The most-visited latviešu valoda Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākā bērnu un jauniešu dziesmu un deju tradīcija Latvijā. Šīs tradīcijas kodols ir jaunās paaudzes vēlme daudzveidīgi mākslinieciski izpausties. Pirmie svētki norisinājās 1960.
I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873. gadā no 26. līdz 29.
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notika Rīgā, Latvijā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8.
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 627 487 iedzīvotājiem 2020. gadā tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās).
"Cūkas driķos" arī "Cūkas griķos", "Bejas Cūkdriķis" ir divdaļīga pāru rotaļdeja jeb dancis, kas Latvijā pierakstīts Alūksnes novadā. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā mūsdienās par pāru deju daudz izplatītāks un iemīļotāks ir variants diviem pāriem, kas dejo krustā. Igaunijā to sauc par "Kaera Jaan" un dejo ar atbilstošās tautas dziesmas tekstu.
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi (arī IVR kodi) tiek lietoti, lai atpazītu automobiļu reģistrācijas valsti. Parasti šie kodi tiek attēloti kapitālraksta burtiem ovālas formas uzlīmē, kas piestiprināma auto aizmugurē. Kodu piešķiršanu regulē Apvienoto Nāciju Organizācija kā "Automobiļu atšķirības zīmes starptautiskajā satiksmē", pamatojoties uz ANO 1949.
Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums
Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījumā apkopoti Latvijas valsts vadītāji no 1918. gada 18. novembra, kad tā ieguva neatkarību no Krievijas un Vācijas.
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām. Tā ir lielākā Kurzemes pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru, kuru ar jūru savieno Tirdzniecības kanāls. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma.
Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no franču: franc — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.
Lapmežciems ir ciems Tukuma novada Lapmežciema pagastā, pagasta centrs. Izvietojies starp Rīgas līci un Kaņiera ezeru pie autoceļa P128 28 km attālumā no novada centra Tukuma un 48 km no Rīgas. Ziemeļos pa Starpiņupīti robežojas ar Ragaciemu, dienvidos pa Siliņupi — ar Bigauņciemu, ar kuriem faktiski saplūdis.
Prūsija bija rietumbaltu cilšu grupas prūšu apdzīvota teritorija. Prūsijas zemes tagad atrodas Krievijas Kaļiņingradas apgabala, Polijas Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Lietuvas teritorijās. Prūsijas sarežģītā politiskā vēsture likusi pazust lielākai daļai seno prūšu vietvārdu, tādējādi vienai un tai pašai vietai literatūrā var būt 2—4 nosaukumi (prūsiskais, vāciskais, poliskais un krieviskais).
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiek Rīgā, Latvijā, no 2023. gada 30. jūnija līdz 9.
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (#dziedundejo2021) notiek Latvijas pašvaldībās no 2021. gada 12. jūlija līdz oktobra beigām.
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2021. gada 1.
Izkārnījumi ir resnās zarnas apakšējās daļas saturs. Runājot par cilvēku izkārnījumiem, lieto vārdu fēces vai fekālijas (no latīņu: faeces — 'atliekas'), bet dzīvnieku izkārnījumus mēdz apzīmēt ar vārdu ekskrementi (no latīņu: excrēmenta — 'izdalījumi'), lai gan nereti tā sauc arī cilvēku izkārnījumus. Izkārnīšanās procesā no resnās zarnas izkārnījumi tiek izvadīti caur anālo atveri vai kloāku.
Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)
Andris Bērziņš (dzimis 1944. gada 10. decembrī Nītaurē) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2011—2015).
Esplanāde (franču: l'Esplanade no latīņu: explanare — nolīdzināt) ir 8,75 hektārus plašs parks Rīgas centrā, kuru ierobežo Elizabetes, Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielas. Parkā atrodas pieminekļi M. Barklajam de Tolli, O. Kalpakam, Rainim, J. Rozentālam, kā arī Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Latvijas Mākslas akadēmija. Ik gadu septembrī Esplanādē notiek Dzejas dienu pasākumi.
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru līdz Krievijas—Ukrainas karam veidoja 81 federālais subjekts. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā. Tiem ir raksturīga kopīga vēsturiska identitāte, parasti saistīta ar noteiktu pagātnes Latvijas maztautu vai valstisku veidojumu. Šo teritoriju robežas un pastāvēšanu regulē Latviešu vēsturisko zemju likums, kas stājās spēkā 2021.
Lietuvas dziesmu svētki (lietuviešu: Lietuvos dainų šventė) ir tradicionāls Lietuvas kultūras pasākums, kas norisinās reizi četros gados Viļņā. Lielais noslēguma deju koncerts notiek "Žalgiris" stadionā un tajā piedalās aptuveni 9000 dejotāju, kuru dejas lielajā laukumā veido dažādus rakstus. Dziesmu svētku noslēguma koncerts notiek Viļņas Viņģa parka brīvdabas estrādē, un tajā piedalās aptuveni 15 000 dziedātāju no vidēji 400 koriem.
Polija (poļu: Polska), oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos. Ziemeļos tās krastus apskalo Baltijas jūra, kur Polijai ir jūras robeža ar Zviedriju un Dāniju. Polijas kopējā platība ir 312 696 km², un tā ir 69.
XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki
XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki notika no 2013. gada 30. jūnija līdz 7.
XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki
Divdesmitie Vispārējie latviešu Dziesmu un Desmitie latviešu Deju svētki notika no 1990. gada 30. jūnija līdz 8.
1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos
1864. gada dziesmu diena Dikļos notika 1864. gada trešajos Vasarsvētkos (17.
XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki
Divdesmit trešie Vispārējie latviešu Dziesmu un trīspadsmitie Deju svētki notika no 2003. gada 27. jūnija līdz 6.
Prūši (senprūšu: prūsai; vācu: Pruzzen vai Prußen; latīņu: pruteni; lietuviešu: prūsai; poļu: prusowie; kašūbu: prësowié) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā. Ņemot vērā hronikās rakstīto, prūšus sīkāk iedalīja vairākās ciltīs, katra no kurām apdzīvoja savu zemi. Vēstures literatūrā prūšus arī dēvē par senprūšiem, lai tos atšķirtu no vēlākās vācu Prūsijas Karalistes iedzīvotājiem, kuru liela daļa vēl mūsdienās sevi dēvē par prūšiem.
Lietuva (lietuviešu: Lietuva), oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos. Lietuvas galvaspilsēta ir Viļņa.
XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki
XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki notika no 2008. gada 5. līdz 12.
Ukraina (ukraiņu: Україна [ukrɑˈjinɑ]) ir valsts Eiropas austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Baltkrieviju, austrumos — ar Krievijas Federāciju, rietumos — ar Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Moldovu, bet no dienvidiem to apskalo Melnā jūra. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot Krievijas Federāciju un Turciju, kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan Āzijā).
Radiotehnika (RRR) ir Rīgā bāzēts Latvijas elektronikas un akustisko sistēmu zīmols. Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1927. gadā, tā pamatspecializācija bija akustisko sistēmu ražošana, iebūvējamo skaļruņu ražošana, korpusu ražošana profesionālajām akustiskajām sistēmām, shēmplākšņu ražošana, shēmplākšņu montāža, ieskaitot SMD montāžu, kā arī elektromehānisko mezglu un bloku montāža.RRR zīmolu pārņēma 1996.
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē. Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, pilsētas loma rūpniecībā, kultūras un izglītības jomā nosaka Rēzeknes reģionālo un valstisko nozīmību. To mēdz dēvēt arī par "Latgales sirdi" — šī nozīme atspoguļota arī pilsētas ģerbonī, kura pamatā ir Latgales kultūrvēsturiskā novada ģerbonis, bet pie tā sirds — vairogs Latvijas valsts karoga krāsās.
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku. Cīņas ietvēra dažādas pilsoņu karam raksturīgas epizodes. Karadarbība sākās drīz pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918.
Kristofs Vilibalds Gluks (1714—1787, vācu: Christoph Willibald Gluck) bija vācu cilmes agrīnā klasicisma perioda operu un baletmūzikas komponists. Reformējis operas žanru, saplūdinot itāliešu un franču operu tradīcijas. Gluka pazīstamākās operas ir ”Orfejs un Eiridīke”, ”Ķīnietes”, ”Ifigēnija Aulīdā”, ”Ifigēnija Tauridā”.