-
Lielā Piektdiena, Svētā Piektdiena jeb Melnā Piektdiena ir kristiešu reliģiski svētki, kuros piemin Jēzus Kristus krustā sišanu un viņa nāvi Golgātā. Lielā Piektdiena ir daļa no Klusās nedēļas, kas ilgst no Pūpolu svētdienas līdz pēdējai sestdienai pirms Lieldienām. Lielajā Piektdienā baznīcās nenotiek Svētais vakarēdiens, tiek izdalīti Zaļajā Ceturtdienā konsekrētā maize un vīns, kā arī netiek spēlētas ērģeles un netiek zvanīti baznīcu zvani.
-
Zaļā Ceturtdiena (latīņu: Dies Cenae Domini) ir kristiešu svētki, ko tradicionāli atzīmē ceturtdienā pirms Lieldienām. Tā ir piektā Klusās nedēļas diena, un pēc tās nāk Lielā Piektdiena. Saskaņā ar Jauno Derību, Zaļajā Ceturtdienā notika pēdējais vakarēdiens — Jēzus Kristus pēdējā maltīte kopā ar apustuļiem pirms krustā sišanas.
-
"Ūdensbumba resnajam runcim" ir 2004. gadā izdota Latvijas un Igaunijas kinokomēdija, kuras režisors ir Varis Brasla. Scenārijs balstīts uz vācu rakstnieces Irmgardes Keinas darbu “Meitene, ar kuru bērni nedrīkstēja draudzēties" (Das Mädchen, mit dem die Kinder nicht verkehren durften) Silvijas Brices tulkojumā.
-
Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.
-
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā būs 90. Pasaules čempionāts.
-
Vectēvs, kas bīstamāks par datoru
"Vectēvs, kas bīstamāks par datoru" ir 2017. gadā izdota Latvijas kinokomēdija, kuras režisors ir Varis Brasla. Filma ir iekļauta filmu projektā "Latvijas filmas Latvijas simtgadei".
-
Jēzus augšāmcelšanās ir kristiešu pārliecība, ka Jēzus Kristus brīnumainā kārtā atgriezies dzīvē svētdienā pēc piektdien veiktās krustā sišanas. Tas ir galvenais princips kristīgajā ticībā un teoloģijā, tāpat tā ir daļa no Nīkejas ticības apliecības: "trešajā dienā augšāmcēlies pēc Svētajiem Rakstiem". Jaunajā Derībā tiek rakstīts, ka pēc Jēzus sišanas krustā viņš tiek svaidīts un apglabāts jaunā kapā, bet Dievs Jēzu pieceļ no mirušajiem, turpmāko 40 dienu laikā Jēzus parādās vairākiem cilvēkiem, līdz tiek uzņemts debesīs, lai sēdētu pie Dieva Tēva labās rokas.
-
Jēkabpils novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Jēkabpils novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Jēkabpils novads sastāv no Aknīstes, Asares, Atašienes, Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils Variešu, Viesītes, Vīpes un Zasas pagastiem, kā arī Aknīstes, Jēkabpils un Viesītes pilsētām. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 456 ciemi (445 ciemi pašlaik pastāv, bet 11 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
Pāvests (sengrieķu: πάππας (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris (latīņu: Pontifex Romanus), Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs. Pirmajos mūsu ēras gadsimtos šo titulu piemēroja visiem kristiešu priesteriem, kuriem bija tiesības svētīt, pēc tam visiem bīskapiem. Kopš 6.
-
2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss (angļu: Eurovision Song Contest 2026; franču: Concours Eurovision de la chanson 2026) būs 70. ikgadējais Eirovīzijas dziesmu konkurss.
-
Vaidava (agrāk Veļķi) ir ciems Valmieras novada Vaidavas pagastā, pagasta centrs. Izvietojies Strīķupes un Vaidavas ezera krastos 18 km no novada centra Valmieras un 98 km no Rīgas. Vaidavā atrodas pagasta pārvalde, kultūras nams, bibliotēka, Vaidavas internātskola, pasts, feldšeru punkts un veikals.
-
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
-
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts ietver starptautisko tālsarunu kodu (STK) uzskaitījumu.
-
Kuldīgas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Kuldīgas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Kuldīgas novads sastāv no Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes pagastiem, kā arī Kuldīgas un Skrundas pilsētām. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 139 ciemi.
-
Šajā uzskaitījumā apkopotas Itālijas pilsētas. Oficiāli par pilsētām (itāļu valodā: Città) var tikt uzskatītas tās apdzīvotās vietas, kas ir saņēmušas dekrētu no valsts galvas (līdz 1946.g. no karaļa, savukārt pašlaik no Itālijas prezidenta vai pagaidu valsts vadītāja), pamatojoties uz apdzīvotās vietas vēsturisko, mākslas, pilsonisko vai demogrāfisko ietekmi un nozīmi.
-
Ventspils novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Ventspils novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Ventspils novads sastāv no Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru, Zlēku pagastiem un Piltenes pilsētas. Pēc LĢIA datiem Ventspils novada teritorijā atrodas 111 ciemi (110 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
-
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki (lībiešu: Loul ja daņtš pivād) ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi piecos gados Rīgā. Kopš 1873.
-
Dienvidkurzemes novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Dienvidkurzemes novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Dienvidkurzemes novads sastāv no Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas pagastiem un Aizputes, Durbes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētām. Novada centrs atrodas Grobiņas pilsētā.
-
Dobeles novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Dobeles novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Dobeles novads sastāv no Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastiem, kā arī Auces un Dobeles pilsētām. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 91 ciems.
-
Apvienotie Arābu Emirāti (arābu: دولة الإمارات العربية المتحدة, Dawlat al-Imārāt al-‘Arabīyah al-Muttaḥidah), saukti arī par AAE vai Emirātiem, ir valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos. Emirāti robežojas ar Saūda Arābiju dienvidos un ar Omānu austrumos, kā arī tai ir jūras robeža ar Kataru un ar Irānu. To ziemeļos apskalo Persijas līcis, bet austrumos Omānas līcis.
-
Bauskas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Bauskas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Bauskas novadssastāv no Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastiem, kā arī Bauskas un Iecavas pilsētām. Pēc LĢIA datiem Bauskas novada teritorijā atrodas 148 ciemi (147 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis).
-
Krāslavas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Krāslavas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Krāslavas novads sastāv no Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas, Ūdrīšu pagastiem, kā arī Dagdas un Krāslavas pilsētām. Pēc LĢIA datiem Krāslavas novada teritorijā atrodas 895 ciemi (773 ciemi pašlaik pastāv, bet 122 ciemi ir daļēji izzuduši).
