija ir galvenokārt organisku vielu īpašība, jo neorganiskās vielas neveido tik sarežģītas struktūras.
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā. Tiem ir raksturīga kopīga vēsturiska identitāte, parasti saistīta ar noteiktu pagātnes Latvijas maztautu vai valstisku veidojumu. Šo teritoriju robežas un pastāvēšanu regulē Latviešu vēsturisko zemju likums, kas stājās spēkā 2021.
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu). Iežus klasificē pēc to izcelsmes, minerālu un ķīmiskā sastāva, pēc to uzbūves (veidojošo daļiņu tekstūras). Pēc izcelsmes iežus sadala magmatiskajos iežos, nogulumiežos un metamorfajos iežos.