-
"Pansija pilī" ir 2024. gada Latvijas daudzsēriju komedija, kas veidota pēc Anšlava Eglīša romāna "Pansija pilī" motīviem. Sižets vēsta par Viktoru Eglīti (Gundars Āboliņš) ar dēliem Anšlavu (Rihards Zelezņevs) un Vidvudu (Kristians Teterovskis), kas ierodas savā lauku īpašumā — Inciema pusmuižā, kas viņam piešķirta par nopelniem valsts labā.
-
"Pansija pilī" ir latviešu rakstnieka Anšlava Eglīša atmiņu romāns, ko viņš sarakstīja 1962. gadā, dzīvodams trimdā ASV. Romānā darbība noris Inciemā, autors apraksta savu jaunību Latvijas Republikas starpkaru periodā. Romānā aprakstītas daudzas ievērojamas tālaika Latvijas kultūras personības, kas viesojušās pie Eglīšu ģimenes.
-
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā
2026. gada Pasaules čempionāts hokejā būs 90. Pasaules čempionāts.
-
Kuličs (krievu: кули́ч, baltkrievu: куліч, no sengrieķu: κόλλιξ (kollix) — 'maizes klaips') ir pareizticīgo slāvu tradicionāla Lieldienu cilindra formas saldā maize. Vēsturiski kuličam pievienots viss pēc ziemas palikušais — sviests, olas, rozīnes, sukādes, rieksti, un tā virspuse rotāta vai nu ar pūdercukuru vai kuličs glazēts ar cukuru, bet mūsdienās to mēdz rotāt arī ar cukura lodītēm. Kā rituālo ēdienu kuliču rotā ar burtiem XB (no krievu: Христос воскресе — 'Kristus ir augšāmcēlies') un to ir jāsvēta priesterim.
-
Lielā Piektdiena, Svētā Piektdiena jeb Melnā Piektdiena ir kristiešu reliģiski svētki, kuros piemin Jēzus Kristus krustā sišanu un viņa nāvi Golgātā. Lielā Piektdiena ir daļa no Klusās nedēļas, kas ilgst no Pūpolu svētdienas līdz pēdējai sestdienai pirms Lieldienām. Lielajā Piektdienā baznīcās nenotiek Svētais vakarēdiens, tiek izdalīti Zaļajā Ceturtdienā konsekrētā maize un vīns, kā arī netiek spēlētas ērģeles un netiek zvanīti baznīcu zvani.
-
Zodiaks (grieķu: ζωδιακός (κύκλος), zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu. Ekliptika iet arī caur Čūskneša zvaigznāju, ko vēsturiski nepieskaita pie zodiaka zvaigznājiem. Pirms aptuveni 2000 gadu, neņemot vērā atšķirīgo zvaigznāju platumus un Čūskneša zvaigznāju, zodiaka zīmes apmēram sakrita ar to zvaigznājiem, taču Zemes ass nobīdes (precesijas) dēļ tie laika gaitā viens no otra arvien vairāk attālinās.
-
Mājas kaķis, arī vienkārši kaķis (Felis silvestris catus), ir mazs plēsējs no kaķu dzimtas. Tas tika pieradināts pirms aptuveni 12 000 gadiem Mezopotāmijas reģionā līdz ar lauksaimniecības attīstību. Kaķis ir viens no populārākajiem mājdzīvniekiem pasaulē, jo palīdz cilvēkiem cīnīties ar kaitēkļiem, piemēram, pelēm, čūskām un pat skorpioniem.
-
Kalabrija (itāļu: Calabria, izrunā: /kaˈlaːbrja/; grieķu: Καλαβρία), senatnē pazīstama kā Bruttium, ir reģions Itālijas dienvidos, uz dienvidiem no Neapoles un atrodas uz pussalas Itālijas "purngalā". Tā robežojas ziemeļos ar reģionu Bazilikata, bet dienvidrietumos, otrpus jūras šaurumam, atrodas Sicīlija. Reģiona platība ir 15080 km², un tajā dzīvo 2 miljoni iedzīvotāju.
-
Vaidava (agrāk Veļķi) ir ciems Valmieras novada Vaidavas pagastā, pagasta centrs. Izvietojies Strīķupes un Vaidavas ezera krastos 18 km no novada centra Valmieras un 98 km no Rīgas. Vaidavā atrodas pagasta pārvalde, kultūras nams, bibliotēka, Vaidavas internātskola, pasts, feldšeru punkts un veikals.
-
Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.
-
Kuldīgas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Kuldīgas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Kuldīgas novads sastāv no Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes pagastiem, kā arī Kuldīgas un Skrundas pilsētām. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 139 ciemi.
-
Hormuzs (arābu: مضيق هرمز, Maḍīq Hurmuz; persiešu: تنگه هرمز, Tange-ye Hormoz) ir šaurs un stratēģiski svarīgs jūras šaurums, kas savieno Persijas līci ar Omānas līci (Arābijas jūru). Ziemeļos no šauruma ir Irāna, bet dienvidos — Omānas muhafaza Musendema. Jūras šaurums šaurākajā vietā ir aptuveni 39 km plats.
-
Irānas Islāma Republika (persiešu: جمهوری اسلامی ایران), plašāk zināma kā Irāna (ايران), ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumāzijā. Ziemeļos Irāna robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Turkmenistānu, austrumos ar Pakistānu un Afganistānu, kā arī ar Turciju un Irāku (Kurdistānas reģions) rietumos. Irānas jūras robeža dienvidos ir Persijas līcis, kura pretējā krastā atrodas Kuveita, Saūda Arābija, Bahreina, Katara un Apvienotie Arābu Emirāti.
-
Krāslavas novada ciemu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopoti Krāslavas novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes. Krāslavas novads sastāv no Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas, Ūdrīšu pagastiem, kā arī Dagdas un Krāslavas pilsētām. Pēc LĢIA datiem Krāslavas novada teritorijā atrodas 895 ciemi (773 ciemi pašlaik pastāv, bet 122 ciemi ir daļēji izzuduši).
-
Albānija (albāņu: Shqipëria, tulkojumā: Ērgļu zeme), oficiāli Albānijas Republika (Republika e Shqipërisë) ir valsts dienvidaustrumu Eiropā. To rietumos apskalo Adrijas jūra, bet dienvidrietumos Jonijas jūra, kā arī robežojas ar Melnkalni ziemeļos, ar Kosovu ziemeļrietumos, ar Ziemeļmaķedonijas Republiku austrumos un ar Grieķiju dienvidos. Albānijas platība ir 28 748 km² un to ietekmē kontinentālais klimats.
-
Šajā uzskaitījumā apkopotas Itālijas pilsētas. Oficiāli par pilsētām (itāļu valodā: Città) var tikt uzskatītas tās apdzīvotās vietas, kas ir saņēmušas dekrētu no valsts galvas (līdz 1946.g. no karaļa, savukārt pašlaik no Itālijas prezidenta vai pagaidu valsts vadītāja), pamatojoties uz apdzīvotās vietas vēsturisko, mākslas, pilsonisko vai demogrāfisko ietekmi un nozīmi.
-
Jūnijs (latīņu: Junius) ir gada sestais mēnesis, kas seko maijam un ir pirms jūlija; tajā ir 30 dienas, un tas ir viens no četriem Gregora kalendāra mēnešiem ar šādu dienu skaitu. Mēnesis nosaukts par godu romiešu dievietei Junonai. Latviešu tradīcijā jūnija senie nosaukumi ir ziedu mēnesis vai papuves mēnesis.
-
2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss (angļu: Eurovision Song Contest 2026; franču: Concours Eurovision de la chanson 2026) būs 70. ikgadējais Eirovīzijas dziesmu konkurss.
-
Amerikas Savienotās Valstis (angļu: the United States of America), arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dienvidos ar Meksiku.
-
Lieldienu ola ir ola, kas tiek krāsota un izdekorēta kristiešu svētkos Lieldienās, lai atzīmētu Jēzus augšāmcelšanos. Lieldienu olu krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin Lieldienas. Lieldienu ola ir ne tikai dekorācija, bet arī simbols, kas simbolizē pavasara sākšanos, dabas mošanos pēc ziemas un jaunas dzīvības veidošanos.
