-
Jēzus augšāmcelšanās ir kristiešu pārliecība, ka Jēzus Kristus brīnumainā kārtā atgriezies dzīvē svētdienā pēc piektdien veiktās krustā sišanas. Tas ir galvenais princips kristīgajā ticībā un teoloģijā, tāpat tā ir daļa no Nīkejas ticības apliecības: "trešajā dienā augšāmcēlies pēc Svētajiem Rakstiem". Jaunajā Derībā tiek rakstīts, ka pēc Jēzus sišanas krustā viņš tiek svaidīts un apglabāts jaunā kapā, bet Dievs Jēzu pieceļ no mirušajiem, turpmāko 40 dienu laikā Jēzus parādās vairākiem cilvēkiem, līdz tiek uzņemts debesīs, lai sēdētu pie Dieva Tēva labās rokas.
-
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām. Tā ir lielākā Kurzemes pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru, kuru ar jūru savieno Tirdzniecības kanāls. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma.
-
Kuličs (krievu: кули́ч, baltkrievu: куліч, no sengrieķu: κόλλιξ (kollix) — 'maizes klaips') ir pareizticīgo slāvu tradicionāla Lieldienu cilindra formas saldā maize. Vēsturiski kuličam pievienots viss pēc ziemas palikušais — sviests, olas, rozīnes, sukādes, rieksti, un tā virspuse rotāta vai nu ar pūdercukuru vai kuličs glazēts ar cukuru, bet mūsdienās to mēdz rotāt arī ar cukura lodītēm. Kā rituālo ēdienu kuliču rotā ar burtiem XB (no krievu: Христос воскресе — 'Kristus ir augšāmcēlies') un to ir jāsvēta priesterim.
-
2025. gada Pasaules čempionāts hokejā
2025. gada Pasaules čempionāts hokejā būs 89. Pasaules čempionāts.
-
Lieldienu sala (spāņu: Isla de Pascua), saukta arī polinēziešu nosaukumā par Rapanui (rapanujiešu: Rapa Nui), ir Čīlei piederoša sala Klusā okeāna dienvidaustrumos. Sala ir slavena ar agrāko salas iedzīvotāju izveidotajām moai — gigantiskām akmens galvām. Lieldienu salas lielākā daļa ietilpst UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā.
-
2025. gada Rīgas domes vēlēšanas
Nākamās Rīgas domes vēlēšanas atbilstoši likumam notiks ne vēlāk kā 2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu laikā.
-
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
-
Lieldienu ola ir ola, kas tiek krāsota un izdekorēta kristiešu svētkos Lieldienās, lai atzīmētu Jēzus augšāmcelšanos. Lieldienu olu krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin Lieldienas. Lieldienu ola ir ne tikai dekorācija, bet arī simbols, kas simbolizē pavasara sākšanos, dabas mošanos pēc ziemas un jaunas dzīvības veidošanos.
-
Lāčpurni (Morchella) ir Latvijā samērā reti sastopamu ēdamo sēņu ģints, kura 21. gadsimta sākumā saturēja vairāk kā 70 sugu ar ātri pieaugošu skaitu, no kurām Latvijā atrastas sešas. Lāčpurni ir pavasara mēnešos sastopamas sēnes, kuras viegli atpazīstamas pēc to cepurīšu šūnveidīgās, šķautņainās struktūras.
-
Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.
-
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād) ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
-
Šajā uzskaitījumā apkopotas Itālijas pilsētas. Oficiāli par pilsētām (itāļu valodā: Città) var tikt uzskatītas tās apdzīvotās vietas, kas ir saņēmušas dekrētu no valsts galvas (līdz 1946.g. no karaļa, savukārt pašlaik no Itālijas prezidenta vai pagaidu valsts vadītāja), pamatojoties uz apdzīvotās vietas vēsturisko, mākslas, pilsonisko vai demogrāfisko ietekmi un nozīmi.
-
Parastā odze jeb vienkārši odze (Vipera berus) ir odžu dzimtas (Viperidae) vienīgā Latvijā dzīvojošā indīgo čūsku suga. Tā sastopama plašā areālā Eirāzijā, sākot ar Francijas ziemeļiem, Lielbritāniju, izņemot Īriju, un Vāciju Eiropas rietumos, areālā ziemeļu robežai Skandināvijā sasniedzot polāro loku, bet dienvidu robeža Centrāleiropā sasniedz Itālijas un Grieķijas ziemeļus. Izplatības areāls virzienā uz austrumiem turpinās Āzijas mērenā klimata joslā līdz pat Tālajiem Austrumiem, sasniedzot Ķīnas ziemeļrietumus, Mongolijas ziemeļus, Ziemeļkoreju un Sahalīnu.
-
2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss (angļu: Eurovision Song Contest 2025; franču: Concours Eurovision de la chanson 2025) būs 69. ikgadējais Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas notiks Šveices pilsētā Bāzelē pēc Nemo uzvaras 2024.
-
Tukuma novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Tukuma novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Tukuma novads sastāv no Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Viesatu, Zantes, Zemītes, Zentenes pagastiem, kā arī Kandavas un Tukuma pilsētas. Pēc LĢIA datiem Tukuma novada teritorijā atrodas 154 ciemi.
-
Madonas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Madonas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Madonas novads sastāv no Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Vestienas pagastiem un Cesvaines, Lubānas, Madonas pilsētām. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 255 ciemi (228 ciemi pašlaik pastāv, bet 27 ciemi ir daļēji izzuduši).
