-
2025. gada Pasaules čempionāts hokejā
2025. gada Pasaules čempionāts hokejā būs 89. Pasaules čempionāts.
-
2025. gada Rīgas domes vēlēšanas
Nākamās Rīgas domes vēlēšanas atbilstoši likumam notiks ne vēlāk kā 2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu laikā.
-
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
-
Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā. Izlāde notiek, kad atmosfērā izveidojas jonizēta gaisa kanāls. Ar neapbruņotu aci elektroni nav redzami, bet, kad notiek zibens izlāde, tie kustas tik ātri, ka gaiss šaurā kanālā ap tiem kvēlo (notiek gāzes jonizācija un veidojas plazma).
-
Kuličs (krievu: кули́ч, baltkrievu: куліч, no sengrieķu: κόλλιξ (kollix) — 'maizes klaips') ir pareizticīgo slāvu tradicionāla Lieldienu cilindra formas saldā maize. Vēsturiski kuličam pievienots viss pēc ziemas palikušais — sviests, olas, rozīnes, sukādes, rieksti, un tā virspuse rotāta vai nu ar pūdercukuru vai kuličs glazēts ar cukuru, bet mūsdienās to mēdz rotāt arī ar cukura lodītēm. Kā rituālo ēdienu kuliču rotā ar burtiem XB (no krievu: Христос воскресе — 'Kristus ir augšāmcēlies') un to ir jāsvēta priesterim.
-
Honkonga jeb Sjangana (ķīniešu: 香港, piņjiņs: Xiānggǎng; angļu: Hong Kong), oficiālais nosaukums Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašais administratīvais rajons (中華人民共和國香港特別行政區, Hong Kong Special Administrative Region), ir autonoms rajons Ķīnā, Honkongas salā, Koulunas pussalā un vairāk nekā citās 260 salās. Ar kopējo platību 1104 km² un 7,3 miljoniem iedzīvotāju, tā ir ceturtā visblīvāk apdzīvotā teritorija. Izvietota rietumos no Pērļu upes (Džudzjanas) deltas un dienvidaustrumos no Ķīnas provinces Guandunas krastiem, Dienvidķīnas jūras ziemeļu daļā.
-
Mamma Mia! Mēs atkal esam klāt
"Mamma Mia! Mēs atkal esam klāt" (angļu: Mamma Mia! Here We Go Again) ir 2018.
-
Lielā Piektdiena, Svētā Piektdiena jeb Melnā Piektdiena ir kristiešu reliģiski svētki, kuros piemin Jēzus Kristus krustā sišanu un viņa nāvi Golgātā. Lielā Piektdiena ir daļa no Klusās nedēļas, kas ilgst no Pūpolu svētdienas līdz pēdējai sestdienai pirms Lieldienām. Lielajā Piektdienā baznīcās nenotiek Svētais vakarēdiens, tiek izdalīti Zaļajā Ceturtdienā konsekrētā maize un vīns, kā arī netiek spēlētas ērģeles un netiek zvanīti baznīcu zvani.
-
Jēzus augšāmcelšanās ir kristiešu pārliecība, ka Jēzus Kristus brīnumainā kārtā atgriezies dzīvē svētdienā pēc piektdien veiktās krustā sišanas. Tas ir galvenais princips kristīgajā ticībā un teoloģijā, tāpat tā ir daļa no Nīkejas ticības apliecības: "trešajā dienā augšāmcēlies pēc Svētajiem Rakstiem". Jaunajā Derībā tiek rakstīts, ka pēc Jēzus sišanas krustā viņš tiek svaidīts un apglabāts jaunā kapā, bet Dievs Jēzu pieceļ no mirušajiem, turpmāko 40 dienu laikā Jēzus parādās vairākiem cilvēkiem, līdz tiek uzņemts debesīs, lai sēdētu pie Dieva Tēva labās rokas.
-
Lodveida zibens ir spīdošs, lodveida formas atmosfērā sastopama elektriska dabas parādība, kas dažu desmitu sekunžu vai dažu minūšu laikā izlādējas. Tas ir viens no zibens veidiem. Negaisa mākoņos tas novērots līdz 100 reižu biežāk nekā Zemes tuvumā.[nepieciešama atsauce] Lodveida zibens var parādīties pērkona negaisa un zibens laikā, bieži vien tad, kad ir novērojami arī parastie zibeņi.
-
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād) ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
-
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās. Kopš 2021. gada 1.
-
Tukuma novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Tukuma novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Tukuma novads sastāv no Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Viesatu, Zantes, Zemītes, Zentenes pagastiem, kā arī Kandavas un Tukuma pilsētas. Pēc LĢIA datiem Tukuma novada teritorijā atrodas 154 ciemi.
-
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām. Tā ir lielākā Kurzemes pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru, kuru ar jūru savieno Tirdzniecības kanāls. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma.
-
1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde
1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde bija etnogrāfiskā izstāde Rīgā, kas notika no 1896. gada 1.
-
Šajā uzskaitījumā apkopotas Itālijas pilsētas. Oficiāli par pilsētām (itāļu valodā: Città) var tikt uzskatītas tās apdzīvotās vietas, kas ir saņēmušas dekrētu no valsts galvas (līdz 1946.g. no karaļa, savukārt pašlaik no Itālijas prezidenta vai pagaidu valsts vadītāja), pamatojoties uz apdzīvotās vietas vēsturisko, mākslas, pilsonisko vai demogrāfisko ietekmi un nozīmi.
-
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Alūksnes novadā
Šajā lapā apkopoti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Alūksnes novadā.
-
Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.
-
Madonas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Madonas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Madonas novads sastāv no Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Vestienas pagastiem un Cesvaines, Lubānas, Madonas pilsētām. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 255 ciemi (228 ciemi pašlaik pastāv, bet 27 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
Parastā odze jeb vienkārši odze (Vipera berus) ir odžu dzimtas (Viperidae) vienīgā Latvijā dzīvojošā indīgo čūsku suga. Tā sastopama plašā areālā Eirāzijā, sākot ar Francijas ziemeļiem, Lielbritāniju, izņemot Īriju, un Vāciju Eiropas rietumos, areālā ziemeļu robežai Skandināvijā sasniedzot polāro loku, bet dienvidu robeža Centrāleiropā sasniedz Itālijas un Grieķijas ziemeļus. Izplatības areāls virzienā uz austrumiem turpinās Āzijas mērenā klimata joslā līdz pat Tālajiem Austrumiem, sasniedzot Ķīnas ziemeļrietumus, Mongolijas ziemeļus, Ziemeļkoreju un Sahalīnu.
-
Lāčpurni (Morchella) ir Latvijā samērā reti sastopamu ēdamo sēņu ģints, kura 21. gadsimta sākumā saturēja vairāk kā 70 sugu ar ātri pieaugošu skaitu, no kurām Latvijā atrastas sešas. Lāčpurni ir pavasara mēnešos sastopamas sēnes, kuras viegli atpazīstamas pēc to cepurīšu šūnveidīgās, šķautņainās struktūras.
-
Emīlija. Latvijas preses karaliene
"Emīlija. Latvijas preses karaliene" ir 2021. gadā izdota Latvijas daudzsēriju mākslas filma, kas uzņemta par žurnālistes un izdevējas Emīlijas Benjamiņas dzīvi laika posmā no 1924.
-
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts ietver starptautisko tālsarunu kodu (STK) uzskaitījumu.
-
Aizkraukles novada ciemu uzskaitījums
Aizkraukles novads sastāv no Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Vietalvas un Zalves pagastiem un Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētām. Pēc LĢIA datiem Aizkraukles novada teritorijā atrodas 151 ciems (146 ciemi pašlaik pastāv, bet 5 ciemi ir daļēji izzuduši). Aiviekstes pagastā atrodas 21 ciems.
-
Zaļā Ceturtdiena (latīņu: Dies Cenae Domini) ir kristiešu svētki, ko tradicionāli atzīmē ceturtdienā pirms Lieldienām. Tā ir piektā Klusās nedēļas diena, un pēc tās nāk Lielā Piektdiena. Saskaņā ar Jauno Derību, Zaļajā Ceturtdienā notika pēdējais vakarēdiens — Jēzus Kristus pēdējā maltīte kopā ar apustuļiem pirms krustā sišanas.
-
2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss (angļu: Eurovision Song Contest 2025; franču: Concours Eurovision de la chanson 2025) būs 69. ikgadējais Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas notiks Šveices pilsētā Bāzelē pēc Nemo uzvaras 2024.
-
Vikipēdija (Wikipedia) ir brīva, daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu, kuras ikdienas darbību nodrošina bezpeļņas organizācija Wikimedia Foundation. Kopš tās dibināšanas 2001. gadā, Vikipēdija ir kļuvusi par vienu no populārākajām uzziņu un ziņu vietnēm vispasaules tīmeklī, kā arī vienu no apmeklētākajām mājaslapām visā pasaulē.
-
Dienvidkurzemes novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Dienvidkurzemes novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Dienvidkurzemes novads sastāv no Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas pagastiem un Aizputes, Durbes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētām. Novada centrs atrodas Grobiņas pilsētā.
-
Tūkstotis jeb 1000 ir naturāls skaitlis, kas atrodas starp 999 un 1001. Romiešu skaitļu sistēmā tūkstotis tiek apzīmēts ar M. Binārajā skaitīšanas sistēmā tūkstotis ir 1111101000, oktālajā skaitīšanas sistēmā ir 1750, bet heksadecimālajā skaitīšanas sistēmā ir 3E8. Sadalot tūkstoti pirmreizinātājos, iegūst 2×2×2×5×5×5.
-
Rīgas radio un televīzijas tornis
Rīgas radio un televīzijas tornis (pazīstams arī kā Zaķusalas televīzijas tornis) ir vienlaidus brīvi stāvošs metāla tornis Latvijas galvaspilsētā Rīgā, Zaķusalā. Torņa augstums ir 369 metri, un tas ir ne tikai augstākais Baltijas valstīs, bet arī visā Eiropas Savienībā un trešais augstākais Eiropā. Torņa celtniecība tika uzsākta 1979.
-
Krievija (krievu: Россия, izrunā: [rɐˈsʲijə]) jeb Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru līdz Krievijas—Ukrainas karam veidoja 81 federālais subjekts. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē.
-
Lietuva (lietuviešu: Lietuva), oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos. Lietuvas galvaspilsēta ir Viļņa.
-
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu. Ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns, rietumos — Atlantijas okeāns, bet dienvidos — Vidusjūra un Melnā jūra. Vispārpieņemts, ka Eiropas austrumu robeža ir Urālu kalni, Urālas upe, Kaspijas jūra un Kaukāza kalni.
-
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas nosaka Latvijas Republikas likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
-
Krauklis (Corvus corax) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes). Izdala 11 pasugas, kas ārēji atšķiras pavisam nedaudz, lai gan ģenētiskie pētījumi norāda uz nozīmīgām atšķirībām. Par kraukļiem sauc arī citas liela auguma vārnu ģints (Corvus) sugas, lai gan tās savstarpēji nav tuvas radinieces, piemēram, resnknābja krauklis (Corvus crassirostris), Austrālijas krauklis (Corvus coronoides) u.c.
