The most-visited latviešu valoda Wikipedia articles, updated daily. Learn more...
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākā bērnu un jauniešu dziesmu un deju tradīcija Latvijā. Šīs tradīcijas kodols ir jaunās paaudzes vēlme daudzveidīgi mākslinieciski izpausties. Pirmie svētki norisinājās 1960.
I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873. gadā no 26. līdz 29.
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notika Rīgā, Latvijā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8.
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notika Rīgā, Latvijā, no 2023. gada 30. jūnija līdz 9.
Lietuvas dziesmu svētki (lietuviešu: Lietuvos dainų šventė) ir tradicionāls Lietuvas kultūras pasākums, kas norisinās reizi četros gados Viļņā. Lielais noslēguma deju koncerts notiek "Žalgiris" stadionā un tajā piedalās aptuveni 9000 dejotāju, kuru dejas lielajā laukumā veido dažādus rakstus. Dziesmu svētku noslēguma koncerts notiek Viļņas Viņģa parka brīvdabas estrādē, un tajā piedalās aptuveni 15 000 dziedātāju no vidēji 400 koriem.
XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki
XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki notika no 2013. gada 30. jūnija līdz 7.
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (#dziedundejo2021) notiek Latvijas pašvaldībās no 2021. gada 12. jūlija līdz oktobra beigām.
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 627 487 iedzīvotājiem 2020. gadā tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās).
Prūsija bija rietumbaltu cilšu grupas prūšu apdzīvota teritorija. Prūsijas zemes tagad atrodas Krievijas Kaļiņingradas apgabala, Polijas Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Lietuvas teritorijās. Prūsijas sarežģītā politiskā vēsture likusi pazust lielākai daļai seno prūšu vietvārdu, tādējādi vienai un tai pašai vietai literatūrā var būt 2—4 nosaukumi (prūsiskais, vāciskais, poliskais un krieviskais).
XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki
XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki notika no 2008. gada 5. līdz 12.
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā. Tiem ir raksturīga kopīga vēsturiska identitāte, parasti saistīta ar noteiktu pagātnes Latvijas maztautu vai valstisku veidojumu. Šo teritoriju robežas un pastāvēšanu regulē Latviešu vēsturisko zemju likums, kas stājās spēkā 2021.
XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki
Divdesmitie Vispārējie latviešu Dziesmu un Desmitie latviešu Deju svētki notika no 1990. gada 30. jūnija līdz 8.
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi (arī IVR kodi) tiek lietoti, lai atpazītu automobiļu reģistrācijas valsti. Parasti šie kodi tiek attēloti kapitālraksta burtiem ovālas formas uzlīmē, kas piestiprināma auto aizmugurē. Kodu piešķiršanu regulē Apvienoto Nāciju Organizācija kā "Automobiļu atšķirības zīmes starptautiskajā satiksmē", pamatojoties uz ANO 1949.
"Cūkas driķos" arī "Cūkas griķos", "Bejas Cūkdriķis" ir divdaļīga pāru rotaļdeja jeb dancis, kas Latvijā pierakstīts Alūksnes novadā. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā mūsdienās par pāru deju daudz izplatītāks un iemīļotāks ir variants diviem pāriem, kas dejo krustā. Igaunijā to sauc par "Kaera Jaan" un dejo ar atbilstošās tautas dziesmas tekstu.
XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki
Divdesmit trešie Vispārējie latviešu Dziesmu un trīspadsmitie Deju svētki notika no 2003. gada 27. jūnija līdz 6.
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām. Tā ir lielākā Kurzemes pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru, kuru ar jūru savieno Tirdzniecības kanāls. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma.
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2021. gada 1.
Prūši (senprūšu: prūsai; vācu: Pruzzen vai Prußen; latīņu: pruteni; lietuviešu: prūsai; poļu: prusowie; kašūbu: prësowié) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā. Ņemot vērā hronikās rakstīto, prūšus sīkāk iedalīja vairākās ciltīs, katra no kurām apdzīvoja savu zemi. Vēstures literatūrā prūšus arī dēvē par senprūšiem, lai tos atšķirtu no vēlākās vācu Prūsijas Karalistes iedzīvotājiem, kuru liela daļa vēl mūsdienās sevi dēvē par prūšiem.
Lielais Ķīnas mūris (ķīniešu: 万里长城, piņjiņs: Wànlǐ Chángchéng — ‘10 000 li garais mūris’) ir ļoti garš no zemes, ķieģeļiem un akmeņiem celts mūris, kuru Senajā Ķīnā uzbūvēja kā nocietinājumu pret iebrucējiem no Ķīnas ziemeļiem. Tas ir viens no lielākajiem arhitektūras pieminekļiem, kas jebkad ir uzcelts. Patiesībā Lielais Ķīnas mūris sastāv no vairākiem mazākiem posmiem, no kuriem daži ir viens otram paralēli.
Kokle (latgaliešu: kūkle) jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā. Pirmais iespējamais ar koklēm līdzīgu instrumentu saistīts arheoloģiskais atradums Latvijā ir no 13. gadsimta, savukārt senākās drošās rakstveida ziņas par koklēšanu saglabājušās no 17.
XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Padomju Latvijas (X) Dziesmu un (IX) Deju svētki, veltīti 40. gadadienai kopš padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā un 45. gadskārtai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā jeb XIX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika 1985.
Lietuva (lietuviešu: Lietuva), oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos. Lietuvas galvaspilsēta ir Viļņa.